"The Birth of a Nation" ir 1915. gadā uzņemta mēmā drāmas filma, ko režisēja D. W. Grifits (David Wark Griffith). Filmas sižets balstīts uz Tomasa Diksona juniora grāmatu The Clansman. Viens no galvenajiem aktieriem ir Liliana Giša (Lillian Gish). Filma bija viena no pirmajām ASV gara formāta (vairākas kailas ruļļi) episkajām drāmām, un tai bija apjomīgs aktieru ansamblis un lielas kaujas ainas; filma bija domāta demonstrācijai ar mūzikas pavadījumu, kā to prasīja tā laika mēmā kino tradīcija.

Sižets

Stāsts seko divām ģimenēm Amerikas Pilsoņu kara laikā un Rekonstrukcijas posmā: Ziemeļu Stonemanu ģimenei, kas atbalsta Savienību, un Dienvidu Kameronu ģimenei, kas stāv par Konfederāciju. Filma dramatizē arī prezidenta Abrahama Linkolna slepkavību, ko izdarīja Džons Vilkss Būts. Lai gan sižetā ir romantiskas līnijas un ģimeniskas drāmas, galvenā uzmanība pievērsta politiskajām un sociālajām sekām pēc kara un Rekonstrukcijas perioda konfliktiem.

Pretrunas un reakcija

Filma guva milzīgus komerciālus panākumus, bet tūlīt radīja plašas pretrunas. Tajā afroamerikāņu vīrieši — lielākoties attēloti, izmantojot baltos aktierus melnā sejā (blackface) — bija parādīti kā stulbi, primitīvi un seksuāli agresīvi pret baltajām sievietēm. Filma arī slavēja un idealizēja Ku Klux Klan kā "varonīgu" spēku, kas "atjauno kārtību". Šāds attēlojums izraisīja protestus, un filma tika aizliegta vai saīsināta vairākās Amerikas pilsētās; par rasismu bija liels sabiedrisks sašutums.

Pretrunas pastiprināja organizētas kampaņas pret filmu — piemēram, daļēji vadošās afroamerikāņu organizācijas mēģināja panākt filmas aizliegumu vai rediģētu versiju, bet citi skatītāji to uztvēra kā vēsturisku epiku. Filmas izmantošana kā propagandas līdzekļa deva tai arī politisku ietekmi ārpus kinoteātrišķās vietas.

Ietekme uz sabiedrību un vēsturi

Filma ir saistīta ar tā saukto "otrās ēras" Ku Klux Klana veidošanos tajā pašā gadā — The Birth of a Nation bija izmantojama kā vervēšanas un propagandas instruments KKK atjaunošanai un popularizēšanai. 1915. gadā tā bija arī pirmā filma, kas tika demonstrēta Baltajā namā, kas vēl vairāk pievērsa tai plašu uzmanību un papildus padziļināja diskusijas par valsts kultūras ietekmi.

Kinomākslas mantojums

No tehniskā un kinematogrāfiskā viedokļa filma joprojām tiek atzīta par nozīmīgu: D. W. Grifits ieviesa un pilnveidoja vairākas montāžas un stāstījuma paņēmienu — piemēram, krustgriešanu (cross-cutting), tuvplānus un masveida skatu kompozīcijas — kas vēlāk kļuva par kino valodas pamatiem. Tomēr šie sasniegumi ir cieši sapinušies ar filmas rasistisko saturu, kas padara tās atstāstu mūsdienu skatījumā problemātisku.

Mūsdienās The Birth of a Nation tiek aplūkota divkosīgi: to pētī kā vēsturisku piemēru agrīnā kinomākslā un tehniskajā attīstībā, bet vienlaikus kritizē par tās kaitīgajām rasu stereotipiem un par to, kā māksla var kalpot rasistiskai ideoloģijai. Filma arī kļuvusi par bieži citētu gadījumu studiju diskusijās par kino ētiku, cenzūru un mākslas atbildību pret sabiedrību.

Sākotnējā izplatīšana un vēlākas versijas

Daudzas pilsētas un kinoteātri īstenoja aizliegumus vai prasīja izmaiņas filmā, un vēlākās izdevumos dažas problemātiskās ainas tika izgrieztas. Filmai nācās saskarties gan ar publisko protestu, gan ar juridiskām un pašvaldības līmeņa iebildumiem — galu galā tās vēsture atklāj, cik spēcīgi kino var ietekmēt sabiedrības attieksmes un politisko procesu norisi.

Apkopojot: The Birth of a Nation ir filma ar nozīmīgu vietu kinovēsturē, kas vienlaikus demonstrē tehniskas inovācijas un negatīvo piemēru tam, kā kultūras produkts var nostiprināt rasistiskas idejas. Tās ietekme uz amerikāņu sabiedrību un politisko dzīvi turpina būt pētījumu un diskusiju objekts.