Messerschmitt Bf 109 (Me 109) — visvairāk ražotais vācu Otrā pasaules kara iznīcinātājs

Messerschmitt Bf 109 (Me 109) — vācu Otrā pasaules kara visvairāk ražotais iznīcinātājs: tehniskais dizains, varianti, ražošana un kaujas pieredze.

Messerschmitt Bf 109 bija iznīcinātājs, ko parasti dēvē par Me 109. Tas bija vācu Otrā pasaules kara lidaparāts, kas kļuva par vienu no kara simboliem un vienlaikus par vienu no visvairāk ražotajiem iznīcinātājiem vēsturē.

Messerschmitt ražotais lidaparāts pirmo reizi lidojumā tika palaists 1935. gadā. To izmantoja Luftwaffe gan Spānijas pilsoņu kara laikā, gan plašā mērogā Otrā pasaules kara laikā. Bf 109 bija viens no pirmajiem tā laika modernajiem iznīcinātājiem ar pilnībā metāla konstrukciju, slēgtu pilota kabīni un ievelkamu šasija. To parasti darbināja šķidrumu dzesējams, apgriezts V12 dzinējs — agrīnajos modeļos Daimler‑Benz DB 601, vēlākos DB 605, kas deva lielāku jaudu un uzlaboja veiktspēju.

Dizains un tehniskie risinājumi

Bf 109 dizains koncentrējās uz kompaktu, aerodinamisku korpusu un augstu jaudas/masa attiecību. Raksturīgas iezīmes:

• Pilnmetāla monokoks un stiklota pilota kabīne;
• Ievilcama šasija — saliekamie galvenie riteņi ievērojami samazināja pretestību lidojumā, taču šaurais riteņu izvietojums radīja nestabilitāti uz zemes;
• Dzinēja izvietojums ar motorkanoni (ložmetējs vai lielgabals, kas šauj caur propellera centru) daudzos modeļos;
• Aerodinamiskas uzlabojumu varianti ar dažādiem spārnu un dzesēšanas risinājumiem atkarībā no misijas un augstuma.

Lidmašīnas konstrukcija radīja zināmas problēmas uz zemes, kā arī ar pacelšanos un nosēšanos. Vismaz 10% no visiem Bf 109 tika zaudēti pacelšanās un nolaišanās negadījumos, no kuriem 1500 notika no 1939. līdz 1941. gadam. Lai samazinātu šo problēmu, tika ieviesti vairāki uzlabojumi, piemēram, izmaiņas konstrukcijā un palīgi uz zemes (tai skaitā dažos gadījumos fiksēts astes ritenis), kas palīdzēja uzlabot stabilitāti un samazināt negadījumu skaitu.

Varianti un uzdevumi

Pastāvēja daudzi īpašiem nolūkiem paredzēti varianti — no tīriem iznīcinātājiem līdz pārnēsājamajiem bombradiācijas iznīcinātājiem un izpētes lidaparātiem. Galvenās lomas:

• Gaisa kaujas un intervences iznīcinātājs;
• Bomberu eskorts un augstuma interceptoru uzdevumi;
• Uz zemes balstīti atbalsta darbi — uzbrukumi zemnieciskiem mērķiem ar papildus bruņojumu un lādiņiem;
• Rekonanses versijas ar kamerām un paplašinātu benzīntvertnēm.

Arī bruņojums bija attīstīts dažādos virzienos — sākot ar iezīmētiem ložmetējiem un 20 mm lielgabaliem, beidzot ar lielākiem 30 mm ieročiem un dažādām mīnām, nevadāmām raķetēm un ārējām degvielas tvertnēm atkarībā no misijas. Bf 109 tika pielāgots arī dažādiem uzstādījumiem un modifikācijām, kas ļāva tam kalpot visaptveroši.

