Sofene (Tsopk) — vēsturiskā Armēnijas un Romas province

Sofene (Tsopk) — vēsturiska Armēnijas un Romas province Dienvidaustrumu Turcijā: Urartu, Orontidi, Tigrāns Lielais, hellēnisms un Romas pārvaldība.

Sofene (armēņu: Tsopk) bija Armēnijas karalistes un Romas impērijas province karalistes dienvidrietumos. Pašlaik tā atrodas mūsdienu Turcijas dienvidaustrumos. Reģions aptvēra kalnainas un ieleju teritorijas pie Tigrisas un tā pietekām, un tajā atradās svarīgas tirdzniecības un militārās vietas, no kurām pazīstamākā bija Amida (mūsdienu Diyarbakır).

Teritoriālā sadalījuma un administrācija

Saskaņā ar Ananijas Širakatsi "Ašharatsuyts" ("Pasaules atlants", 7. gs.) Copka bija 2. no 15 Lielās Armēnijas provincēm. Tā sastāvēja no 8 kantoniem (gavariem):

• Hordžjana
• Haštjaņka
• Pagnatuna
• Balahovita
• Čopka (Šahunjats)
• Andzita
• Degiq
• Gavreq (Goreq)

Kantoni (gavari) bija vietējās pārvaldes vienības, kurās dzīvoja gan armēņu ciltis, gan citas etniskās grupas, un katrs cantons uzturēja savu administrāciju un kara spējas, kas laika gaitā tika iekļautas plašākās reģiona struktūrās.

Agrākā vēsture līdz helēnisma laikmetam

8.–7. gs. p.m.ē. Copka bija daļa no Urartu karalistes. Pēc reģiona apvienošanas ar savu karalisti 700. gs. p. m. ē. sākumā Urartu ķēniņš Argištis I pārcēla daudzus tā iedzīvotājus uz savu jaunuzcelto pilsētu Erebuni (mūsdienu Armēnijas galvaspilsēta Erevāna). Ap 600. gadu p. m. ē. Tsopk kļuva par daļu no jaunizveidotās senās Armēnijas Orontidas karalistes, kurā norisinājās politiskas un kultūras apmaiņas ar apkārtējām civilizācijām.

Hellenistiskā un sena Armēnijas perioda politika

Pēc Aleksandra Lielā karagājieniem 330. gadā p.m.ē. un tam sekojošā Ahemenīdu impērijas sabrukuma Copka palika daļa no jaunās neatkarīgās Lielās Armēnijas karalistes. 3.–2. gs. p.m.ē., kad reģionā pieauga Seleikīdu ietekme, Tsopka reizēm nostiprināja savu neatkarību un reizēm nonāca zem svešas varas iedarbības. 200. gadu p. m. ē. sākumā, seleukīdu politikas ietekmē, no Lielās Armēnijas atdalījās arī Tsopka un Kommagene, izveidojot hellēnistisko Tsopkas–Kommagenes karalisti, kurā valdīja Orontidu dinastijas atzars. Vēlāk Tsopka atkal attīstīja savu politisko neatkarību un īslaicīgi pastāvēja kā atsevišķa karaļvalsts.

Ap 200. gadu p.m.ē., mēģinot paplašināt savu kontroli pār reģionu, Seleūku ķēniņš Antiohs III iekaroja gan Lielo Armēniju, gan Copku, par katras karalistes gubernatoriem — stratēģiem ieceļot armēņu ģenerāļus Artaksiju I un Zariadru. Pēc Antiohija sakāves, ko romieši cieta Magnēzijas kaujā 190. gadā p. m. ē., gan Zarehs, gan Artašs pasludināja sevi par neatkarīgiem karaļiem. Zarehs un viņa pēcnācēji pārvaldīja Copkas karalisti līdz brīdim, kad Tigrāns Lielais 80. gados p. m. ē. to atkal apvienoja ar Lielo Armēniju.

Romas laiks un vēlākā administrācija

Pompejs deva Sofīni Tigranam pēc viņa tēva Tigrana Lielā sakāves. Vēlāk Sofene kļuva par Romas impērijas sastāvdaļu un tika pārveidota par Romas impērijas provinci. Provinces galvaspilsēta bija Amida (mūsdienu Dijarbakīra), kas bija nozīmīgs militārs un administratīvs centrs pie Tigrisas. Reģiona stratēģiskā atrašanās vieta padarīja to par bieži apstrīdētu teritoriju starp Romas, Parthijas un vēlāk Bizantijas un Persijas varām.

Ap 54. gadu provinci pārvaldīja Gajs Jūlijs Sohems. Laika gaitā administratīvās reformas, ģeopolitiskās pārbīdes un reģiona iekarotāji ietekmēja Sofenes statusu: 530. gadā Sofene tika iekļauta Armēnijas IV provincē, tas ir — reģionālā pārkārtošanās rezultātā tā kļuva par daļu no plašākas administratīvās struktūras, kuru ietekmēja gan impēriju iekšpolitika, gan vietējās elites spēks.

Kultūra, arheoloģija un mantojums

Sofene/ Tsopk bija vieta, kur saplūda dažādas kultūras — armēņu, urartu, helēniska un rietumu austrumu impēriju ietekmes. Reģiona arheoloģiskajos slāņos atrodami senatnīgi pilsētu mūri, tirdzniecības ceļu paliekas, piļu un fortifikāciju drupas, kā arī reliģiskās vietas, kas liecina par daudzveidīgu materiālo un reliģisko dzīvi. Mūsdienu pētniecība fokusējas uz to, kā vietējās pārvaldes formas un starpreģionu tirdzniecība ietekmēja Sofenes sociālo un ekonomisko attīstību.

Šodien Sofenes teritorija ir daļa no Turcijas, un tās bagātīgais vēsturiskais slānis ir nozīmīgs gan armēņu, gan reģiona kopējai vēstures izpētei. Arhitektūras un arheoloģiskie liecinieki, kā arī viduslaiku un jaunāka laika avoti palīdz atjaunot priekšstatu par šo ilgi apdzīvoto un politiski mainīgo reģionu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Sofene?

J: Cik kantonu bija Tsopk sastāvā?

J: Kad tā kļuva par Armēnijas karalistes daļu?

J: Kas mēģināja vājināt Armēniju, atdalot Komagenu un Tsopku atsevišķā karalistē?

J: Kas pēc Antiohija sakāves pie Magnēzijas 190. gadā p. m. ē. pasludināja sevi par neatkarīgiem ķēniņiem?

J: Kā Tigrāns Lielais atkal apvienoja Lielo Armēniju ar Copku?

J: Kas notika ar Sofeni, kad tā kļuva par Romas impērijas sastāvdaļu?

Meklēt pēc burta