"Borna mantojums" (angļu: The Bourne Legacy) ir 2012. gada amerikāņu asa sižeta filma par spiegu, kuru režisējis Tonijs Gilrojs (Tony Gilroy), un tā ir ceturtā daļa filmu sērijā, kas adaptēta pēc Roberta Ludluma (Robert Ludlum) sarakstītajiem un Ērika van Lustbadera (Eric Van Lustbader) turpinātajiem Džeisona Borna romāniem, pirms kuras tika uzņemtas filmas "Borna identitāte" (2002), "Borna pārākums" (2004) un "Borna ultimāts" (2007). Lai gan šīs filmas nosaukums ir tāds pats kā Van Lustbadera pirmā Borna romāna "Borna mantojums" (The Bourne Legacy) nosaukums, patiesais scenārijs romānam ir maz līdzīgs. Atšķirībā no romāna, kurā galvenais varonis ir Džeisons Borns, filmas centrā ir melnās operatīvās darbības aģents Ārons Kross (spēlē Džeremijs Renners), kas ir oriģināls varonis. Bez Rennera filmā piedalās arī Reičela Veisa un Edvards Nortons.
Sižets īsumā
Filmas darbība risinās tajā pašā pasaulē, kurā jau notikušas iepriekšējās Borna sērijas filmas. Pēc tam, kad Džeisons Borns un viņa darbības atklāšanas dēļ tiek sodītas un apturētas slepenas operācijas, centrālās programmas un aģenti tiek pakļauti ievērojamām pārmaiņām. Ārons Kross ir īpaši apmācīts operatīvais, kas darbojas programmas ietvaros un kuru uztur "izpildspējas" zāles un medikamenti. Kad valdības dienesti sāk slēgt un izlauzt programmas, Kross nonāk valdības mērķī — viņa izdzīvošana kļūst atkarīga no spēja izvairīties no iznīcināšanas, atrast resursus (īpaši medikamentus) un atklāt, kas notiek aiz kulisēm. Filmas gaitā Kross sadarbojas ar zinātniķi, kurai ir slepenas zināšanas par programmām, un kopīgi cenšas izdzīvot, kamēr viņus vajā varas iestāžu pārstāvis, kura mērķis ir apturēt visus lieciniekus un noslēgt kompromitējošos projektus.
Galvenās lomas un radošā komanda
- Džeremijs Renners — Ārons Kross (galvenais varonis)
- Reičela Veisa — doktore Marta Šīringa (zinātniece, kas iesaistīta operatīvo programmu izstrādē)
- Edvards Nortons — Eriks Baijers (vai līdzīgi nosaukts augsta līmeņa amatpersona, kas vada notīrīšanas operācijas)
- Tonijs Gilrojs — filmas režisors un scenārija autors; filma paplašina Borna pasauli, stāstot par sekām pēc iepriekšējo filmu atklājumiem
Ražošana un saiknes ar romānu
Filma Borna mantojums izmanto pasauli un tematiku, kas radīta uz Roberta Ludluma darbiem un turpināta citos romānos, tomēr scenārijs filmā ir neatkarīgs un ievērojami atšķiras no Ērika van Lustbadera romāna ar tādu pašu nosaukumu. Tonijs Gilrojs pievērsās idejai par to, kā slepenas programmas un to pārvaldība ietekmē individuālos "operatīvos" — tādējādi stāsts ir jauns skatījums uz dzelteno spiegu pasauli, ar akcentu uz programmu darbības pēctečiem, nevis uz Džeisona Borna pašu identitāti.
Uzņemšana, lokācijas un stils
Filmas stilā saglabājas dinamiskas un tuvas cīņas ainas, intensīvas izsekošanas epizodes un tehnoloģiju izmantošana pret apmācītiem aģentiem. Lai radītu starptautisku atmosfēru, filmā izmantotas dažādas filmēšanas vietas un lielas aktieru ansambļa ainas. Režisors likumsakarīgi izmanto gan lielā mēroga kaskadieru elementus, gan detalizētu operatoru darbu, lai saglabātu spriedzi un ritmu, ko sagaida skatītāji no asa sižeta filmas.
Pieņemšana un ietekme
Borna mantojums saņēma jauktas kritikas: daļa recenzentu atzina Džeremija Rennera sniegumu, filmas centienus paplašināt Borna mitoloģiju un dažas labas cīņu ainas, bet citi norādīja uz saistītiem trūkumiem — salīdzinājumā ar iepriekšējām sērijas daļām trūka Džeisona Borna personīgās identitātes izpētes un daļēji — arī emocionālā saikne ar galveno varoni. Filma bijusi komerciāli veiksmīga un piesaistījusi lielu skatītāju interesi, tomēr tā neatklāja jaunu ilgtermiņa virkni ar šo konkrēto varoni tādā mērogā kā oriģinālā Borna triloģija.
Tēmas un nozīme
Filma pievērš uzmanību tādām tēmām kā valsts drošība pret individuālajām tiesībām, cilvēku izmantošana slepenajos militāros projektos, kā arī tehnoloģiju ietekme uz cilvēka identitāti un rīcības kontroli. Tā paplašina Borna pasaules skatījumu, uzsverot, ka pēc lielu slepeno programmu atklāšanas sekas skar daudzus cilvēkus, ne tikai titulvaroni.
Noslēgums
Borna mantojums ir mēģinājums paplašināt labi pazīstamu spiegu franšīzi, piedāvājot jaunu galveno varoni un skatījumu uz notikumiem, kas saistīti ar iepriekšējām filmām. Tā ir filma skatītājiem, kuriem interesē politiski motivēta asa sižeta dinamika, moderna spiegošanas tehnoloģija un jautājumi par to, kas notiek, kad slepenas valdības programmas nonāk gaismā.