Veiktspēja un salīdzinājums ar Fw 190

Bf 109 izmantoja kopā ar Focke‑Wulf Fw 190 kā Luftwaffe galvenos iznīcinātājus. Salīdzinot divus populāros tipizējumus:

• Messerschmitt parasti bija vieglāks — minēts, ka Bf 109 bija aptuveni par 1500 kg vieglāks par Fw 190;
• Bruņojums: Bf 109 parasti bija kombinācija no ložmetējiem un lielgabaliem (ar motorkanoni), kamēr Fw 190 modeliem bija plašāks lielgabalu skaits atkarībā no versijas;
• Veiktspēja: neskatoties uz atšķirībām, Bf 109 bija gandrīz tikpat ātrs kā Fw 190 — piemēram, Fw 190 A‑8 bija tikai ap 16 km/h ātrāks nekā Bf 109 G‑6; Bf 109 pacēlās ar aptuveni 17 m/s, apmēram par 2 m/s ātrāk nekā Fw 190 dažās konfigurācijās.

Ražošana un izmērs

Kopumā Me 109 bija visvairāk ražotais iznīcinātājs vēsturē — no 1936. gada līdz 1945. gada aprīlim kopumā tika saražoti 33 984 eksemplāri. Ražošana notika vairākās rūpnīcās un ietvēra daudz pavisam atšķirīgu modifikāciju, kas ļāva modelim saglabāt kaujas spēju visā kara gaitā.

Taktika un kaujas pieredze

Bf 109 bija izmantots daudzās teātra vietās: no Eiropas rietumu frontes līdz Austrumu frontes lielajām kaujām un Vidusjūrai. Tās veiksmīgās īpašības bija laba kāpšanas spēja, manevrētspēja un jaudas/masa attiecība, kas padarīja to par efektīvu intervences un iznīcināšanas lidmašīnu. Tomēr ar modernizāciju vajadzēja pastāvīgi reaģēt uz pretinieku attīstību, piemēram, uzlabojot dzinēju jaudu, bruņojumu un aerodinamiku.

Pēckara izmantošana un mantojums

Pēc kara dažas valstis izmantoja palikušos eksemplārus, un tika izveidotas licencētas vai lokālas versijas — piemēram, Spānijā ražotais HA‑1112 "Buchón", kurš darbojas arī mūsdienu filmās kā Me 109 imitācija. Bf 109 tehnoloģiskie risinājumi un dizaina pieeja ietekmēja turpmāko iznīcinātāju attīstību un paliek nozīmīgs aviācijas vēsturē.

Saglabātie eksemplāri

Daudzi Bf 109 eksemplāri saglabājušies muzejos visā pasaulē, un daži ir restaurēti līdz lidojošam stāvoklim, parādot šo lidmašīnu publikai. Saglabātie piemēri ļauj novērtēt konstrukcijas īpatnības un redzēt, kā tika īstenotas tā laika tehniskās idejas.

Tehniskā kopsavilkums (tipiski rādītāji atkarībā no versijas)

• Dzinējs: Daimler‑Benz DB sērijas V12 (piem., DB 601 / DB 605);
• Maksimālais ātrums: apmēram līdz 640 km/h atkarībā no versijas un augstuma;
• Kāpšanas spēja: aptuveni 17 m/s (atkarīgs no modifikācijas);
• Bruņojums: kombinācija no ložmetējiem un lielgabaliem (MG 17, MG 151/20, MK 108 u.c.), papildus ārējas bumbas un degvielas tvertnes atkarībā no misijas;
• Ražots: 33 984 eksemplāri (1936–1945. gada aprīlis).

Messerschmitt Bf 109, ar savām spējām un kompromisiem, palika centrāla loma Otrā pasaules kara gaisa cīņās un līdz šai dienai ir viens no vispazīstamākajiem iznīcinātājiem aviācijas vēsturē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Messerschmitt Bf 109?

J: Kad Me 109 pirmo reizi lidoja un kas to izgatavoja?

J: Kādas bija dažas no galvenajām Me 109 iezīmēm?

J: Cik un kad tika saražoti Me 109 lidaparāti?

J: Kādas bija dažas no Me 109 konstrukcijas problēmām?

J: Kādu citu lidmašīnu Luftwaffe izmantoja kopā ar Me 109?

J: Kā Me 109 veiktspēja bija salīdzināma ar FW 190 veiktspēju?

Meklēt pēc burta