Balāde (mūzikas forma)
Šis raksts ir par instrumentālo balādi, kas bija populāra 19. gadsimtā. Par viduslaiku franču balādi skatiet Balāde.
Balāde ir skaņdarbs, parasti klavierēm. Tajā ir vairākas melodijas, un var viegli iedomāties, ka tā stāsta stāstu (balāde ir viduslaiku franču dziesma, kas stāsta stāstu).
Pirmais komponists, kurš saviem klavierdarbiem lietoja nosaukumu "balāde", bija Frederiks Šopēns. Viņš sarakstīja četras balādes. Tās ir diezgan brīvas formas. Šopēns nepastāsta par kādu konkrētu stāstu, ko viņš bija domājis. Iespējams, tie ir vienkārši muzikāli stāsti. Tie ir četri no viņa labākajiem darbiem.
Vēlāk balādes rakstīja arī citi komponisti: Jo īpaši Cēzars Franks un Francs Lists. Johanness Brāmss rakstīja balādes klavierēm, kas pēc formas ir diezgan līdzīgas dziesmām. Edvards Griegs uzrakstīja balādi, kuras pamatā bija norvēģu dziesma.
Gabriels Forē sarakstīja balādi klavierēm un orķestrim. Daži komponisti rakstīja balādes orķestrim, taču tās patiesībā ir kā īsi simfoniski dzejoļi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir balāde?
A: Balāde ir skaņdarbs, parasti klavierēm, kurā ir vairākas melodijas un kurā tiek stāstīts stāsts.
J: Kurš bija pirmais komponists, kurš saviem klavierdarbiem izmantoja nosaukumu "balāde"?
A.: Frederiks Šopēns bija pirmais komponists, kurš saviem klavierdarbiem izmantoja nosaukumu "balāde".
Jautājums: Cik daudz balāžu sarakstīja Šopēns?
A: Šopēns sarakstīja četras balādes.
Vai Šopēna balādes ir stingras formas?
A: Šopēna balādes ir diezgan brīvas formas.
J: Kas ir citi komponisti, kuri rakstīja balādes?
A: Balādes rakstīja arī Cēzars Franks, Francs Lists, Johanness Brāmss, Edvards Griegs un Gabriels Fore.
J: Ar ko Brāmsa balādes ir līdzīgas dziesmām?
A: Brāmsa balādes klavierēm pēc formas ir diezgan līdzīgas dziesmām.
J: Vai ir balādes orķestrim?
A: Jā, ir balādes orķestrim, bet tās patiesībā ir kā īsi simfoniski dzejoļi.