Saltasaurs — bruņotais titanozaurs no Argentīnas (Krīta, 83–79 milj. g.p.m.ē.)

Saltasaurs — Argentīnas titanozaurs ar unikālām kaulainām bruņām; Krīta beigu sauropods (83–79 milj. g.p.m.ē.), kas atklāja osteodermu lomu sauropodu evolūcijā.

Saltasaurs bija liels augēdājs dinozaurs ar iegarenu kaklu un kaulainām bruņu plāksnēm uz ķermeņa. Tas bija titanozaurids sauropods, kas dzīvoja krīta perioda beigās, apmēram pirms 83 līdz 79 miljoniem gadu. Fosilijas ir atrastas Argentīnā.

Tā bija pirmā zināmā sauropodu ģints, kuras bruņas veidoja ādā iestrādātas kaulainas plāksnītes. Mazās kaulainās plāksnītes (tās sauc par osteodermām, kas ir mūsdienu krokodilu pazīme) vēlāk tika atrastas arī citiem titanozauriem.

Atklājums un nosaukums

Saltasaurs (tipa suga Saltasaurus loricatus) tika aprakstīts 1980. gadā, un nozīmīga liecība par šo dinozauru nāk no fosilijām, kas atrastas Argentīnas ziemeļrietumos, Salta provinces nogulumos (Lečo formācija). Nosaukums “Saltasaurs” atvasināts no reģiona nosaukuma Salta.

Izmēri un uzbūve

Salīdzinoši ar daudziem citiem titanozauriem, Saltasaurs bija mēreni liels sauropods — aptuveni 9–12 metru garš un iespējams svarā vairākas tonnas (aprēķini svārstās, atkarībā no pieņemtajām ķermeņa proporcijām). Tam bija gara kakla un gara aste, robusts ķermenis un stāvas kājas, kas raksturīgas sauropodiem. Kniežu un ribu anatomija liecina par tipisku titanozaura uzbūvi, bet relatīvi samazināts izmērs salīdzinājumā ar milzu sauropodiem padarīja to par piemērotu dzīvei dažādos apvidos.

Bruņas un osteodermas

Viens no nozīmīgākajiem atklājumiem bija ādas iekšējās kaulainās plāksnītes — osteodermas. Tās tika atrastas gan kā mazi, mozaīkas tipa kauliņi, gan kā lielāki, plāksnītiem līdzīgi elementi. Šāds bruņu veids, kas iepriekš zināms galvenokārt no krokodiliem un dažu citu reptiļu grupām, parādīja, ka arī daži sauropodi nav bijuši pilnīgi neaizsargāti. Iespējamā funkcija bija aizsardzība pret plēsējiem, bet bruņas varētu arī piedalīties termoregulācijā vai demonstrācijā.

Dzīvesveids un barošanās

Kā tipisks augēdājs, Saltasaurs barojās ar augiem — iespējams, ar zemu līdz vidēju augstumu augošu veģetāciju, izmantojot garo kaklu, lai sasniegtu plašu barības horizontu. Tā ķermeņa proporcijas liecina par mērenu pārvietošanās ātrumu un izturību. Ir ticami pieņemt, ka titanozauri kā grupa bieži dzīvoja vairāk vai mazāk sociālās grupās; tomēr tieši Saltasaurus sociālā uzvedība nav tieši dokumentēta ar fosilām, tāpēc par to jārunā piesardzīgi (iespējams — dzīvoja gan bariņos, gan individuāli atkarībā no apstākļiem).

Paleoekoloģija un plēsēji

Lečo formācijas apvidū dominēja plašas līdzenas teritorijas ar upju baseiniem un deltiem. Tajos mītīgajās kopienās Saltasaurs dalījās ar citiem dzīvniekiem — dažādiem rāpuļiem, putniem un lieliem teropodiem. Liela plēsēja loma Krīta dienvidu Dienvidamerikā piederēja abelizauriem un citiem lieliem teropodiem, kas varēja medīt pieaugušus vai jaunos sauropodus.

Fakts un nozīme

• Pioneeris bruņošanās atklāšanā: Saltasaurs mainīja paleontologu uzskatus, parādot, ka daži sauropodi bija bruņoti.
• Ietekme uz titanozauru izpēti: vēlāk atrastās osteodermas citos titanozauros apstiprināja, ka šī iezīme nav izņēmums.
• Muzeju kolekcijas: dažas Saltasaura fosilijas glabājas Argentīnas muzejos un tika izmantotas, lai rekonstruētu zvēru izskatu izstādēs un zinātniskos materiālos.

Kopsavilkums

Saltasaurs ir svarīgs ģints, kas sniedz pierādījumus par to, ka titanozauri varēja attīstīt aizsargājošas struktūras — osteodermas — un ka sauropodu adaptācijas pret plēsējiem bija daudzveidīgākas, nekā agrāk domāts. Tā fosilijas no Argentīnas palīdzēja labāk izprast Dienvidamerikas Krīta perioda faunu un titanozauru evolūciju kopumā.

Meklēt pēc burta