Sibīrijas slazdi
Sibīrijas slazdi veido lielu vulkānisko iežu reģionu Krievijas Sibīrijas reģionā, ko dēvē par lielu vulkānisko iežu provinci.
Lielie izvirdumi, kas veidoja slazdus, bija viens no lielākajiem zināmajiem vulkāniskās darbības notikumiem pēdējo 500 miljonu gadu laikā Zemes vēsturē. Tie turpinājās miljonu gadu un aptvēra perma un triasa robežu pirms aptuveni 251 līdz 250 miljoniem gadu. Tas bija tas pats laiks, kad notika perma-triasa izmiršana, kuras laikā, kā lēš, gāja bojā 90 % tajā laikā pastāvošo sugu. Sibīrijas slazdu izvirdums ir iespējamais šīs "Lielās izmiršanas" cēlonis.
Termins "trapi" ir atvasināts no zviedru valodas vārda "trappa" (trappa vai dažkārt trapp), kas apzīmē pakāpienveida pakalnus, kas veido reģiona ainavu, kura raksturīga plūdu bazaltiem.
Sibīrijas slazdi. (Karte vācu valodā)
Ģeogrāfiskais mērogs
Milzīgs bazalta lavas apjoms pārpludinājuma bazalta plūdos pārklāja lielu platību Sibīrijas pirmskara teritorijā. Mūsdienās tā platība ir aptuveni 2 miljoni km² - aptuveni tikpat liela kā Rietumeiropas sauszemes platība - un sākotnējā platība tiek lēsta līdz pat 7 miljoniem km². Sākotnējais lavas apjoms tiek lēsts no 1 līdz 4 miljoniem km³.
Izcelsme
Sibīrijas trapu bazalta avots, visticamāk, bija mantijas plūmrs garozas pamatnē, kas izplūda caur Sibīrijas krāteru (Sibīrijas kontinentālās plātnes senāko daļu). Hēlija izotopu analīze no bazalta liecina par plūmes izcelsmi. Zinātniskās debates turpinās. Pastāv minoritāšu strīdīga teorija, kas apgalvo, ka krāvumus izraisīja liels asteroīda trieciens.
Ietekme uz aizvēsturisko dzīvi
Šis masīvais izvirdums notika perma un triasa periodā pirms aptuveni 250 miljoniem gadu, un tas tiek plaši minēts kā perma un triasa izmiršanas cēlonis. Šis izmiršanas notikums, ko dēvē arī par Lielo izmiršanu, skāra visu dzīvību uz Zemes, un tiek lēsts, ka tajā laikā gāja bojā 90 % tajā laikā dzīvojošo sugu. Sauszemes dzīvībai bija vajadzīgi 30 miljoni gadu, lai atgūtos no Sibīrijas slazdos izvirduma izraisītajiem vides traucējumiem.
Viens no pasaules mantojuma objektiem - Putoranas plato - sastāv no Sibīrijas slazdiem.
Sibīrijas slazdi un niķelis
Tiek uzskatīts, ka Sibīrijas slazdi ir izcēlušies ar daudzu avotu starpniecību miljoniem vai vairāk gadu laikā, iespējams, uz austrumiem un dienvidiem no Noriļskas Sibīrijā. Milzīgā Norilskas niķeļa, vara un falcija atradne veidojās magmas plūsmās galvenajās Sibīrijas slazdos. Plašu tufu un piroklastisko nogulumu klātbūtne liecina, ka bazaltu lavu izvirdumu laikā vai pirms tiem notikuši vairāki lieli eksplozīvi izvirdumi. Par sprādzienbīstamiem izvirdumiem liecina arī silīcijūdens vulkānisko iežu, piemēram, riolīta, klātbūtne.
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Sibīrijas hūksīši?
A: Sibīrijas haskiji atrodas Krievijas Sibīrijas reģionā.
J: Kāda veida vulkāniskie ieži veido Sibīrijas slazdus?
A: Sibīrijas slazdi veido lielu vulkānisko iežu reģionu, ko sauc par lielu vulkānisko iežu provinci.
J: Cik ilgi ilga ir bijusi Sibīrijas slazdus veidojošo vulkānu izvirdumu darbība?
A: Iz izvirdumi, kas veidoja Sibīrijas slazdus, ilga miljonu gadu.
J: Kad notika Sibīrijas slazdus veidojošie izvirdumi?
A: Iz izvirdumi, kas veidoja Sibīrijas slazdus, notika perma un triasa periodā, apmēram pirms 251 līdz 250 miljoniem gadu.
J: Kas notika tajā pašā laikā, kad notika Sibīrijas slazdus veidojošie izvirdumi?
A: Perma un triasa izmiršana notika tajā pašā laikā, kad notika Sibīrijas slazdus veidojošie izvirdumi.
Jautājums: Cik sugu, pēc aplēsēm, ir gājušas bojā perma-triasa izmiršanas rezultātā?
A: Tiek lēsts, ka perma-triasa izmiršanas laikā ir gājuši bojā 90 % tajā laikā pastāvošo sugu.
J: Kāpēc kalni, kas veido reģiona ainavu, tiek dēvēti par "slazdiem"?
A: Termins "slazdi" ir atvasināts no zviedru valodas vārda "kāpnes", kas attiecas uz pakāpienveida pauguriem, kas veido reģiona ainavu, kas raksturīga plūdu bazaltiem.
