Satjagraha — Gandija nevardarbīgās pretošanās filozofija un vēsture
Satjagraha — Gandija nevardarbīgās pretošanās filozofija un vēsture: uzzini par Mahatma Gandija metodēm, Daandi gājienu un ietekmi uz Nelsonu Mandelu, M. L. Kingu un globālajām kustībām.
Satjagraha (sanskritā: सत्याग्रह satyāgraha) ir nevardarbīgas pretošanās ideja (cīņa ar mieru), ko aizsāka Mohandas Karamčands Gandijs (pazīstams arī kā "Mahatma" Gandijs). Gandijs izmantoja satjagrāhu Indijas neatkarības kustībā, kā arī iepriekšējās cīņās Dienvidāfrikā.
Izcelsme un vēsture
Idejas saknes meklējamas Indijas reliģiskajā un filozofiskajā mantojumā — īpaši koncepcijā par satya (patiesību) un ahimsā (nevardarbību), kas pazīstamas hinduismā, džainismā un budismā. Terminu sastādīja no divām daļām: satya — patiesība, un agraha — stingra uzturēšanās/iepraušana, tātad „ciesa patiesības turēšana” vai „ieciklēta uzturēšanās pie patiesības”.
Gandhija darbība Dienvidāfrikā (apm. 1893–1914) un vēlāk Indijā (1915–1948) radīja praktisku satjagrahas formu. Pirmās organizētās satjagrahas formas Gandijs izstrādāja apmēram 1906. gadā, reaģējot uz diskrimināciju un necilvēcīgu likumdošanu Dienvidāfrikā. Indijā satjagraha metodes tika izmantotas plaši — piemēram, Rowlatt likumu pretstāvē 1919. gadā, nesadarbošanās kustībā 1920.–1922. g., Daandi (Sāls) gājiens 1930. gadā, un plašākas civildesobēdiences un Quit India kampaņas 1940. gados.
Pamatprincipi
- Patiesības meklēšana (satya) — rīcība, kas balstīta uz godīgumu un morālo taisnīgumu.
- Nevardarbība (ahimsā) — gan atkritums no fiziskas vardarbības, gan aktīva pretestība pret naidu.
- Morāla pārliecība un iekšēja disciplīna — satyagrahi piekrīt riskēt ar personīgo drošību un ciešanām, neizmantojot pretinieka vardarbīgas metodes.
- Brīvprātīga ciešana — gatavība ciest bez atriebības, lai atklātu un mainītu netaisnību.
- Nemainīga pārliecība par dialogu un pārliecināšanu — mērķis ir pārvērst pretinieku, nevis to sakaut.
- Konstruktīvā programma — paralēla sabiedrības būvēšana (piem., pašpalīdzība, vietējā ražošana, izglītība), lai samazinātu atkarību no netaisnīgām sistēmām.
Metodes un taktikas
Satyagraha praktiskajā pielietojumā ietver dažādas nevardarbīgas taktikas:
- nestabilitātes un protesta akcijas: demonstrācijas, gājieni (piem., Daandi gājiens), piketi;
- pilsoniskā nepakļaušanās: likumu neievērošana, nodokļu boikots, atteikšanās pakļauties represīvām prasībām;
- ekonomiskais boikots un atteikšanās sadarboties ar institūcijām, kas īsteno netaisnību;
- strādnieku streiki un koordinētas akcijas, kas traucē netaisnas varas darbību;
- personiskās akcijas: badošanās kā morāls arguments un apsvērtie upuri, lai pievērstu uzmanību un radītu empātiju;
- konstruktīvas darbības sabiedrības uzlabošanai — izglītība, sanitārija, piecu pakalpojumu veicināšana un vietējās iztikas atbalstīšana.
Ietekme un iedvesma
Satyagraha palīdzēja veidot Nelsona Mandelas cīņu Dienvidāfrikā aparteīda apstākļos, Mārtiņa Lutera Kinga juniora kampaņas pilsonisko tiesību kustības laikā ASV un daudzas citas līdzīgas kustības. Tā ietekme jūtama arī women’s rights, vides un pretkaru kustībās visā pasaulē — daudzos gadījumos aktivisti ir pielāgojuši satjagrahas principus saviem vietējiem apstākļiem.
Kritika un ierobežojumi
Nav universāla risinājuma: satjagraha efektivitāte atkarīga no plašas sabiedrības atbalsta, pretinieka apziņas par morāles spēku un mediju vai starptautiskās sabiedrības uzmanības. Kritiķi norāda uz vairākām problēmām:
- tas var būt elitistisks, ja kustību vada cilvēki ar resursiem un laiku;
- nevardarbības stratēģijas dažkārt nespēj apturēt brutālu represiju, ja vara izvēlas vardarbīgus līdzekļus;
- pastāv risks instrumentalizēt sāpes vai bada streikus, kas var radīt kaitējumu dalībniekiem;
- dažos kontekstos morālais arguments pretinieka pusē var nebūt efektīvs — pie varas esošie var nereaģēt uz ētisku spiedienu.
Mūsdienu nozīme
Satjagrahas idejas turpina iedvesmot cilvēkus, kas cīnās pret netaisnību, veicina pilsonisko līdzdalību un mierīgu konfliktu risināšanu. Tās mūsdienu pielietojumi ietver digitālo kampaņu ētiku, ekonomiskas rīcības (piem., preču boikotu) un ikdienas konstruktīvu darbu kopienu stiprināšanai.
