Pablo Pikaso - Les Demoiselles d'Avignon: 1907 kubisma meistardarbs
Atklāj Pablo Pikaso 1907. gada kubisma meistardarbu "Les Demoiselles d'Avignon" — provokatīvu gleznu, kas mainīja modernās mākslas vēsturi un atspoguļo Āfrikas mākslas ietekmi.
Pikaso 1907. gadā radīja kubisma priekšvēstnesi — Les Demoiselles d'Avignon ("Avinjonas jaunkundzes"). Tajā attēlotas piecas sievietes bordeli, kas attēlotas radikāli atšķirīgā, dekonstruētā manierē. Audekla izmēri ir aptuveni 243,9 × 233,7 cm (apm. 5,7 m²), un darbs tapa ilgākā procesa gaitā — apmēram deviņos mēnešos. Ar šo gleznu Pikaso atteicās no tradicionālās glezniecības perspektīvas un formu loģikas, izjaucot figūru un telpas attēlojumu un izveidojot daudzplakņu, fragmentētu kompozīciju, kas vēlāk kļuva par kubisma pamatu.
Stils un ietekmes
Glezna ietver elementus, kas skaidri rāda ietekmi no Āfrikas mākslas un Ibērijas skulptūras: divām figūrām labajā pusē ir acīmredzamas afrikāņu masku iezīmes, bet citas sejas un ķermeņa daļas ir sapludinātas vai ģeometrizētas. Šī stilistiskā pāreja pret figurālās vienotības izjaukšanu un vairākām skatupunktu sapludināšanu padarīja gleznu par vienu no agrīnākajiem solījumiem virzienam, ko vēlāk attīstīja kopā ar Žoržu Brāku — tradicionālā perspektīva tika aizstāta ar telpas un formas analīzi.
Reakcija un nozīme
Kad darbu pirmoreiz redzēja gleznotāju un kritiķu grupa Pikaso darbnīcā, viņi bija sašutuši. Darba radikalitāte izraisīja asu kritiku un emocionālas reakcijas no laikabiedriem. Anrī Matiss to plaši kritizēja, raksturojot kā krāpniecību un pat mēģinājumu attēlot ceturto dimensiju. Citus laikabiedrus šī glezna šokēja tik ļoti, ka radās drīzas, asprātīgas, bet nopietnas piezīmes par mākslinieka veselību un nākotni. Tomēr šī saasinātā reakcija spēlēja lielu lomu darba slavas veidošanā — mūsdienās Les Demoiselles d'Avignon tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām 20. gadsimta gleznām, kas būtiski ietekmēja modernās mākslas attīstību.
Glezna ir būtisks pagriezienpunkts mākslas vēsturē: tā pārkārto skatītāja uztveri par ķermeņa un telpas attēlojumu, iedvesmoja tālākas kubisma attīstības fāzes un uzskatāmi parādīja, kā Eiropas modernā māksla apvienoja un reinterpretēja ietekmes no nepiedzīvotām kultūrām. Šobrīd darbs ir plaši pētīts un reproducēts, un to var apskatīt muzeju kolekcijās un monogrāfijās par Pikaso radošo mantojumu.
Meklēt