Skaņu izmaiņas valodā: fonētiskās un fonoloģiskās pārmaiņas
Izpēti skaņu izmaiņas valodā: fonētiskās un fonoloģiskās pārmaiņas, to cēloņus, piemērus (Lielā patskaņu maiņa, cot–caught) un rakstības ietekmi on lasītprasmi.
Skaņu maiņa valodā ir process, kad valodas skaņas laika gaitā mainās un kļūst atšķirīgas no iepriekšējā stāvokļa. Tā notiek gan fonētiskā līmenī (kā konkrētas akustiskās un artikulācijas īpašības mainās), gan fonoloģiskā līmenī (kā skaņu tipus un to funkcijas valodas sistēmā pārkārtojas). Tā kā cilvēki, kas runā dažādās valodās vai dialektos, bieži savstarpēji mijiedarbojas, runas īpatnības var izplatīties un pamazām mainīt to, kā runā plašāka runātāju grupa. Tāpēc ir dabiski, ka valodas laika gaitā skan atšķirīgi — dažkārt šīs pārmaiņas notiek ļoti lēni un nemanāmi, bet citkārt ātrāk, ja ir spēcīgi sociālie vai norādīti lingvistiskie impulsi.
Fonētiskās pret fonoloģiskajām izmaiņām
Fonētiskās izmaiņas attiecas uz pašu skaņu akustiskajām vai artikulatīvajām īpašībām — piemēram, patskaņa augstuma vai garuma izmaiņas, skaņas mīkstināšanās vai skaniskuma samazināšanās. Šīs izmaiņas var būt gribu īslaicīgas vai lokālas, un dažreiz tās neietekmē valodas skaņu sistēmu kā tādu.
Fonoloģiskās izmaiņas nozīmē, ka skaņu pārkārtojumi maina kontrastus valodā — rodas jaunas minimālās atšķirības vai pazūd esošās (piemēram, divu skaņu saplūšana vai viena skaņas sadalīšanās divās ar jaunu fonoloģisku lomu). Fonoloģiskā līmenī mainās, kas runātājiem nozīmē atšķirību vārdu atšķirībās.
Ilustratīvi piemēri
Kā piemēru skaņu izmaiņām angļu valodā bieži min Lielo patskaņu maiņu — vēsturisku ķēdes pārvietošanos (chain shift), kad visas garās patskaņu skaņas vidusangļu periodā mainījās un kļuva tādas, kādas tās ir mūsdienu angļu valodā. Šī maiņa daļēji izskaidro, kāpēc angļu valodas rakstība tik ļoti atšķiras no tās runas.
Vēl viena, daudz lokālāka pārmaiņa, ir cot-caught saplūšana, kas ir raksturīga dažu angļu dialektu runā: vārdi cot un caught dažu runātāju ausīm izklausās vienādi, jo zemāki aizmugurējie patskaņi saplūst vienā fonēmā.
Kā rodas skaņu pārmaiņas — mehānismi un procesi
Skaņu pārmaiņas var rasties dažādu mehānismu dēļ. Biežākie no tiem:
- Assimilācija — skaņa kļūst līdzīgāka blakus skaņai (piem., burtiski mīkstināšanās vai noskaņa).
- Dissimilation — līdzīgas skaņas attālinās viena no otras, lai izvairītos no līdzības.
- Lenīcija (vājinašanās) — skaņas stiprums samazinās (piem., plozīva pāriet frikativā vai kļūst klusāka).
- Fortīcija (stiprināšanās) — pretējs process lenīcijai, skaņa kļūst skanīgāka vai vairāk artikulēta.
- Palatalizācija — skaņa tiek izteiktāk artikulēta pie mēles augšas vai tiek ietekmēta blakus priekšpietiekas patskaņa.
- Monoftongizācija un diftongizācija — dubultpatskaņu pārvēršana vienā patskaņā vai otrādi.
- Augstuma vai noslīdēšana — patskaņu pacelšanās vai pazemināšanās (bieži sastopama ķēdes maiņās).
- Saplūšana (merger) un sadale (split) — fonēmas apvienošanās vienā vai viena fonēmas sadalīšanās vairākās ar jaunu fonoloģisku nozīmi.
