Lateen (no franču valodas latine, kas nozīmē "latīnisks") jeb latīņu buru stends ir trīsstūrveida bura, kas novietota uz garas, leņķī pie masta piestiprinātas buras. Tā plīvo priekšgala un pakaļgala virzienā.

Laterīnas, kuru pirmsākumi meklējami romiešu kuģniecības laikos, kļuva par iecienītākajām atklājumu laikmeta burām. Galvenokārt tāpēc, ka tā ļāva laivai kursēt "pret vēju". Tā ir izplatīta Vidusjūrā, Nīlas upes augštecē un Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā. Tā ir standarta takelāža feluku un dhows. Cita forma tiek izmantota uz mazām atpūtas laivām, piemēram, Sailfish un Sunfish.

Būve un galvenie elementi

Latīņu bura ir trijstūrveida buras tips, kuras galvenais elements ir gara stenga jeb jarda (yard), kas tiek piestiprināta masta sānos leņķī un atbalstīta uz masta vai speciāla stiprinājuma. Bura tiek fiksēta pie jardas malas — vienu stūri pie masta, otru stūri pie bukša vai apakšējā stūros (tack un clew). Šī stenda īpašība — gara jarda, kas var stiepies gan uz priekšu, gan uz aizmuguri attiecībā pret masta asi — ļauj burai mainīt leņķi pret vēju.

Sailēšanas īpašības

Latīņu buras ļauj kuģiem kursēt tuvāk vējam (t.i., "punktēt"), salīdzinot ar kvadrātburām. Tās darbojas kā priekšgala un pakaļgala virzienā plīvojošs buras tips, kas rada gan aerodinamisko pūķi, gan spiedienu buras malās, nodrošinot lielāku manevrētspēju un iespēju tikt uz vēja. Tomēr tās nav tik efektīvas tieši līdzenā kursā ar vēju no aizmugures kā dažas mūsdienu tautā sauktās Bermudas (Marconi) buras.

Vēsture un izplatība

Latīņu buras izcelsme saistīta ar Vidusjūras reģionu un romiešu laikmetu; tās attīstījās un tika pilnveidotas Bizantijas un arābu jūrnieku praksē. No Vidusjūras šī stenda konstrukcija izplatījās uz Ziemeļāfriku, Persijas līča un Indijas okeāna piekrastēm, kur tā kļuva par standartu uz dhows un citām tradicionālajām laivām. Atklājumu laikmeta (Age of Discovery) laikā latīņu buras deva priekšrocības nelieliem un ātriem kuģiem, piemēram, karavelēm, kurās mēdza kombinēt kvadrātburus ar latīņu stendiem, lai iegūtu gan ātrumu, gan labāku kursēšanas spēju pret vēju.

Variantu īpatnības

Ir vairāki latīņu stenda varianti:

  • Sabalansētā latīna — jarda izvirzīta gan uz priekšu, gan atpakaļ no masta, kas padara buras gaitu stabilāku un atvieglo vērstes veikšanu.
  • Neizbalansētā (tradicionālā) latīna — jarda galvenokārt izvirzīta uz vienu pusi, biežāk izmantojama uz tradicionālajām Vidusjūras laivām.
  • Mūsdienu vienkāršotās versijas — izmantotas mazās atpūtas laivās (piemēram, Sailfish, Sunfish), kurām raksturīga vienkārša uzstādīšana un ekspluatācija.

Priekšrocības un trūkumi

  • Priekšrocības: laba kursēšana pret vēju, manevrētspēja, vienkāršāka konstrukcija mazākiem kuģiem, piemērota mainīgiem vēja apstākļiem.
  • Trūkumi: apgrūtinoša palielinātos izmēros — liela jarda ir smaga un grūti vadāma; nav tik efektīva tieši leņķos ar vēju no aizmugures kā daži moderni stendi; prasa pieredzi no buru meistariem un jūrniekiem.

Mūsdienu lietojums

Šodien latīņu stendi saglabā savu vietu tradicionālajās laivās un kultūras mantojuma kuģniecībā (piemēram, felukās Ēģiptē un dhow kuģos Arābijas jūras piekrastē). Tāpat to vienkāršotās versijas ir populāras mazos atpūtas jahtos un regates klases laivās, kur svarīgs ir zems svars un vienkāršība. Modernās jūrniecības tehnoloģijas un materiāli (sintētiskie audumi, alumīnija un kompozītmateriāla jardas) ir padarījuši latīņu burtu ērtāku un vieglāku, saglabājot tradicionālās priekšrocības.

Kopsavilkums

Latīņu bura ir izcils piemērs tam, kā tradicionāla buras konstrukcija spēj pielāgoties dažādiem reģioniem un laikmetiem. Tā deva jūrniekiem iespēju kursēt tuvāk vējam un bija būtiska jūrniecības attīstībā Vidusjūras un Indijas okeāna reģionos. Lai gan daudzas mūsdienu buru konstrukcijas to pārspēj noteiktos parametrs, latīņu stenda vienkāršība un funkcionālums saglabā to aktuālu arī mūsdienās.