Ystwyth (Afon Ystwyth) — Velsas upe ar svina, cinka un sudraba piesārņojumu

Ystwyth (Afon Ystwyth) — Velsas upe ar bīstamu svina, cinka un sudraba piesārņojumu no pamestajām raktuvēm; sekas dzīvniekiem, videi un vietējai dzīvībai.

Ystwyth (/ˈɪstwɪθ/; velsiešu: Afon Ystwyth) ir upe Velsas rietumos. Tā sākas pakalnos starp Readeru un Ysbyty Ystwyth un ietek jūrā pie Aberistvītas. Lai gan upe izskatās ļoti tīra, tajā ir augsts dažu metālu, piemēram, svina, cinka un sudraba, saturs. Šie metāli saindē daudzus savvaļas dzīvniekus, tāpēc dažās upes daļās dzīvo tikai daži dzīvnieki. Šie metāli upē nonāk no vecajām svina raktuvēm. Minētās raktuves vairs neviens neizmanto, bet atstātajos atkritumos joprojām ir daudz metāla, kas lietū izšķīst un nonāk upē.

Upe, ieleja un apkārtne

Ystwyth tek no Kembrijas/Cambrian kalnu nogāzēm un plūst cauri izteiktai ielejai, līdz galā ietek Cardigan Bay pie Aberistvītas. Upes gultne un tai piegulošās zemes ir sastopamas gan mežainās, gan purvainās un lauksaimniecības teritorijās. Upe un tās baseins nodrošina dzīvotni vietējiem augiem, bezmugurkaulniekiem, zivīm un putniem, un ir arī nozīmīga vietējai kultūrai un rekreācijai.

Piesārņojuma avoti un mehānismi

Galvenais piesārņojuma avots ir vēsturiskās svina, cinka un sudraba raktuves un to atkritumu izgāztuves upes baseinā — īpaši vietās, kur ieguve notikusi 18.–20. gadsimtā. Raktuvju atkritumu kaudzes (spoilu un atlikumu krāvumi) satur lielu daudzumu saistīto metālu. Lietusūdens un erozija pakāpeniski izskalo šo materiālu, un metāli nonāk notecēs un upes ūdenī.

Metāli iespējams esošā formā uzkrājas nogulumos un augsnē, vai arī izšķīst jonu formā ūdenī. To koncentrācija mēdz palielināties pēc spēcīgām lietavām, kad erozija un noteces intensitāte pieaug.

Ietekme uz ekosistēmu un cilvēkiem

• Augsts svina, cinka un sudraba līmenis ierobežo sugu daudzveidību — daļās upes dominē vienkāršākas, metālu tolerantākas sugas.
• Zivju populācijas var būt samazinātas; metāli var ietekmēt attīstību, iznēsāšanu un reprodukciju.
• Ūdens bezmugurkaulnieki (piem., kāpurveidīgie) un augi uzkrāj metālus, kas tālāk nonāk barības tīklā (biokoncentrācija), ietekmējot arī putnus un plēsējus.
• Vietējā iedzīvotāju un tūristu veselības risks parasti ir zemāks, ja ūdens netiek dzerts, taču zivju zveja un kontakts ar nogulumiem var radīt papildu riskus, par ko reizēm tiek izdoti brīdinājumi.

Pētījumi un atjaunošana

Par upes piesārņojumu interesējas gan valsts vides aģentūras, gan akadēmiski pētnieki (piemēram, universitātes un vides institūti). Pētījumi analizē metālu avotus, to izplatību ūdenī un nogulumos, sezonālās svārstības un ekoloģiskās sekas.

Atjaunošanas pasākumos izmanto dažādas pieejas: piesārņoto atkritumu stabilizāciju, erozijas kontroli, noteces vadīšanu un ilgtermiņa monitoringu. Šādas darbības samazina jaunas piesārņojošas vielas nonākšanu upē un palīdz lēnām atjaunot bioloģisko daudzveidību. Tomēr pilnīga tīrīšana ir sarežģīta un dārga, jo daudz metāla ir iestrādājies nogulumos un augsnē.

Kā rīkojas vietējā sabiedrība

Vietējās pašvaldības, vides aģentūras un sabiedriskās organizācijas ik pa laikam informē iedzīvotājus par ūdens kvalitāti un drošības pasākumiem. Pētniecība un monitorings turpinās, lai noteiktu efektīvākos risinājumus un samazinātu ilgtermiņa ietekmi uz dabas resursiem un sabiedrības veselību.

Galvenais secinājums: Ystwyth ir ainaviski vērtīga upe ar būtisku vēsturisko nozīmi, taču tās ekosistēmu apdraud vēsturiskā raktuvju radītā smago metālu piesārņojuma iedarbība. Ilgtermiņa uzraudzība, mērķtiecīga atjaunošana un sabiedrības informēšana ir svarīgi soļi, lai samazinātu riskus un veicinātu upes ekoloģisko atveseļošanos.

Jautājumi un atbildes

J: Kur sākas Ystwyth upe?

Q: Kur tā ietek?

J: Kādi metāli upē ir sastopami lielā daudzumā?

J: Kā šie metāli nokļūst upē?

J: Kāda ir šo metālu ietekme uz savvaļas dzīvniekiem un augiem?

Meklēt pēc burta