Sociālie un vēsturiskie faktori
Skaņu pārmaiņas nerodas tikai "no gaisa" — tām liela ietekme ir sociālajiem apstākļiem: valodu saskarsmei un bilingvālismam, migrācijai, sociālajai prestižai, izglītībai, mediju ietekmei un valsts valodas politikai. Standarts un rakstība (mācīta skolā un lietota oficiāli) var palēnināt skaņu izmaiņu izplatīšanos vai, gluži pretēji, atbalstīt jaunas normas ieviešanu (piem., valodas reformas, ortogrāfijas atjauninājumi).
Rakstības attiecības pret skaņām
Rakstības sistēmas, kas nemainās līdz ar valodas skaņu izmaiņām, bieži tiek dēvētas par fosilizētām rakstībām. Tādas ortogrāfijas var būt grūtāk apgūstamas, jo grafēmas vairs neatspoguļo mūsdienu izrunu. Piemēri, kas bieži tiek minēti, ir angļu, franču, mongoļu un taju rakstība — šīs pareizrakstības sistēmas pēdējo dažu simtu gadu laikā ir mainījušās maz, lai gan runas izruna ir ievērojami attālinājusies no vēsturiskā stāvokļa.
Kā pretstats, rakstības sistēmas, kas tiek pielāgotas vai ir fonētiski labāk sasaistītas ar runu, parasti ļauj vieglāk apgūt lasītprasmi. Piemēri var būt japāņu vietējās fonētiskās zīmēs (kana), turku rakstības reforma (1928. gadā turku turku valoda pārgāja uz latīņu burtu alfabētu, lai labāk atspoguļotu mūsdienu izrunu) un vācu valoda, kur 20. gadsimtā veikti ortogrāfijas pielāgojumi. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka rakstības reforma un fonētiskas saiknes pakāpe var ļoti atšķirties starp valodām un vēsturiskiem periodiem.
Kāpēc tas ir svarīgi
Skaņu izmaiņas ietekmē valodas izcelsmes pētījumus, salīdzinošo lingvistiku, izrunas normu veidošanos, dialektoloģiju un arī valodas apguvi. Saprašana par to, kā un kāpēc skaņas mainās, palīdz skaidrot valodu attīstības ceļus, vārdu saistības starp radniecīgām valodām un to, kā izveidojušās mūsdienu runas formas un rakstības normas.
Ja vēlaties, varu papildināt rakstu ar konkrētiem fonētiskiem piemēriem no latviešu valodas, attēliem par patskaņu maiņām vai uzskaitīt biežākos skaņu pārvērtību veidus ar fonētiskajiem simboliem (IPA).
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir skaņu maiņa valodā?
A: Skaņu maiņa valodā ir tad, kad valodas skaņas laika gaitā vēsturiskajā valodniecībā kļūst atšķirīgas.
J: Kā tas notiek?
A: Tas notiek, kad cilvēki, kas runā dažādās valodās vai dialektos, bieži sarunājas savā starpā, un viņu runas veids kļūst līdzīgāks tam, kā runā citi.
J: Kāds ir skaņu izmaiņu piemērs angļu valodā?
A: Skaņu izmaiņu piemērs angļu valodā ir Lielā patskaņu maiņa, kad visi garie patskaņi vidusangļu valodā mainījās un kļuva tādi, kādi tie ir šodien.
J: Kādas pareizrakstības sistēmas ir grūtāk apgūt skolēniem?
A: Bieži vien skolēniem ir grūtāk iemācīties lasīt pareizrakstības sistēmas, kas nemainās līdz ar valodas skaņu izmaiņām. Tās ir tādas rakstības sistēmas kā angļu, franču, mongoļu un taju rakstība.
J: Kādas pareizrakstības sistēmas ir vieglāk apgūt, lai mācītos lasīt?
A: Bieži vien skolēniem ir vieglāk iemācīties lasīt pareizrakstības sistēmas, kas mainās līdz ar skaņu izmaiņām. Šādas valodas ir, piemēram, japāņu, turku un vācu valoda.
J: Kāds ir nelielas skaņu maiņas piemērs daudzos angļu valodas dialektos?
A: Piemērs nelielai skaņu maiņai daudzos angļu valodas dialektos ir cot-caught saplūšana, kad vārdi ar zemāku aizmugurējo patskani, piemēram, cot un caught, skan pilnīgi vienādi, un dzimtās valodas runātāji no noteiktiem dialektiem tos izrunā bez jebkādas atšķirības.
Meklēt