Amerikas Savienoto Valstu Pasta ģenerāldirektors: loma, vēsture un funkcijas
Amerikas Savienoto Valstu Pasta ģenerāldirektors ir Amerikas Savienoto Valstu Pasta dienesta izpilddirektors. Šis amats tādā vai citādā formā ir vecāks gan par ASV Konstitūciju, gan par ASV Neatkarības deklarāciju. Par pirmo pasta ģenerāldirektoru Kontinentālais kongress iecēla Bendžaminu Franklinu, kurš šajā amatā nostrādāja nedaudz ilgāk par 15 mēnešiem.
1971. gadā Amerikas Savienoto Valstu Pasta departaments tika reorganizēts par Amerikas Savienoto Valstu Pasta dienestu, kas ir īpaša no izpildvaras neatkarīga aģentūra. Tādējādi pasta ģenerāldirektors vairs nav Ministru kabineta loceklis un amats pārveidojās no valdības departamenta vadītāja par neatkarīgas aģentūras izpilddirektoru.
Loma un galvenie pienākumi
- Izpildfunkcijas: pasta ģenerāldirektors ir organizācijas izpilddirektors (CEO) — atbildīgs par ikdienas darbību vadību, pasta piegādes pakalpojumu nodrošināšanu un resursu izmantošanu.
- Politikas īstenošana: ģenerāldirektors īsteno stratēģijas un politiku, ko nosaka Valde (Board of Governors) un vairākas likumdošanas prasības.
- Finanšu un operacionālā atbildība: vada budžeta plānošanu, infrastruktūras investīcijas, darbaspēka pārvaldību un līgumattiecības, tostarp sarunas ar arodbiedrībām.
- Regulatīvā atbilstība: nodrošina, ka pasta dienests izpilda federālās prasības, atskaitās Congress un sadarbojas ar Postal Regulatory Commission un citām uzraugošām institūcijām.
- Krīzes un drošības vadība: organizē reaģēšanu uz ārkārtas situācijām (laika apstākļi, drošības incidenti, pandēmijas), kā arī nodrošina pasta tīkla drošību un datu aizsardzību.
Ieņemšana amatā un termiņš
Pēc Pasta reorganizācijas likuma (Postal Reorganization Act, 1970) pasta ģenerāldirektoru iecēl vēlāk izveidotā Amerikas Savienoto Valstu Pasta dienesta Valde. Amatam parasti nav noteikta ierobežota termiņa — ģenerāldirektors kalpo, kamēr Valde to neaicina uz atkāpšanos vai neatbrīvo, vai līdz pašam ģenerāldirektoram nenāk laiks atkāpties. Valde nosaka izpilddirektora pienākumus un pārrauga viņa darbību.
Vēsturiskie aspekti
Pasta vadība ASV ir bijusi būtiska valsts pārvaldes sastāvdaļa jau kopš valsts pirmsākumiem. Pats amats pastāv kopš koloniju laikiem; agrāk pastas vadītājs (Postmaster General) bija daļa no prezidenta kabineta, līdz 1971. gada pārstrukturēšanai, kas pārveidoja pasta dienestu par autonoma rakstura organizāciju, lai modernizētu un komercializētu pasta pakalpojumu sniegšanu.
Uzraudzība un attiecības ar Kongresu
Kopā ar Valdes lomu, Kongress saglabā nozīmīgu uzraudzību pār pasta dienesta darbību — caur tiesību aktiem, budžeta un revīzijām, kā arī publiskām dzirdināšanām. Tāpat būtiska ir sadarbība ar neatkarīgām regulatorajām institūcijām, kas nosaka tarifus, pakalpojumu standartus un pats pakalpojuma sniegšanas juridiskais ietvars.
Svarīgākie izaicinājumi un reformas
- Finansiālā ilgtspēja: pasta dienests gadiem ilgi saskaras ar ienākumu kritumu drukātās korespondences dēļ un ar nelabvēlīgiem likumdošanas pienākumiem, piemēram, pensiju un veselības apdrošināšanas priekšfinansēšanas prasībām (Postal Accountability and Enhancement Act u.c.).
