Morus (zīdkoki) — sugas, izplatība, augļi un audzēšana
Uzzini par Morus zīdkokiem: sugas, izplatību, ēdamās ogas, garšas atšķirības un praktiskus padomus audzēšanai no sēklām un spraudeņiem.
Sugas un izplatība
Zīdkoki (Morus) ir 10–16 koku sugu ģints. To dzimtene ir Āzijas, Āfrikas un Amerikas siltajos reģionos, bet lielākā daļa sugu ir Āzijas izcelsmes. Biežāk minētās sugas ir Morus alba (baltais zīdkoks), Morus rubra (sarkanais zīdkoks) un Morus nigra (melnais zīdkoks). Dažas sugas ir ievazātas citos reģionos un pārveidojušas vietējo floru — tās izmanto gan lauksaimniecībā, gan par dekoratīviem kokiem.
Apraksts
Jaunībā zīdkoki parasti ir strauji augoši, bet pieauguši tie kļūst lēnāk augoši; reti kad izaug vairāk par 10–15 metriem augsti. Koka vainags var būt plašs un izplatīts, bet dažas šķirnes veido kompakti koki vai krūmveida formu. Miza parasti ir rūpja, ar plaisām pie vecākiem eksemplāriem. Lapas ir vienkāršas, bieži asimetriskas, šķautņainas vai rievotas; to forma var atšķirties pat vienā kokā, kas ir raksturīgi Morus dzimtai. Ziedi ir nelieli, parasti sakopoti īsās ķekaros vai ķekaros; daudzas sugas ir daudzkārtīgi apputeksnējamas, un dažas var būt daļēji dioiskas (ar atsevišķiem vīriešu un sievišķiem ziediem).
Augļi un izmantošana
Augļi attīstās no ziediem ķekaros un parasti ir 2–3 cm gari (atkarībā no sugas un šķirnes). Tie var būt balti, sarkani, purpursarkani līdz tumši violeti melni; formas un izmēri atšķiras. Augļi ir saldi vai maigākas garšas un labi piemēroti ēšanai svaigā veidā, kā arī pārstrādei.
Augļus izmanto pīrāgos, pīrāgos un vīnos, kā arī ievārījumos, konservos, želejās, sulu pagatavošanā un saldēšanai. Melno zīdkoku ogām (parasti M. nigra) ir intensīvāka un izteiktāka garša, savukārt balto zīdkoku (M. alba) augļi bieži ir maigāki un mazāk aromātiski. Sarkanā zīdkoka (M. rubra) ogas ir novērtētas Ziemeļamerikā par labu garšu un tekstūru. Papildus kulinārajai izmantošanai, zīdkoka lapas ir tradicionāli izmantotas kā barība lakstu tārpiem (silkām), kas ir bijis izšķirošs Mazāzijas dzelzsrožu zīda ražošanai.
Audzēšana un pavairošana
Zīdkokus var audzēt no sēklām, kas ir labs ceļš uz lielāku ģenētisko daudzveidību un bieži rezultējas veselīgākiem kokiem. Sēklu audzēšana prasa sēklu agrīnu iesēšanu vai stratificēšanu un var ilgt vairākus gadus līdz pirmajiem ražas gadiem. Tomēr komerciālā un dārzkopības praksē daudz biežāk izmanto koku pavairošanu ar spraudeņiem, potēšanu vai sakņu atvasēm, jo tā saglabā konkrētas šķirnes īpašības un ievērojami paātrina ražas sākšanos. Daudzi zīdkoki viegli sakņojas no mēreni koka spraudeņiem.
- Stādīšanas vieta: izvēlieties saulainu līdz daļēji noēnotu vietu ar labi drenētu augsni.
- Augsne: zīdkoki panes dažādas augsnes, bet aug labāk derīgā, mēreni mitrā, ne pārāk smagā augsnē.
- Laistīšana: jaunus kokus regulāri laistīt; pieaugušiem kokiem parasti pietiek ar gadalaiku nokrišņiem, izņemot sausuma periodus.
- Stādīšanas distances: atkarībā no mērķa (vīteņkoki vai sējumi), atstājiet 4–8 m vai vairāk starp kokiem, lai nodrošinātu pienācīgu vainagu attīstību.
