Seglveidīgās krupjiņas (Brachycephalus) — 28 miniatūras vardes Brazīlijas Atlantijas mežos
Seglveidīgās krupjiņas (Brachycephalus) — 28 miniatūras vardes Brazīlijas Atlantijas mežos: zeltaini ~1 cm rāpotāji, katra kalna sava suga, unikāla mikroendemisma pasaule.
Seglveidīgās krupjiņas ir Anura kārtas Brachycephalidae dzimtas krupji. Šajā dzimtā ir tikai viena ģints - Brachycephalus, kurā tiek atšķirtas aptuveni 28 sugas.
Izskats un anatomija
Seglveidīgās krupjiņas ir izteikti miniatūras vardes — lielākā daļa sugu sasniedz aptuveni 1 cm garumu. Tās bieži ir koši sarkanā, oranžā vai dzeltenā krāsā (dažas sugas ir brūnas vai pelēcīgas), un daudziem pārstāvjiem ir cieta vai daļēji izkausēta ādas čeholu veidojums (dermālā ossifikācija), kas var padarīt tos stīvākus. Ņemot vērā izmēru, arī pirkstu skaits ir reducēts: uz katras rokas parasti ir divi pirksti, uz katras kājas — trīs. Šī redukcija atšķir viņus no parastā varžu pirkstu skaita (četri uz rokām, pieci uz kājām).
Krāsojums, toksicitāte un aizsardzība
Daudzas sugas ir spilgti krāsotas, kas ir brīdinājuma (aposematiskā) zīme plēsējiem. Dažas Brachycephalus sugas satur toksiskas vielas, kas padara tās nepatīkamas vai bīstamas ēšanai. Krāsojums un toksicitāte ir svarīgas aizsardzības stratēģijas, taču pastāv arī maskējošas formas atkarībā no vides.
Izplatība un dzīvotne
Šīs sīkās vardes dzīvo vēsajos, mitrajos Atlantijas mežu (Mata Atlântica) reģiona mākoņmežos Brazīlijas dienvidaustrumos. Šie kalnainie meži saglabā daudz mikroklimatu, un tieši šajās smalkajās nišās seglveidīgās krupjiņas ir īpaši veiksmīgas. Dažos kalnu apvidos sugu blīvums uz kvadrātkilometru pat pārsniedz Amazones baseina rādītājus. Bieži katrai nelielai kalna virsotnei vai atsevišķam virsotņu kompleksam piemīt sava, lokāli endēmiska suga.
"Tādiem dzīvniekiem kā Brachycephalus vardes, kas ir īpaši jutīgi pret apkārtējo vidi, pat temperatūras maiņa no kalna uz ieleju rada barjeru. Tas ļauj populācijai katrā kalna virsotnē lēnām attīstīties par atsevišķu sugu."
Uzvedība un ēšana
Seglveidīgās krupjiņas ir aktīvas dienas laikā (diurnālas) un parasti uzturas meža zemsedzē uz lapu pakaišiem, starp sūnām un sabrukušiem kokiem. Tās pārtiek no ļoti maziem bezmugurkaulniekiem — īsām skudrām, smalkiem ērkšķiem, kā arī citiem sīkiem kukaiņiem un bezmugurkaulniekiem, ko var atrast lapu pakaišos.
Reprodukcija un attīstība
Seglveidīgajām krupjiņām ir tiešā attīstība — olas, kas izdētas uz zemes vai lapu pakaišiem, attīstās tieši par maziem pieaugušā izskatam līdzīgiem īpatņiem; nav brīvi peldējošas pīļu (pelagiskās kurkuļa) stadijas. Olas bieži tiek noslēptas vai pārklātas ar augsni, sūnām vai organisko materiālu, lai pasargātu no izžūšanas un plēsējiem. Dēšanas lielums ir neliels — olas ir mazskaitlīgas salīdzinājumā ar daudzām citām varžu sugām — un attīstība var aizņemt vairākas nedēļas līdz mēnešiem atkarībā no sugas un vietējiem klimatiskajiem apstākļiem.
Sugu daudzveidība un evolūcija
Ģints Brachycephalus demonstrē spēcīgu mikroendemismu un augstu sugu diverģenci nelielā ģeogrāfiskā rajonā. Tā kā daudzas sugas ir ierobežotas ar atsevišķām kalnu virsotnēm vai maziem meža pleķiem, evolūcijas procesi un ģenētiska izolācija ir veicinājuši jaunu sugu rašanos. Tādēļ pētnieki uzrāda interesi par to, kā klimata izmaiņas, reljefs un mikroklimats ietekmē sugu diferenciāciju.
Aizsardzība un draudi
- Galvenie draudi: mežu izciršana, dzīvotņu fragmentācija, klimata pārmaiņas, kas var mainīt mākoņmežu mikroklimatu un radīt barjeras maziem, termiski jutīgiem organismus.
- Sugu stāvoklis: daudzas sugas ir lokāli apdraudētas vai potenciāli apdraudētas, taču daļu sugu statuss vēl tiek izvērtēts. Mikroendemisms padara tās īpaši jutīgas pret jebkuru dzīvotnes zaudējumu.
- Pasākumi: dzīvotņu aizsardzība, izpēte un monitorings, kā arī sabiedrības izglītošana par Mata Atlântica bioloģisko daudzveidību ir būtiski, lai saglabātu šīs retās vardes.
Pētniecība un nozīme
Seglveidīgās krupjiņas ir svarīgs objekts gan evolūcijas, gan konservācijas pētījumiem. Pētījumi par šo ģintu sniedz ieskatu, kā nelieli, teritoriāli ierobežoti organismi reaģē uz ģeogrāfiskām barjerām un klimata svārstībām. Turklāt to īpašās fizioloģiskās un ķīmiskās īpašības (piem., toksīnu klātbūtne) interesē arī toksikoloģus un farmakologus.
Kopumā Brachycephalus ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kā biodaudzveidība var koncentrēties nelielā teritorijā un kā mikrohabitatam ir izšķiroša nozīme sugu saglabāšanā.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir sērkožu dzimtas nosaukums?
A: Sēņveidīgo krupju dzimtas nosaukums ir Brachycephalidae.
J: Cik sugu ir Brachycephalus dzimtai?
A: Brachycephalus ģintī ir 28 sugas.
J: Kur dzīvo seglu krupji?
A.: Sēplatspalvainās krupji dzīvo vēsajos mākoņainajos Atlantijas okeāna mežos Brazīlijas dienvidaustrumos.
J: Kāda veida ekosistēmas apdzīvo seglu krupji?
A.: Sēplatraibās krupji apdzīvo kalnainus apgabalus ar vēsiem mākoņainiem Atlantijas okeāna mežiem.
J: Kas ir unikāls sēļveida krupju pirkstos un pirkstos?
A.: Sēdelspuru krupji ir tikai trīs pirksti uz katras pēdas un divi pirksti uz katras rokas, kas atšķiras no vairumam varžu ierastajiem pieciem pirkstiem un četriem pirkstiem.
J: Kurā diennakts laikā ir aktīvas balnu krupjiņas?
A.: Sēļādas krupji ir aktīvi dienas laikā.
J: Kā attīstās sēļotājžurku olas?
A: No sērspuru krupju olām izšķiļas miniatūras vardītes, un tām nav pīļu stadijas. Olas izdēj uz zemes un apber ar augsni, lai pasargātu tās no karstuma un plēsējiem.
Meklēt