- Modernizācija: nepieciešama investīcijas automatizācijā, loģistikā, pēcapstrādē un digitālo pakalpojumu attīstībā, lai konkurētu ar privātajiem piegādes uzņēmumiem.
- Publiskā uzticība: nodrošināt piegādes punktualitāti, drošību un pakalpojumu pieejamību arī lauku reģionos, kā arī pārvarēt politiskas norādes un publiskas kontroversijas saistībā ar pasta darbību.
Nozīmīgums
Pasta ģenerāldirektora loma ir savienot juridiskos pienākumus, komerciālos mērķus un sabiedriskos pakalpojumu sniegšanas pienākumus vienotā, plaši atbildīgā amatā. Šī pozīcija ietekmē gan ikdienas komunikācijas un postu piegādi miljoniem amerikāņu, gan ekonomisko un loģistikas infrastruktūru valstī kopumā.
Kontinentālā kongresa ģenerālpasta vadītāji
| Nosaukums | Iecelšanas datums |
| Bendžamins Franklins | 1775. gada 26. jūlijs |
| Ričards Bačs | 1776. gada 7. novembrī |
| Ebenezers Hazards | 1782. gada 28. janvāris |
Samuels Osguds bija pirmais ASV Konstitūcijā noteiktais pasta ģenerāldirektors.
Ģenerālpasta vadītāji ASV konstitūcijas laikā, 1789-1971
| Nosaukums | Dzīvesvietas valsts | Iecelšanas datums | Prezidents(-i), kura(-u) laikā strādājis(-uši) |
| Samuels Osguds | Ņujorka | 1789. gada 26. septembris | Vašingtonas |
| Timothy Pickering | Masačūsetsas štats | 1791. gada 12. augusts | Vašingtonas |
| Džozefs Hāberšams | Gruzija | 1795. gada 25. februāris | Vašingtona, Adamsa, Džefersona |
| Gideons Greindžers | Konektikuta | 1801. gada 28. novembrī | Džefersons, Madisona |
| Atgriezties J. Meigs, Jr. | Ohaio | 1814. gada 17. marts | Madison, Monroe |
| John McLean | Ohaio | 1823. gada 26. jūnijs | Monroe, J. Q. Adamss |
Ministru kabineta līmeņa pasta ģenerālmenedžeri
| Nosaukums | Dzīvesvietas valsts | Iecelšanas datums | Prezidents(-i), kura(-u) laikā strādājis(-uši) |
| Viljams T. Barijs | Kentuki | 1829. gada 9. marts | Jackson |
| Amos Kendall | Masačūsetsas štats | 1835. gada 1. maijs | Jackson, Van Buren |
| Džons M. Nīlss (John M. Niles) | Konektikuta | 1840. gada 19. maijs | Van Burens |
| Francis Granger | Ņujorka | 1841. gada 6. marts | W. H. Harrison, Tyler |
| Charles A. Wickliffe | Kentuki | 1841. gada 13. septembris | Tyler |
| Cave Johnson | Tenesī | 1845. gada 6. marts | Polk |
| Jacob Collamer | Vermont | 1849. gada 8. marts | Taylor |
| Nathan K. Hall | Ņujorka | 1850. gada 23. jūlijs | |
| Samuel D. Hubbard | Konektikuta | 1852. gada 31. augusts | Fillmore |
| Džeimss Kempbels | 1853. gada 7. marts | Pierce | |
| Ārons V. Brauns | Tenesī | 1857. gada 6. marts | |
| Džozefs Holts | Kentuki | 1859. gada 14. marts | Buchanan |
| Horatio King | Meina | 1861. gada 12. februārī | Buchanan |
| Montgomery Blair | Merilenda | 1861. gada 5. marts | |
| Viljams Denisons | Ohaio | 1864. gada 24. septembris | Linkolns, A. Džonsons |
| Aleksandrs V. Rendals (Alexander W. Randall) | 1866. gada 25. jūlijs | A. Johnson | |
