Tristans un Izolde — Vāgnera opera: vēsture un sižets

I darbība

Īrijas princese Izolde un viņas kalpone Brangaene atrodas uz Tristana kuģa un tiek aizvestas uz karaļa Marka zemi Kornvolā, kur Izolde tiks apprecēta ar karali. Operas sākumā kāds jauns jūrnieks dzied par "mežonīgo īru kalponi". Izolde domā, ka viņš dzied par viņu. Viņa ir sašutusi un vēlas, lai jūra paceltos un nogremdētu kuģi, nogalinot visus uz kuģa. Īpaši dusmīga viņa ir uz bruņinieku Tristanu, kurš ved viņu pie karaļa. Viņa lūdz kalponi izsaukt Tristanu, bet viņš nenāk, jo vada kuģi. Viņa rokaspuisis Kurvenāls aizvainojoši runā ar Brangaenu, atgādinot, ka Tristans nogalināja Izoldas iepriekšējo līgavaini Moroldi un viņa galvu aizsūtīja atpakaļ uz Īriju.

Brangaene atgriežas pie Izoldes, lai pastāstītu viņai par sacīto. Izolde ar skumjām stāsta, kā pēc Morolda nāves pie viņas atveduši vīrieti vārdā Tantris, jo viņš bijis smagi ievainots, un viņa viņu izārstējusi, izmantojot savas dziedināšanas spējas. Tomēr tad viņa uzzināja, ka viņa īstais vārds ir Tristans. Viņš bija Īrijas ļaunākais ienaidnieks, un tieši viņš bija nogalinājis Moroldu. Izolde bija mēģinājusi viņu nogalināt ar zobenu, bet, kad Tristans bija ieskatījies viņai acīs, viņas sirds bija kļuvusi mīlestības pilna, un viņa bija atmetusi zobenu. Tristans drīkstēja atgriezties Kornvolā. Tomēr tagad šķita, ka viņš bija pastāstījis savam tēvocim, karalim Markam, visu par skaisto Izoldi un bija ieradies pēc viņas, lai tēvocis varētu viņu apprecēt. Brangaene cenšas pārliecināt Izoldu, ka Tristans rīkojas godīgi, lai padarītu viņu par Īrijas karalieni, taču Izolde neklausās. Viņa ir dusmīga un vēlas, lai viņš izdzer eliksīru, ko viņas māte bija iecerējusi karalim Markam un Izoldei kā mīlestības eliksīru, bet Tristanam tas būtu nāve.

Tagad parādās Kurvenāls un saka, ka Tristans tomēr ir piekritis tikties ar Izoldu. Kad viņš ierodas, Izolde viņam saka, ka tagad viņa zina, ka viņš bija Tantris un ka viņš ir parādā viņai savu dzīvību. Tristans piekrīt izdzert eliksīru, ko tagad ir sagatavojusi Brangaene, lai gan zina, ka tas var viņu nogalināt. Kad viņš dzer, Izolde izrāva no viņa atlikušo eliksīra daļu un izdzēra to pati. Viņi abi uzskata, ka drīz mirs, un atzīst viens otram mīlestību. Atnāk Kurvenāls un saka, ka ierodas karalis Marke. Izolde jautā Brangaenai, kādu eliksīru viņa pagatavojusi, un uzzina, ka tā nav nāves inde, bet gan mīlestības eliksīrs. Ārā jūrnieki sveic karaļa Markes ierašanos.

II darbība

Naktī medī grupa. Karaļa Markes pils ir tukša, izņemot Izoldi un Brangaenu, kas stāv pie iedegtas lāpas. Izolde turpina domāt, ka medību ragi ir pietiekami tālu, lai viņa varētu nodzēst liesmas, dodot zīmi Tristanam pievienoties. Brangaene brīdina Izoldu, ka viens no karaļa Markes bruņiniekiem, Melots, ir redzējis, kā Tristans un Izolde mīļi skatās viens uz otru. Tomēr Izolde domā, ka Melots ir Tristana labākais draugs, un, izmisīgi vēloties redzēt Tristanu, viņa nodzēš liesmas. Brangaene dodas pie pils mūriem, lai sekotu līdzi Tristana ierašanās brīdim.

