Leo Belgicus — Zemo zemju (Nīderlande, Beļģija) karte lauva formā

Atklāj Leo Belgicus — unikālo Zemo zemju karšu lauvu formu, tās vēsturi, versijas un nozīmi Nīderlandes brīvības cīņās un kartogrāfijas mantojumā.

Leo Belgicus ir bijušo zemo zemju (Nīderlandes, Luksemburgas, Beļģijas un nelielas Ziemeļfrancijas daļas) karte. Tās ir zīmētas lauvas formā. Pirmo "Leo Belgicus" 1583. gadā uzzīmēja austriešu kartogrāfs Mihaels Aicingers. Šajā laikā Nīderlandē norisinājās cīņa par brīvību astoņdesmit gadu karā. Bija trīs dažādi zīmējumi. Visizplatītākajā no tiem lauvas galva atradās valsts ziemeļaustrumu daļā, bet aste - valsts dienvidaustrumu daļā. Slavenākā versija ir Klāsa Janšona Višera (Claes Janszoon Visscher) zīmējums. Tas tika uzzīmēts 1609. gadā, kad tika rakstīts "Divpadsmit gadu pamiers". Trešā versija tika radīta kara beigās. Tā tika izveidota pēc tam, kad 1648. gada Vestfālenes miera līgumā tika piešķirta Nīderlandes Republikas brīvība. To sauc par Leo Hollandicus, Holandes lauvu, un tajā attēlota tikai Holandes province.

Izcelsme un simbolika

Leo Belgicus ir piemērs tā sauktajām zoomorfiskajām kartēm — ģeogrāfiskiem attēlojumiem, kuros teritorijas tiek paraudzītas caur dzīvnieku vai citas figūras prizmu. Lauva tika izvēlēta kā simbols spēkam, drosmei un cīņai, kas atbilda Nīderlandes sacelšanās un neatkarības centieniem 16.–17. gadsimtā. Šīs kartes kalpoja gan informēšanai, gan propagandai — tās tika izplatītas kā bukleti, gravīras un dekoratīvi attēli, kas stiprināja tautas morāli un nacionālo identitāti.

Variācijas un izplatība

Pastāvēja vairākas Leo Belgicus variācijas. Galvenās atšķirības bija lauvas izvietojumā un virzienā — galva, ķermeņa orientācija un aste varēja atrasties dažādās valsts daļās. Visizplatītākā versija ierasta ar galvu ziemeļaustrumos un asti dienvidaustrumos. Klaesa Janšona Višera gravīra no 1609. gada kļuva plaši atpazīstama un ietekmēja turpmāko kartogrāfisko estētiku. Pēc 1648. gada radās arī Leo Hollandicus — koncentrēts attēlojums, kurā tika izcelta tikai Holandes province, kas atspoguļoja politiskās izmaiņas un Holandes pieaugošo nozīmi.

Vizuālie elementi un lietojums

Leo Belgicus gravīrās bieži redzami papildus elementi: heraldiķiskas zīmes, karogi, kartu dekoratīvi kartuši ar nosaukumiem, laivas, mītiskas jūras radības un nelieli ģeogrāfiski norādījumi. Šie elementi padarīja kartes ne tikai informatīvas, bet arī dekoratīvas — tās tika izmantotas interjeros, dāvinātas kā suvenīri un iekļautas grāmatās. Kartes autori un izdevēji izmantoja lauvas tēlu, lai vizuāli pastiprinātu politisko vēstījumu par vienotu un spēcīgu reģionu.

Mantojums

Leo Belgicus ir svarīgs piemērs tam, kā kartogrāfija savienojās ar mākslu un politiku agrīnajā jaunajā laikmetā. Tā palikusi atmiņā kā simbols cīņai par neatkarību un kā oriģināla pieeja valsts attēlošanai. Mūsdienās šis motīvs parādās vēsturiskos pētījumos, izstādēs, reprodukcijās un dažkārt arī popularizētā dizainā, atgādinot par Zemo zemju vēsturisko lomu Eiropas politiskajos procesos.

Meklēt pēc burta