Saksija-Gota-Altenburga: hercogiste Tīringenē — vēsture (1672–1920)
Saksija-Gota-Altenburga: ceļojums cauri hercogistes vēsturei (1672–1920) — dinastiju cīņas, teritoriālas reformas un ceļš uz iekļaušanos Tīringenē. Uzzini vēstures likteņus.
Saksija-Gota-Altenburga (vācu: Sachsen-Gotha-Altenburg) bija valsts tagadējā Tīringenē, Vācijā.
To izveidoja 1672. gadā, kad nomira pēdējais Saksijas-Altenburgas hercogs Frederiks Vilhelms III un viņa īpašumus mantoja Saksijas-Gotas hercogs Ernests I (kurš bija precējies ar Frederika Vilhelma māsīcu Elizabeti Zofiju). Pēc Ernesta nāves 1675. gadā hercogiste atkal tika sadalīta, un Saksijas-Gotas-Altenburgas hercogiste oficiāli izveidojās 1680. gadā, kad viņa vecākais dēls Frīdrihs pārņēma Gotas un Altenburgas zemes daļas.
Vēsturiskais konteksts un attīstība
Saksija-Gota-Altenburga bija viena no vairākām maziņajām Ernestīnu hercogistēm, kas radās, sadaloties Saksijas hercogistei. Tās ģeogrāfiskais kodols atradās starp pilsētām Gota (bieži uzskatīta par galveno rezidenci) un Altenburga. Hercogiste pastāvēja kā suverēna vienība dažādos Vācijas valsts veidojumos — Sarkanā Romas impērijas kontekstā, pēc tam Napoleona ietekmē un galu galā Vācijas konstitucionālo pārmaiņu laikā 19. gadsimtā.
Pārejas 19. gadsimtā un teritoriālās izmaiņas
Kad 1825. gadā Saksijas-Gotas un Altenburgas karaļnams iznīka bez tiešiem mantiniekiem, tika veikta plaša šķirkšana starp Ernestīnu līnijām. Rezultātā, kā norādīts, Saksija-Gota nonāca Saksijas Koburgas-Zālfeldes (Sakšu-Koburgas) kontrolē, savukārt Saksija-Altenburga pārgāja Saksijas-Hildburghauzenes hercogam. Šīs izmaiņas bija daļa no plašākām teritoriju maiņām Ernestīnu hercogu vidū, kuras mērķis bija saglabāt dinastisku līdzsvaru un radīt ilgtspējīgākas valdījumus.
Pārvaldība, statuss un saistība ar lielajām varām
Saksija-Gota-Altenburga bija hercogiste ar mantojamām hercogu dinastiskiem valdniekiem. Lai gan tā bija maza salīdzinājumā ar lielajām vācu valsts vienībām, tai bija pilnīgas suverenitātes pazīmes attiecīgajos periodos — tiesu, finanšu un administratīvajā jomā. Pēc Svētās Romas impērijas izjukšanas 1806. gadā reģiona politiskais stāvoklis pakāpeniski mainījās: 19. gadsimtā hercogiste bija Vācijas konfederācijas un vēlāk — pēc valstu konsolidācijas — daļa no Vācijas impērijas kā viena no mazajām sastāvdaļām.
Ekonomika, kultūra un sabiedrība
Reģiona ekonomika bija balstīta uz lauksaimniecību, amatniecību un nelielu rūpniecību, kā arī tirdzniecību starp vietējām pilsētām. Gota bija kultūras un izglītības centrs: slavenais pils Schloss Friedenstein, bibliotēkas un izdevējdarbība deva pilsētai lielu intelektuālu nozīmi. No šīs vietas nāk ievērojami izdevniecības projekti — piemēram, Almanach de Gotha (Gothas almanahs), kas kļuva starptautiski pazīstams ģenealoģijas un diplomātijas aprindās.
Sabiedrībā dzīvoja dažādas sociālās grupas — zemnieki, pilsētu amatnieki un augstākā kārta hercogu galmā. Izglītība, baznīca un vietējās pārvaldes institūcijas veidoja sabiedrisko struktūru, kas raksturīga maziem ģerboņiem un principātiem Vācijā šajā laikposmā.
Beigas un iekļaušanās Tīringenes zemē
Pēc Pirmā pasaules kara beigām un Vācijas monarhiju kraha 1918.–1919. gados, hercogu varas beidzās. Viņu funkcijas tika pārņemtas republikas veidošanās procesā — tika proklamētas brīvvalstis (Freistaaten). Pēc administratīvām un politiskām sarunām vairāku mazo vācu valstu teritorijas tika konsolidētas, un gan Saksija-Gota, gan Saksija-Altenburga 1920. gadā kļuva par daļu no jaunizveidotās Tīringenes zemes. Šī apvienošana bija daļa no plašākas Tīringenes zemes izveides, kas apvienoja vairākas mazākas hercogistes un brīvvalstis vienā reģionālā vienībā.
Mantojums
Saksija-Gota-Altenburga atstāja ievērojamu kultūras un arhitektūras mantojumu — pilis, muzeju kolekcijas, bibliotēkas un izdevniecības tradīcijas. Vietējā vēsturiskā atmiņa par hercogisti joprojām ir redzama Tīringenes reģionā, kur saglabājusies gan materiālā kultūra, gan arhīvi, kas ļauj pētniekiem izpētīt mazo vācu valstu sarežģīto vēsturi.