Tristans un Izolde tagad var teikt viens otram, ka ir neprātīgi iemīlējušies. Viņi nepamana, ka nakts beidzas, un Melots ved Marku, lai atrastu abus mīlētājus viens otra apskāvienos. Marke ir izmisīgi skumjš, jo Tristans ir nodevies un arī tāpēc, ka viņš pats ir iemīlējis Izoldi.

Tristans jautā Izoldei, vai viņa atkal sekos viņam naktī, un viņa piekrīt. Melots un Tristans cīnās, bet tad Tristans met savu zobenu uz sāniem, un Melots viņu smagi ievaino.

III darbība

Kurvenāls ir atvedis Tristanu uz savu pili Kareolā, Bretaņā. Gans uz pīšļiem spēlē skumju melodiju un jautā, vai Tristans ir pamodies. Kurvenāls saka, ka Tristanu var glābt tikai Izoldes ierašanās. Gans saka, ka viņš turēs sardzē un spēlēs priecīgu melodiju, lai atzīmētu jebkura kuģa ierašanos. Tristans pamostas un ir sarūgtināts, ka ir diena. Viņa skumjas pārvēršas priekā, kad Kurvenāls viņam pasaka, ka ierodas Izolde. Viņš jautā, vai viņas kuģis ir redzams, bet dzird tikai ganu skumju melodiju.

Tristans atkal nogrimst atpakaļ. Viņš atceras, ka ganu melodija ir tā, ko viņš bija dzirdējis, kad nomira viņa tēvs un pēc tam māte. Viņš sabrūk. Gans tagad pīkstina Izoldas kuģa ierašanos, un, kad Kurvenāls steidzas viņu sagaidīt, Tristans satraukumā noplēš pārsējus no savām brūcēm. Kad Izolde ierodas pie viņa, Tristans mirst, izrunājot viņas vārdu.

Izolde sabrūk viņam blakus, kad tiek paziņots par cita kuģa parādīšanos. Kurvenāls ierauga, ka ierodas Melots, Marke un Brangaene, un nikni uzbrūk Melotam, jo viņš nogalinājis Tristanu. Cīņā iet bojā gan Melots, gan Kurwenals. Marke un Brangaene beidzot sasniedz Tristanu un Izoldi. Marke ir briesmīgi noskumis. Viņš paskaidro, ka ir dzirdējis par mīlestības eliksīru no Brangaēnas un ir ieradies, jo ir nolēmis, ka Tristanam un Izoldei jābūt savienotiem. Izolde, šķiet, pamostas, bet pēdējā ārijā, aprakstot savu vīziju par augšāmcēlušos Tristanu ("Liebestods"), nomirst no skumjām.

Pats pirmais skaņdarba akords ir ļoti slavens. Tas ir kļuvis pazīstams kā Tristana akords. Lai gan tas tika izmantots jau agrāk, veids, kādā Vāgners to šeit izmantoja, bija pavisam jauns. Tas padara harmoniju ļoti miglainu, un klausītājs daudzus taktus nezina, kādā tonācijā ir mūzika. Tas rada lielu spriedzi. Operā ir daudz citu šādu momentu. Šī spriedze turpinās cauri visai operai. Stāsts stāsta par spriedzi, kas var atrisināties tikai caur nāvi.

Prelūdija un Liebestods ir Vāgnera aranžēta uvertīras un Izoldes 3. cēliena ārijas koncertversija, kas pirmo reizi tika atskaņota 1862. gadā, pirms operas pirmizrādes 1865. gadā. Liebestodu var atskaņot vai nu tikai orķestra versijā, vai arī ar soprānu, dziedot Izoldas atdzīvināto Tristana vīziju.