Ariodante ir trīs cēlienu opera seria ar Georga Frīdriha Hendeļa mūziku. Libreta pamatā ir Ludoviko Ariosto "Orlando Furioso" fragmenti. Hendelis operā iekļāva baleta mūziku slavenajai dejotājai Marijai Sallē.

Pirmo reizi opera tika izrādīta 1735. gada 8. janvārī Londonas Koventgārdena teātrī. Tā atklāja Hendeļa pirmo sezonu Koventgārdenā. Tā guva lielus panākumus. Pirmās sezonas laikā tā tika izrādīta 11 reizes.

Sižeta kopsavilkums

Sižets ir traģikomiskā noskaņā un balstās uz dvēseles pārbaudēm, mīlestību un viltu. Galvenie notikumi īsumā:

  • Ariodante, jauns princis, ir saderinājies ar Ginevru, karaļa meitu.
  • Polinesso, mīlestībā pret Ginevru, izstrādā intrigantu plānu: ar viltu un melīgu ainu viņš liek Ariodantam noticēt, ka Ginevra ir neuzticīga.
  • Ginevra tiek apsūdzēta un nonāk briesmīgā situācijā, kam seko tiesa un sods.
  • Patiesība galu galā atklājas — sazvērestība izjūk, varmākas tiek sodītas, un mīlētāji tiek atkal apvienoti.

Mūzika, forma un skatuves elementi

Hendeļa stilā opera izmanto klasiski baroka šķērsgriezumu: maiņas starp recitatīviem un da capo arijām, bagātīgas melodijas un kolorīts orķestrējums, kas atbalsta dramatisma attīstību. Īpaši svarīga ir baleta mūzika, kura tika komponēta, lai izceltu baletu un Mariju Sallē — tā piešķīra izrādei vizuālu eleganci un skatuvisku krāšņumu. Hendeļa mūzika šajā darbā ir pazīstama ar izteiksmīgumu, emocionālo niansējumu un vokālo virtuozitāti, kas ļauj izpildītājiem demonstrēt gan tehniku, gan drāmu.

Galvenie tēli un lomas

  • Ariodante — jauns varonis, kuram jāiztur nodevības skandāls un dvēseliska sāpe.
  • Ginevra — karaļa meita, godaprāta un uzticības simbols, kuru piemeklē nepatiesas apsūdzības.
  • Polinesso — antagonists, kura intrigas ir izšķirošas sižeta pagriezienos.
  • Dalinda — kalpone, kuras rīcība kļūst par intrigas daļu un svarīgu pavērsienu stāstā.
  • Lurkanio — var būt tuvs Ariodantam (atkarībā no libreta varianta), kura rīcība novērš negodīgu varoņu varmācību.

Vēsturiskā recepcija un atdzimšana

Galu galā tas tika aizmirsts. Partitūra tika publicēta 60. gadu sākumā. 20. gadsimta 70. gados skaņdarbs tika atjaunots. Kopš atjaunošanas Ariodante ir kļuvis par regulāru programmas gabalu baroka opera repertuārā un to bieži izpilda gan vēsturiskās izpildes prakses piekritēji, gan mūsdienu operu režisori. Mūsdienu klausītāji un kritiķi to bieži novērtē par spēcīgo emocionālo saturu, izteiksmīgajām arijām un veiksmīgo baleta iekļaušanu — daudzviet Ariodante tiek uzskatīta par vienu no labākajām Hendeļa operām.

Nozīme un ietekme

Ariodante ilustrē Hendeļa spēju apvienot lirisku melodiju ar scenisku dramatismu. Opera ir nozīmīga arī tāpēc, ka tajā baroka operas tradīcija — vokāla virtuozitāte, recitatīvu dramatisms un sceniska mobilitāte — savienojas ar deju elementiem, padarot to par piemēru, kā 18. gadsimta teātris mijiedarbojās ar deju mākslu. Mūsdienu izpildījumos šis darbs ļauj solistiem un režisoriem radoši interpretēt raksturus un skatuves risinājumus.