Sinhaliešu valoda (Šrilanka) — vēsture, gramatika un rakstība

Sinhaliešu valoda (Šrilanka) — uzzini tās vēsturi, unikālo rakstību un gramatiku; sarunvalodas īpatnības, piemēri un mācīšanās padomi 19 milj. runātājiem.

Sinhaliešu valoda (bieži rakstīta arī kā sinhala) ir viena no galvenajām Šrilankas valodām un pieder indoārijiešu valodu saimei. Tā ir dzimtā valoda lielākajai daļai Šrilankas iedzīvotāju un vienlaikus viena no valsts konstitucionāli atzītajām oficiālajām valodām kopā ar tamilu valodu. Sinhaliešu valodā runā aptuveni 19 miljoni cilvēku, no kuriem apmēram 16 miljoniem tā ir dzimtā valoda; lielākā daļa runātāju dzīvo Šrilankā.

Īss vēstures apskats

Sinhaliešu valoda ir seno indoārijiešu valodu radniecība, un tās rakstības pirmsākumi meklējami brahmi rakstībā. Senākie uzraksti sinhaliešu valodā datējas ar 3. un 2. gadsimtu p.m.ē., bet literārie teksti, kas gluži līdzīgi mūsdienu valodai, parādās ap mūsu ēras 9. gadsimtu. Valodas attīstību ietekmējušas kontaktu situācijas — tirdzniecība un kultūras sakari ar Indiju, Maldīvu salām un citiem reģioniem. Tuvākā sinhaliešu valodas radiniece ir dhivehi, Maldīvu salu valoda.

Rakstība

Sinhaliešu valodai ir sava rakstības sistēma — Sinhala rakstība), kas ir brahmi rakstības atvasinājums. Rakstība ir fonētiska un izmanto atsevišķas zīmes patskaņiem un līdzskaņiem, kā arī kombinācijas un diakritiskas zīmes, lai atzīmētu patskaņu garumu un diftongus. Rakstības forma un ortogrāfija ir attīstījusies gadsimtu gaitā, saglabājot gan klasiskos elementus, gan modernus atveidojumus.

Runas stili un dialekti

Sinhaliešu valodā pastāv spēcīga diglosija — tiek atšķirtas literārā (rakstītā, formālā) un runātā (sarunvalodas) formas. Sarunvaloda parasti ir vienkāršāka gramatikas un sintakses ziņā, tajā bieži tiek lietoti īsāki, saīsināti izteiksmes veidi, vietējie dialekti un ietekme no tām valodām, ar kurām runātāji saskaras. Dialekti var atšķirties pēc izruna, leksikas un dažkārt morfoloģijas.

Fonoloģija un izruna

Sinhaliešu izrunā ir salīdzinoši bagāta patskaņu sistēma (ar garajiem un īsajiem patskaņiem) un liela līdzskaņu daudzveidība, tostarp aspirēti un neaspirēti skaņu pāri. Runa parasti ir ritmiska, un izruna var ievērojami atšķirties starp formālo un neformālo stilu.

Gramatika — galvenās iezīmes

• Vārdu kārtība: pamata vārdu secība ir SOV (subjekts — objekts — darbības vārds), līdzīgi kā daudzām citām Āzijas valodām (piemēram, japāņu, korejiešu). Tas nozīmē, ka darbības vārds parasti atrodas teikuma beigās.
• Morfoloģija: vārdformas veido galvenokārt ar sufiksiem — vārdsaknei pievieno daļiņas (sufiksus), kas norāda locījumus, objektu attiecības, dažādus semantiskos niansējumus un izteiksmes akcentus. Tā rezultātā vārdi var viegli iegūt vairākas atvasinātas formas, kas atspoguļo to lomas teikumā.
• Postpozīcijas: vietā, kur daudzas indoeiropiešu valodas lieto priedēkļus (prepozīcijas), sinhaliešu valodā bieži tiek lietotas postpozīcijas — vārdi, kas seko aizvārdam.
• Personu un goda izteiksmes: iekšējā pronominalā sistēma ietver atšķirības starp tuvinieku un formālu runu, pie kuras var būt attiecīgi verbālie un pronominālie atzari.

Vārdu kārtība — piemēri

Vārdu kārtības līdzību ar citām SOV valodām var ilustrēt ar vienkāršu piemēru:

Piemērs 1 :

Piemērs 2 :

Morfoloģijas demonstrācija

Morfoloģiski sinhaliešu vārdi bieži veidojas no saknes, pie kuras seko dažādas galotnes vai daļiņas. Šīs galotnes var pievienot gramatiskas nianses, locījumus vai fokusēt nozīmi.

Piemēri ar transliterāciju un tulkojumu:

• pusa yanawa — kaķēns iet.
• pusa-th yanawa — arī kaķēns iet / kaķēns arī dodas (pievienots -th kā partikliska nozīme “arī”).
• pusa-ta — kaķenītei (lokatīvs/dāvātājs), piemēram, “kaķenītei”.
• pusa-ta-th — arī kaķenītei (apvienojot “ta” un “th”).
• pusa-ta-ma — “lai pats kaķēns” vai “kaķēnam pašam” (partikulas -ma lietojums ar fokusu uz paša ieinteresētību).
• ballata denawa — (es) došu sunim / dodot tam sunim.
• ballatath denawa — arī sunim došu / arī sunim (ar “-th” = “arī”).
• ballatama denawa — došu pašam sunim / tieši sunim (ar papildus fokusu).

Ja uzmanīgi paskatās uz šiem piemēriem, saknes (piemēram, pusa, balla) paliek nemainīgas, bet partiklās un galotnes maina vārda attiecības teikumā un piešķir nozīmes nianses.

Praktiski padomi mācībām

• Sākot mācīties, pievērsiet uzmanību runātajam stilam — sarunvaloda parasti ir lietojamāka ikdienā nekā literārā.
• Mācieties rakstīt burtus kopā ar to skaņu — Sinhala rakstība ir fonētiska, tāpēc saistība starp zīmi un skaņu palīdz ātrāk apgūt lasīšanu.
• Salīdziniet teikumu struktūru ar citām SOV valodām (piem., korejiešu, japāņu), ja jums jau ir pieredze ar tām — tas atvieglos sintakses saprašanu.
• Praktizējiet morfoloģiskās daļiņas un sufiksus ar vienkāršiem teikumiem — tie nodrošina lielu daļu no gramatikas funkcijām.

Nobeigums

Sinhaliešu valoda ir bagāta gan labojumu un variāciju, gan vēsturiskā mantojuma ziņā. Tā apvieno indoeiropiešu valodu iezīmes ar reģionālām īpatnībām, radot unikālu sistēmu, kurā svarīga loma ir sufiksiem, partikulām un rakstībai. Mācoties valodu, palīdzēs gan fonētikas apguve, gan bieža prakse ar sarunvalodas izteiksmēm un tekstiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda valoda ir sinhala?

Q: Kādai valodu saimei pieder sinhāļu valoda?

Jautājums: Cik ir sinhāliešu valodas runātāju?

Vai tā ir oficiālā valoda Šrilankā?

J: Kāda ir sinhala rakstības sistēma?

J: Kāda vārdu kārtība tiek lietota sinahalā?

Meklēt pēc burta