Kopumā Saksija-Gota-Altenburga bija tipiska Ernestīnu hercogiste — salīdzinoši neliela, ar spēcīgu reģionālu identitāti, dinamisku dinastisku vēsturi un nozīmīgu ieguldījumu reģiona kultūras dzīvē no 17. līdz 19. gadsimtam, līdz tās integrācijai 20. gadsimta sākumā.
Saksijas-Gotānas-Altenburgas hercogi
- Ernests I Dievbijīgais (1640-1675), 1675. gadā mantoja Saksiju-Altenburgu.
- Frīdrihs I (1675-1691), Ernesta Pobadzīgā dēls un pirmais Saksijas-Gotas-Altenburgas hercogs.
- Frederiks II (1691-1732), dēls
- Frederiks III (1732-1772), dēls
- Ernests II (1772-1804), dēls
- Emīls (1804-1822), dēls
- Frederiks IV (1822-1825), brālis
Sadalīts starp Saksiju-Koburgu-Zālfeldi un Saksiju-Hildburghauzeni
| · v · t · e | |
| Saksija-Veimāra (1572-1806) - Saksija-Koburga-Eizenaha (1572-1596) - Saksija-Koburga (1596-1633; 1681-1699) - Saksija-Eizenaha (1596-1638; 1640-1644; 1672-1806) - Saksija-Altenburga (1603-1672; 1826-1918) - Saksija-Gota (1640-1680) - Saksija-Gota-Altenburga (1681-1826) - Saksija-Marksūla (1662-1672) - Saksija-Jena (1672-1690) - Saksija-Eizenberga (1680-1707) - Saksija-Hildburghauzene (1680-1826) - Saksija-Römhild (1680-1710) - Saksija-Zālfelde (1680-1735) - Saksija-Mainingena (1681-1918) - Saksija-Koburga-Zālfelde (1735-1826) - Saksija-Veimāra-Eizenaha (1806-1918) - Saksija-Koburga un Gota (1826-1918) | |
|
| |
| · v · t · e
| ||
|
|
| |
| Izveidotās valstis | Valstības: Vestfālija Lielhercogistes: Berg | Frankfurt‡ | Würzburg Kņazistes: Aschaffenburg† | Leyen | Regensburg† | |
| Iepriekš pastāvošās valstis | Hercogistes: Anhaltes hercogiste: Bernburga, Dessau, Köthen | Arenberg | Mecklenburg: Šverina, Štrelica | Nassau | Oldenburga | Saksija: Saksija: Koburga-Zālfelde, Gota-Altenburga, Hildburghauzene, Meiningena, Veimāra*, Eizenaha*, Veimāra-Eizenaha**. | |
| ||
| · v · t · e
| ||
| Impērijas | Austrija |
|
| Valstības | Prūsija | Bavārija | Saksija | Hannoverē | Virtemberga | |
| Elektorāti | Hesene | |
| Lielhercogistes | Bādene | Hesene | Luksemburga | Meklenburga-Šverēna | Meklenburga-Štrelica | Oldenburga | Saksija-Veimāra-Eizenaha | |
| Hercogistes | Anhalte: Bernburga¹, Dessau¹, Köthen² | Brunsvika | Holšteina | Limburga | Nassau | Saksija: Altenburga³, Koburga-Zālfelde4, Koburga-Gota³, Gota-Altenburga4, Hildburghausen4, Lauenburg, Meiningena | |
| Kņazistes | Hesene-Homburga | Hohenzollern: Hechingen5, Sigmaringen5 | Lihtenšteina | Lippe | Reuß: Vecākais, Jaunākais | Schaumburg-Lippe | Schwarzburg: Rudolstadt, Sondershausen | Waldeck un Pyrmont | |
| Pilsēta-valsts | Brēmene | Frankfurte | Hamburga | Lībeka | |
| 1: no 1863. gada pievienota Anhaltai; 2: līdz 1847. gadam; 3: no 1826. gada; 4: līdz 1826. gadam; 5: līdz 1850. gadam | ||
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Saksija-Gotā-Altenburga?
A: Saksija-Gota-Altenburga bija valsts tagadējā Tīringenē, Vācijā.
J: Kā tā izveidojās?
A: Tā izveidojās 1672. gadā, kad nomira pēdējais Saksijas-Altenburgas hercogs Frīdrihs Vilhelms III, un viņa īpašumus mantoja Saksijas-Gotas hercogs Ernests I.
J: Kad Saksijas-Gotas-Altenburgas hercogiste oficiāli izveidojās?
A: Saksijas-Gotas-Altenburgas hercogiste oficiāli izveidojās 1680. gadā, kad Ernesta vecākais dēls Frīdrihs pārņēma Gotas un Altenburgas hercogistes daļas.
J: Kas notika ar Saksijas-Gotas un Altenburgas karaļnamu, kad 1825. gadā tas iznīka?
A: Kad 1825. gadā Saksijas Gotas un Altenburgas karaliskais nams izmiris, Saksija Gotha tika piešķirta Saksijas Koburgas Zālfīldai, bet Saksija Altenberga pārgāja Saksijas hercoga Hildburghauzena īpašumā.
J: Kas notika pēc Pirmā pasaules kara?
A: Pēc Pirmā pasaules kara beigām un Vācijas monarhiju likvidēšanas gan Saksegota, gan Saksijas Altenburga 1920. gadā tika iekļautas jaunizveidotajā Tīringenes zemē.
J: Kas mantoja Frīdriha Vilhelma III īpašumus?
A: Saksegotas hercogs Ernests I bija precējies ar Frederika Vilhelma brālēnu Elizabeti Zofiju, un viņš mantoja Frederika Vilhelma III īpašumus, kad viņš 1672. gadā nomira.
Meklēt