Primo Levi — itāļu ebreju ķīmiķis, rakstnieks un Aušvicas ieslodzītais

Primo Levi — itāļu ebreju ķīmiķis un rakstnieks, grāmatas "Ja šis ir cilvēks" autors, Aušvicas acu liecinieks; spēcīgs dzīves, atmiņu un morāles stāsts, kas izglīto un aizkustina.

Primo Levi (1919. gada 31. jūlijs – 1987. gada 11. aprīlis) bija itāļu ebreju izcelsmes ķīmiķis un rakstnieks. Viņš ir autora godā diviem romāniem un daudzām īso stāstu, dzejoļu un eseju krājumam. Viņa vispazīstamākā grāmata ir "Ja šis ir cilvēks", patiesu notikumu stāsts par viņa ieslodzījuma laiku Aušvicas koncentrācijas nometnē Otrā pasaules kara laikā.

Agrīna dzīve un izglītība

Levi piedzima un bija audzis Turīnā ģimenē ar laicīgām ebreju saknēm. Viņš studēja ķīmiju Turīnas universitātē un absolvēja 1941. gadā, pēc tam strādāja par praktiķi rūpnieciskajā ķīmijā. Būtiskā daļa no viņa vēlākās pasaulesuztveres un rakstības izriet no zinātniskās domāšanas un rūpīgas vērotāja pieejas.

Deportācija un Aušvica

Otrā pasaules kara laikā Levi kā viens no daudzām itāļu ebreju cieta represijās un 1944. gadā tika deportēts uz Aušvicu. Viņa pieredze nometnē — ķermeņa un garīga izsīkuma, cilvēcisko attiecību un morāles dilemma — kļuva par galveno materiālu grāmatai "Ja šis ir cilvēks", kas pirmoreiz izdota 1947. gadā. Tajā Levi apcer gan ikdienas šausmas, gan arī izdzīvošanas psiholoģiju, rakstot stīvi, precīzi un bez liekas sentimenta.

Literārā darbība un nozīme

Papildus galvenajam memuāram Levi sarakstīja arī romānu "La tregua" (latviski bieži tulkots kā "Miers" vai "Atgriešanās"), kas apraksta viņa ceļu atpakaļ uz Itāliju pēc nometnes atbrīvošanas, kā arī slaveno eseju krājumu "Periodiskā tabula" (Il sistema periodico), kurā ķīmijas elementi kļūst par līdzekli, lai izstāstītu personiskas un filozofiskas atziņas. Levi darba stils apvieno faktu precizitāti, ētisku pārdomu un literāru jūtīgumu; viņa grāmatas ir tulkotas daudzās valodās un tiek plaši uzskatītas par nozīmīgu ieguldījumu holokausta literatūrā un mūsdienu itāļu prozā.

Vēlākā dzīve un nāve

Pēc kara Levi atgriezās pie profesionālās darbības ķīmijā, vienlaikus turpinot rakstīt. Viņš sevi raksturoja kā sekulāru cilvēku un bieži pieminēja, ka ir ateists, tomēr viņa ebrejiskā izcelsme un pieredze nometnē neatkāpās no viņa darbiem un domām. 1987. gada 11. aprīlī Levi mira, nokrītot no sava mājas kāpņu telpas. Šī nāve bieži tiek interpretēta kā iespējama pašnāvība, taču apstākļi un viņa motīvi joprojām tiek apspriesti un nav pilnīgi viennozīmīgi.

Mantojums

Primo Levi darbi turpina ietekmēt lasītājus un pētniekus visā pasaulē. Viņa spēja savienot zinātnisku precizitāti ar cilvēcīgu refleksiju padara viņa tekstus pieejamus plašam lasītāju lokam — gan vēsturniekiem, gan literatūras mīļotājiem, gan tiem, kuri meklē ētiskas pārdomas par cilvēka dabas robežām krīzes apstākļos.

Meklēt pēc burta