Kopšana un ražas novākšana
Praktiska kopšana ietver regulāru formējošu un atjaunojošu atzarošanu, lai kontrolētu vainagu, uzlabotu gaisa cirkulāciju un atvieglotu ražas novākšanu. Vecākus zarus var noņemt, lai stimulētu jaunu izaugsmi. Zīdkoku augļi nogatavojas no pavasara beigām līdz vasaras vidum — laiks atšķiras pēc sugas un klimata. Augļus var ievākt ar roku, viegli pavilinot ķekarus, vai atsevišķām mašīnām komerciālai ražošanai.
Kaitēkļi, slimības un problēmas
Zīdkoki parasti ir izturīgi, taču var ciest no dažādiem kaitēkļiem un slimībām: putni bieži ēd nogatavojušos ogas, laputis un skulpīši var bojāt lapas un dzinumus, sēnīšu slimības (piem., lapu plankumainība, puve) var rasties mitros apstākļos. Lai samazinātu problēmas, nodrošiniet labu gaisa cirkulāciju, izvairieties no pārlieku blīvas stādīšanas un, nepieciešamības gadījumā, izmantojiet piemērotas bioloģiskās vai ķīmiskās kontroles metodes.
Praktiski padomi un izmantošana
Zīdkoki ir vērtīgi gan dārzkopībā, gan mazdārziņos: tie sniedz ēdamus augļus, ēnu un dekoratīvu vērtību. Koksnes atgriezumi un stiprāki zari var tikt izmantoti koka izstrādājumos, bet nozīmīgākā kultūras vērtība historiski bija saistīta ar zīda ražošanu, jo Morus alba lapas ir galvenā barība lakstu tārpiem. Izvēloties šķirni, ņemiet vērā vietējos klimatiskos apstākļus, vēlamo augļu garšu un izmantošanas mērķi — saldēšanai, pārstrādei vai svaigēšanai.
Baltā zīdkoka
Zīdtārpiņu lapas, jo īpaši baltās zīdkoka (Morus alba) lapas, ir nozīmīga barība zīdtārpiņiem, no kuru kokona tiek iegūts zīds. Morus alba izceļas arī ar ātru ziedputekšņu izdalīšanos, kas notiek ar vairāk nekā pusi no skaņas ātruma. "Tā ir līdz šim bioloģijā novērotā visātrākā kustība, kas tuvojas augu kustību teorētiskajām fizikālajām robežām."
Jautājumi un atbildes
J: Cik koku sugu ir zīdkoku ģintī?
A: Zīdkoka mellenes ģintī ir 10-16 koku sugas.
J: Kur melleņu dzimtene ir zīdkoka ogas?
A: Zīdkoka zīdkoka ogas ir sastopamas Āzijas, Āfrikas un Amerikas siltajos reģionos, bet lielākā daļa sugu ir Āzijas iedzīvotāji.
J: Kāds ir pieaugušu zīdkoku augstums?
A: Jaunībā zīdītas zīdkoka ogas aug ātri, bet drīz vien kļūst lēni augošas un reti izaug vairāk par 10-15 metriem augstas.
J: Kādi ir melnās un sarkanās zīdkoka plūmes augļi?
A: Visspēcīgākā garša ir melnajām zīdkoka ogām, kuru dzimtene ir Āzijas dienvidrietumos, un sarkanajām zīdkoka ogām, kuru dzimtene ir Ziemeļamerikas austrumos.
J: Kāda ir baltās zīdkoka ogas garša?
A: Baltās zīdkoka ogas, kas ir Austrumāzijā augoša suga, augļiem ir ļoti vāja garša.
J: Kā parasti stāda zīdkoka ogas?
A: Zīdkoka zīdkokus var audzēt no sēklām, kas ir vislabākā izvēle, jo sēklās audzēti koki parasti ir veselīgāki. Tomēr bieži vien tās stāda no lieliem gabaliem, kas nogriezti no citiem zīdkokiem, kuri viegli iesakņojas.
J: Kādiem kulinārijas mērķiem izmanto zīdkoka ogas?
A: Vairāku sugu augļi aug ķekaros, ir sarkani līdz tumši violeti, ēdami un saldi, ar labu garšu. Augļus izmanto pīrāgos, pīrāgos un vīnos.
Meklēt