Cilvēks, kurš veic satyagraha, ir satyagrahi. Lai satyagraha būtu sekmīga, tai nepieciešama stingra ētiska nostāja, disciplīna un plašs sabiedrības atbalsts, kā arī skaidra taktiska plānošana, kas palīdz pārvērst principus reālos rezultātos.
Termina nozīme
Vārds satjagraha ir cēlies no sanskrita vārdiem satya (kas nozīmē "patiesība") un agraha ("uzstājība" vai "stingra turēšanās"). Gandijam satjagraha bija daudz vairāk nekā tikai "pasīva pretošanās" (pretošanās, neveicot nekādus pasākumus), pēc viņa domām, tā bija morāls spēks, kas radies no patiesības un nevardarbības. Viņa nevardarbība kļuva arī par viņa spēku. Viņš teica, ka šo nosaukumu izvēlējies tāpēc, ka Patiesība nozīmē Mīlestību, bet Uzstājība nozīmē Spēks, un sanskrita nosaukums liecināja, ka tas ir spēks, kas dzimis no Patiesības un Mīlestības (nevardarbības).
Viņš arī rakstīja, ka termins "Pilsoniskā pretošanās" viņam patīk vairāk nekā "pilsoniskā nepakļaušanās". Gandijs to tulkoja arī kā "mīlestības spēks" vai "dvēseles spēks".
Gandija vadītā sāls satjagraha - ievērojams satjagrasas piemērs.
Satyagraha ideja
Satyagraha galvenie punkti
Gandijs sacīja, ka satjagrāhas mērķis ir mainīt nepareizā darītāja prātu, nevis piespiest viņu. Uzvarēt nozīmē saprasties ar ienaidnieku, lai atkal padarītu par pareizu to, kas ir nepareizs, ko viņš, iespējams, neapzinās kā nepareizu. Lai tas notiktu, ir jāmaina ienaidnieka prāts, lai viņš saprastu, ka aptur mērķi, kas ir pareizs.
- Nevardarbība (ahimsa)
- Patiesība - tā ietver godīgumu, bet nozīmē arī pilnībā dzīvot saskaņā ar to, kas ir patiess, un tam piekrist.
- Ne zagšana
- Šķīstība (brahmačarja) - tas nozīmē saglabāt morālo seksualitāti, kā arī pievērst lielāku uzmanību patiesības ievērošanai, nevis kārību apmierināšanai.
- Nav īpašumā vai nav īpašumā (nav tas pats, kas būt nabadzīgam).
- Ķermeņa darbs vai maizes darbs
- Neēd daudz, kas nav labi
- Nebaidīties
- Vienlīdzīga cieņa pret visām reliģijām
- Cīņa ar boikotiem (netērēt vai nepirkt no tiem, kas rada problēmas).
- Brīvība no nepieskaramības jeb ideja par kastu (cilvēku grupa ar vienādu naudas un varas daudzumu), kas ir tik zema, ka "tai nevar pieskarties".
Citā reizē Gandijs minēja septiņus svarīgus noteikumus: Satyagrahi:
- jābūt dzīvai ticībai Dievam
- jātic patiesībai un nevardarbībai, kā arī jābūt ticībai cilvēka dabas labestībai.
- jādzīvo šķīsta (morāla) dzīve un jābūt gatavam mirt vai zaudēt visu, kas viņam pieder.
- jābūt khadi valkātājam un vērpējam.
- nedrīkst lietot alkoholu.
- jāievēro visi pārējie disciplīnas noteikumi, ko viņš viņiem devis.
- ja viņš tiek ieslodzīts cietumā, viņam ir jāievēro cietuma noteikumi, ja vien tie nav īpaši izstrādāti, lai kaitētu viņa pašcieņai.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir satjagraha?
A: Satyagraha ir nevardarbīgas pretošanās ideja, ko aizsāka Mohandas Karamčands Gandijs.
J: Kas ir Mohandas Karamčands Gandijs?
A: Mohandasu Karamčandu Gandiju dēvē arī par Mahatmu Gandiju, un viņš ir satjagrāhas pamatlicējs.
J: Kad Gandijs sāka izmantot satjagrāhu?
A: Gandijs sāka izmantot satjagrāhu savas cīņas laikā Dienvidāfrikā un vēlāk Indijas neatkarības kustībā.
J: Kādas citas kustības ietekmēja satjagraha?
A: Satyagraha palīdzēja veidot Nelsona Mandelas cīņu Dienvidāfrikā aparteīda apstākļos, Mārtiņa Lutera Kinga juniora kampaņas pilsonisko tiesību kustības laikā ASV un daudzas citas līdzīgas kustības.
J: Kas ir satyagrahi?
A: Satyagrahi ir cilvēks, kas praktizē satyagraha.
J: Kādas ir dažas no nevardarbīgajām cīņām Indijā, kurās tika izmantota satyagraha?
A: Satyagraha tika izmantota tādās kustībās kā Daandi gājiens, Nesadarbošanās kustība, Sāls gājiens un daudzās citās.
J: Kāda ir satyāgraha nozīme sanskritā?
A: Satyāgraha sanskritā nozīmē "turēšanās pie patiesības" vai "dvēseles spēks".
Meklēt