Filma 'Submission' (2004) — Theo van Gogh un Ayaan Hirsi Ali strīdīgā īsfilma

Strīdīgā īsfilma "Submission" (2004) — Theo van Gogh un Ayaan Hirsi Ali: provokatīvs stāsts par musulmaņu sievietēm, vārda brīvību un vardarbīgām sekām.

Submission. ir 2004. gadā uzņemta īsfilma, kuru režisēja Teo van Gogs, bet scenāriju sarakstīja Ayaan Hirsi Ali. Filmas garums ir aptuveni 10 minūtes. Nosaukums Submission ir angļu valodas vārda, kas atspoguļo arābu vārda "islāms" nozīmi — pakļaušanās, tulkojums angļu valodā.

Sižets un vizuālais risinājums

Filma attēlo četras izdomātas varones, kuru lomas atveido viena aktrise, valkājot plīvuru (caurspīdīgu čadru) un būtībā kailu ķermeni. Uz viņas ķermeņa ir uzzīmēti dažādi Korāna panti, kas vizuāli sasaista reliģisko tekstu ar sieviešu ķermeniskumu. Katrā epizodē varones runā monologā — viņas dalās pieredzē par vardarbību, pazemošanu vai spiedu, ar ko saskārušās dažādos dzīves posmos.

Filma īpaši izceļ trīs Korāna pantus — 4:34, 2:222 un 24:2 — un parāda tos uz sieviešu ķermeņiem. Autori to izmanto kā kritisku komentāru par to, kā noteiktas teksta interpretācijas var tikt lietotas, lai attaisnotu sieviešu tiesību ierobežošanu vai vardarbību. Kritiķi un atbalstītāji tvēruma ziņā interpretēja šo paņēmienu atšķirīgi: vieni to nosauca par provokāciju un izsmejošu pret musulmaņiem, citi — par nepieciešamu uzmanības pievēršanu sieviešu tiesību pārkāpumiem, ko dažkārt balsta reliģiskie teksti.

Reakcijas, drošība un cenzūra

Pēc filmas demonstrēšanas sabiedriskā diskusijā un televīzijā izcēlās plašas diskusijas par vārda brīvību, provokāciju un reliģijas aizskārumu. Filma ieguva starptautisku uzmanību un tika izņemta no Roterdamas Starptautiskā kinofestivāla, kur tā bija plānota demonstrēšanai diskusijā par vārda brīvību. Filmas producents Gijs van de Vestelakens (Gijs van de Westelaken) paskaidroja: "Mēs nevēlamies riskēt ar to, ka varētu apdraudēt kādu citu cilvēku, kas piedalījās filmas veidošanā." Tomēr Submission tika demonstrēta televīzijā vairākās Eiropas valstīs un deva impulsu plašākām diskusijām par mākslas brīvību un tās robežām.

Slepkavība un tās sekas

Pēc filmas demonstrēšanas Nīderlandē režisors tika brutāli nogalināts. Mohameds Buijeri (saite par slepkavību) — marokāņu izcelsmes nīderlandietis un musulmanis — 2004. gada 2. novembrī nogalināja Teo van Gogu Amsterdamā. Atentāta motīvi, kā to atspoguļoja klātesošie dokumenti un atrastā vēstule, bija saistīti gan ar van Goga filmu, gan ar viņa un Hirsi Ali uzskatiem par islāmu; vēstulē bija arī aicinājums uz džihādu pret kafīriem. (Vērtējot terminoloģiju: vārds kafirs ir arābu valodas termins, kas apzīmē neticīgo vai to, kas noliedz vai noraida noteiktu ticību.)

Notikums izraisīja plašu satraukumu Nīderlandē un ārpus tās. Pēc slepkavības Amsterdamas centrā notika vairāki pulcēšanās un piemiņas pasākumi, bet arī — kā to ziņoja plašsaziņas līdzekļi — drošības incidents un spriedze: tika ziņots par ugunsgrēkiem mošejās un musulmaņu skolās un dažādiem uzbrukumiem, kā arī par vardarbīgi noskaņotām reakcijām pret kristiešu mērķiem. Papildus Buiyeri tika arestēti vēl vienpadsmit vīrieši; viņiem izvirzīja apsūdzības sazvērestībā nogalināt Ayaan Hirsi Ali un citus saistītus noziegumus.

Ilgtermiņa ietekme

Van Goga slepkavība radīja ilgtermiņa sekas — diskusijas par drošību, politiku, integrāciju un izteiksmes brīvību ieguva jaunu intensitāti. Ayaan Hirsi Ali kļuva par vēl ievērojamāku sabiedrisko figūru, saņemot gan atbalstu, gan kritiku, kā arī drošības draudus, kuru dēļ viņai bija nepieciešama policijas aizsardzība. Filma un notikumi ap to bieži tiek minēti kā piemērs tam, kā māksla, politika un reliģija var krustoties ar harmonijas un vardarbības riskiem.

Hirsi Ali turpmākie vārdi

Hirsi Ali ir publiski izteikusies, ka apsvērtu filmas turpinājumu: viņa apgalvoja, ka, ja neuzņemt Pakļaušanās II, tas varētu dot signālu ekstrēmistiem, ka vardarbība ir efektīvs spiediena līdzeklis: "neuzņemot 'Pakļaušanās II daļu', es tikai palīdzētu teroristiem noticēt, ka, ja viņi izmanto vardarbību, viņi saņems to, ko vēlas." Kad viņai jautāja, vai viņa pakļautos draudiem pret savu dzīvību, viņa atbildēja: "Ne es."

Šī filma un tās sekas joprojām tiek lietotas kā diskusijas materiāls par robežām starp māksliniecisku provokāciju, kritiku un cieņu pret ticīgiem cilvēkiem, kā arī par drošības, tiesību un ētikas jautājumiem mūsdienu daudzveidīgā sabiedrībā.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kurā gadā tika palaists raidījums Submisija?

J: Kas bija filmas režisors?

J: Kas uzrakstīja scenāriju filmai Submission?

J: Cik gara ir filma?

J: Ko nozīmē filmas nosaukums?

J: Kādi panti no Korāna šajā filmā ir uzzīmēti uz aktrises ķermeņa?

Jautājums: Kas nogalināja Teo van Gogu pēc tam, kad Nīderlandes televīzijā tika demonstrēta viņa filma?

Meklēt pēc burta