Maschinengewehr 34 jeb MG 34 bija universāls ložmetējs. To izstrādāja nacistiskajā Vācijā. Pirmo reizi tas tika izgatavots un pieņemts 1934. gadā. Karavīriem to pirmo reizi izsniedza 1935. gadā. Tas šāva ar 7,92 x 57 mm Mausera patronu.

Tas bija paredzēts kā vieglais ložmetējs un spēja veikt arī citas funkcijas. Tas bija agrīns vispārējas nozīmes ložmetēja piemērs. Kad to izmanto kā vieglo ložmetēju, tam var piestiprināt divkājiņu. Ja to izmanto citām vajadzībām, to uzliek uz statīva un piestiprina pie jostas. Kaujā lielākoties tika izmantota divkājainā versija. Tādējādi MG 34 kļuva par kājnieku atbalsta ieroci. Vēlāk MG 34 sāka mazāk izmantot MG 42 vietā.

Tehniskās īpašības un konstrukcija

MG 34 ir gaisa dzesēts, pārsvarā metāla detaļām izgatavots ložmetējs ar ātri nomaināmu mucu. Tas bija projektēts kā daudzfunkcionāls ieročs — to varēja izmantot gan kā vieglo ložmetēju uz divkājiņa, gan kā vidējo ložmetēju uz statīva, gan uz transportlīdzekļiem un pretgaisa stiprinājumiem.

  • Patrona: 7,92 × 57 mm Mauser.
  • Dzesēšana: gaisa dzesēta, ar ātra nomaiņa mucu ilgam ugunij.
  • Uztvere: lentes padeve (metāla lentes), kā arī ir pieejami dažādi patronu padeves risinājumi.
  • Uguns ātrums: aptuveni 800–900 šāvieni/minūtē (atkarībā no versijas un regulējumiem).
  • Svars: vidēji ap 11–13 kg bez statīva (atkarīgs no konkrētā eksemplāra un piederumiem).
  • Garums un mucas garums: standarta izmēri, kas nodrošina labu darbības rādiusu līdz aptuveni 1 km ar statīvu un optisko atbalstu.

Uzvedība kaujā un taktiskā lietošana

MG 34 tika izmantots kā vienības galvenais atbalsta ložmetējs. Kaujā ložmetēja ekipāža parasti sastāvēja no vairākām personām — ložmetējs, patronu padevējs un rezerves munīcijas nesējs. Taktika balstījās uz īsiem, kontrolētiem šāvienu sēriju izpildījumiem, biežu mucas nomaiņu, kā arī uz statīva izvietotu ložmetēju izmantošanu ilgam, stabilam uguns atbalstam.

MG 34 bija salīdzinoši smalkas un precīzas izgatavošanas konstrukcijas ieročs — tas nodrošināja labu saskanību un ekspluatācijas īpašības, taču būtiski palielināja ražošanas izmaksas un prasīja rūpīgāku apkopi, salīdzinot ar vēlāk ražoto un vienkāršotāko MG 42.

Ražošana, attīstība un ietekme

MG 34 ieviesa un popularizēja vispārējas nozīmes ložmetēja (GPMG — general-purpose machine gun) ideju — viens ierocis, kas spēj izpildīt vairākas kaujas funkcijas. Lai gan to ražoja plašā mērogā Otrā pasaules kara gados, sarežģītā mehāniskā konstrukcija un dārgākas ražošanas tehnoloģijas veicināja no 1942. gada pāreju uz lētāko, ātrāk ražojamo MG 42.

MG 34 ietekme bija jūtama arī pēckara periodā — daudzu valstu ložmetēju koncepcijas un tehniskie risinājumi tika ietekmēti no šī modeļa. Vācijas un citu valstu pavēlniecības uzskatīja MG 34 par svarīgu soļa izstrādē ložmetēju attīstībā.

Uzturēšana un vājās puses

MG 34 prasīja regulāru apkopi un tīrīšanu, jo bija jutīgāks pret netīrumiem un smiltīm nekā vēlākie, vienkāršotie modeļi. Tā sarežģītā ražošana nozīmēja arī grūtākas remonta un rezerves daļu nodrošināšanas problēmas frontē. Neskatoties uz to, labi kopts MG 34 bija precīzs, uzticams un izcili piemērots gan kā mobilais, gan kā pozicionālais ložmetējs.

Mantojums

MG 34 palika atzīts kā nozīmīgs solis ložmetēju attīstībā — pirmais plaši izmantotais universālais ložmetējs, kas demonstrēja, kā viens konstruktīvs risinājums var aizstāt vairāk specializētu ierīču. Tā vietu lauka ražošanā un masveidā vēlāk aizņēma MG 42, taču MG 34 vēsturiski saglabā vietu kā tehnoloģiski progresīvs un taktiski svarīgs ierocis 20. gadsimta militārajā attīstībā.