Balāde (mūzikas forma): klavieru balādes, Šopēns un vēsture
Balāde (mūzikas forma): uzzini klavieru balāžu vēsturi, Šopēna četras slavenās balādes, citu komponistu ieguldījumu un stila attīstību 19. gadsimtā.
Šis raksts ir par instrumentālo balādi, kas bija populāra 19. gadsimtā. Par viduslaiku franču balādi skatiet Balāde.
Balāde ir skaņdarbs, parasti klavierēm. Tajā ir vairākas melodijas, un var viegli iedomāties, ka tā stāsta stāstu (balāde ir viduslaiku franču dziesma, kas stāsta stāstu).
Pirmais komponists, kurš saviem klavierdarbiem lietoja nosaukumu "balāde", bija Frederiks Šopēns. Viņš sarakstīja četras balādes. Tās ir diezgan brīvas formas. Šopēns nepastāsta par kādu konkrētu stāstu, ko viņš bija domājis. Iespējams, tie ir vienkārši muzikāli stāsti. Tie ir četri no viņa labākajiem darbiem.
Vēlāk balādes rakstīja arī citi komponisti: Jo īpaši Cēzars Franks un Francs Lists. Johanness Brāmss rakstīja balādes klavierēm, kas pēc formas ir diezgan līdzīgas dziesmām. Edvards Griegs uzrakstīja balādi, kuras pamatā bija norvēģu dziesma.
Gabriels Forē sarakstīja balādi klavierēm un orķestrim. Daži komponisti rakstīja balādes orķestrim, taču tās patiesībā ir kā īsi simfoniski dzejoļi.
Vēsture un izcelsme
Instrumentālā balāde kā klavieru žanrs attīstījās 19. gadsimta romantisma kontekstā. Tā aizgūta nosaukumā no viduslaiku vokālās balādes, taču jaunajā formā galvenā bija muzikālā dramaturģija — stāstījums, kontrasti un literāla noskaņa bez konkrēta teksta. Frederiks Šopēns bija pirmais, kas šādu nosaukumu plašāk lietoja, un viņa balādes kļuva par paraugu vēlākajai praksei.
Forma un raksturojums
- Vienas daļas, stāstoša forma: balāde parasti ir viena kustība ar iekšējiem kontrastiem — liriskām epizodēm, dramatiskām attīstībām un noslēgumiem.
- Motīviskā attīstība: bieži tiek izmantota īsa tematiskā ideja, kas attīstās un atgriežas dažādos variantos, radot vienotu naratīvu.
- Emocionālais kontrasts: saliedēta dramatika — no klusas meditācijas līdz kaislīgai kulminācijai.
- Tehniskā un ekspresīvā prasība: balādes parasti prasa izteiktu pianisma tehniku un niansētu frāzējumu (piem., rubato, dinamiskas nianses).
Galvenie komponisti un nozīmīgi piemēri
Frederiks Šopēns ir centrālais figūra žanra rašanās brīdī — viņa četras balādes (19. gadsimta 30.–40. gadi) uzstādīja estetisko standartu: brīva forma, emocionāla intensitāte un melodiskā iztēle. Šopēna balādes tiek uzskatītas par vieniem no viņa izcilākajiem klavierdarbiem un par pamatu vēlākai attīstībai.
Vēlāk žanru popularizēja un attīstīja tādi komponisti kā Cēzars Franks, Francs Lists. Johanness Brāmss savās balādēs izmanto dziesmiskas līnijas un dramaturģiju, bet Edvards Griegs savā balādē izmanto norvēģu tautas motiviku (norvēģu dziesma). Gabriels Forē deva savam žanram arī orķestrācijas iespējas, rakstot balādi klavierēm un orķestrim.
Daži komponisti adaptēja balādes ideju orķestrālai valodai — šādas partitūras dažkārt pietuvojas simfoniskiem dzejoļiem, proti, īsiem, programmatiskas noskaņas skaņdarbiem.
Izpildījums un interpretācija
Balādes interpretācijā svarīga loma ir franču un poļu romantikas tradīcijai: niansēts frazējums, brīva ritmika (rubato), dinamiska kontrastēšana un ievērojama tehniskā precizitāte. Izpildītāji bieži izceļ stāstošo dimensiju — motīvu atgriešanās rada "sižetu", kuru mūziķis veido caur tempa un temperamentu variācijām.
Nozīme un mantojums
Balāde kā mūzikas forma kļuva par svarīgu romantiskā klaviermūzikas daļu. Šopēna darbi iedvesmoja daudzus vēlākus komponistus, un balādes turpināja eksistēt gan kā solo klavierdarbi, gan kā orķestrālas ballādes vai simfoniski dzejoļi. Mūsdienās balādes ir regulāra koncertprogrammu sastāvdaļa, un tās tiek plaši ierakstītas un pētītas pianistu un mūzikas zinātnieku vidū.
Pieminamas iezīmes lasītājam
- Ja vēlaties iepazīt žanru, sākumā ieteicams noklausīties Frederika Šopēna balādes.
- Pievērsiet uzmanību motīvu atgriešanās principam — tas palīdz saprast, kā balāde veido "stāstu".
- Balādes mācību literatūrā bieži tiek izmantotas gan tehniskajām prasmēm, gan muzikālajai interpretācijai attīstīt.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir balāde?
A: Balāde ir skaņdarbs, parasti klavierēm, kurā ir vairākas melodijas un kurā tiek stāstīts stāsts.
J: Kurš bija pirmais komponists, kurš saviem klavierdarbiem izmantoja nosaukumu "balāde"?
A.: Frederiks Šopēns bija pirmais komponists, kurš saviem klavierdarbiem izmantoja nosaukumu "balāde".
Jautājums: Cik daudz balāžu sarakstīja Šopēns?
A: Šopēns sarakstīja četras balādes.
Vai Šopēna balādes ir stingras formas?
A: Šopēna balādes ir diezgan brīvas formas.
J: Kas ir citi komponisti, kuri rakstīja balādes?
A: Balādes rakstīja arī Cēzars Franks, Francs Lists, Johanness Brāmss, Edvards Griegs un Gabriels Fore.
J: Ar ko Brāmsa balādes ir līdzīgas dziesmām?
A: Brāmsa balādes klavierēm pēc formas ir diezgan līdzīgas dziesmām.
J: Vai ir balādes orķestrim?
A: Jā, ir balādes orķestrim, bet tās patiesībā ir kā īsi simfoniski dzejoļi.
Meklēt