| John A. J. Creswell | Merilenda | 1869. gada 5. marts | Grant |
| James W. Marshall | 1874. gada 3. jūlijs | Grant | |
| Marshall Jewell | Konektikuta | 1874. gada 24. augusts | Grant |
| James N. Tyner | 1876. gada 12. jūlijā | Grant | |
| Deivids M. Kī (David M. Key) | Tenesī | 1877. gada 12. marts | Hayes |
| Horace Maynard | Tenesī | 1880. gada 2. jūnijs | Hayes |
| Thomas L. James | Ņujorka | 1881. gada 5. marts | Garfīlds, Artūrs |
| Timothy O. Howe | 1881. gada 20. decembris | Artūrs | |
| Valters K. Grešams (Walter Q. Gresham) | 1883. gada 3. aprīlis | Artūrs | |
| Frenks Hattons | Iowa | 1884. gada 14. oktobrī | Artūrs |
| Viljams F. Vilass | 1885. gada 6. marts | Klīvlenda | |
| Donalds M. Dikinsons | 1888. gada 6. janvāris | Klīvlenda | |
| Džons Wanamaker | 1889. gada 5. marts | ||
| Wilson S. Bissell | Ņujorka | 1893. gada 6. marts | Klīvlenda |
| Viljams L. Vilsons | Rietumvirdžīnija | 1895. gada 1. marts | Klīvlenda |
| James A. Gary | Merilenda | 1897. gada 5. marts | McKinley |
| Charles Emory Smith | 1898. gada 21. aprīlis | McKinley, T. Roosevelt | |
| Henry C. Payne | 1902. gada 9. janvāris | T. Rūzvelts | |
| Robert J. Wynne | 1904. gada 10. oktobris | T. Rūzvelts | |
| George B. Cortelyou | Ņujorka | 1905. gada 6. marts | T. Rūzvelts |
| Georgs fon L. Meijers | Masačūsetsas štats | 1907. gada 15. janvāris | T. Rūzvelts |
| Frenks H. Hičkoks | Ohaio | 1909. gada 5. marts | Taft |
| Alberts S. Burlesons | 1913. gada 5. marts | ||
| Will H. Hays | 1921. gada 5. marts | Harding | |
| Hubert darbs | Kolorādo | 1922. gada 4. marts | Harding |
| Harijs S. Jaunais | 1923. gada 27. februāris | Hardings, Kūlindžs | |
| Valters F. Brauns | Ohaio | 1929. gada 5. marts | |
| James A. Farley | Ņujorka | 1933. gada 4. marts | |
| Frenks K. Vokers (Frank C. Walker) | Montana | 1940. gada 10. septembris | F. Rūzvelts, Trumens |
| Robert E. Hannegan | Misūri | 1945. gada 8. maijs | Trumans |
| Jesse Monroe Donaldson | Ilinoisas štats | 1947. gada 16. decembris | Trumans |
| Arthur E. Summerfield | 1953. gada 21. janvāris | ||
| J. Edward Day | Ilinoisas štats | 1961. gada 21. janvāris | Kennedy |
| John A. Gronouski | 1963. gada 30. septembris | Kennedy, L. Johnson | |
| Lawrence F. O'Brien | Masačūsetsas štats | 1965. gada 3. novembrī | L. Johnson |
| W. Marvins Vatsons | 1968. gada 26. aprīlis | L. Johnson | |
| Winton M. Blount | Alabama | 1969. gada 22. janvāris |
ASV Pasta dienesta ģenerālpasta vadītāji, no 1971. gada līdz mūsdienām
| Nosaukums | Iecelšanas datums |
| Winton M. Blount | 1971. gada 1. jūlijs |
| E. T. Klassens | 1972. gada 1. janvāris |
| Bendžamins F. Bailārs | 1975. gada 16. februāris |
| Viljams F. Bolgers | 1978. gada 15. marts |
| Pols N. Karlins (Paul N. Carlin) | 1985. gada 1. janvāris |
| Albert Vincent Casey | 1986. gada 7. janvāris |
| Prestons Roberts Tišs (Preston Robert Tisch) | 1986. gada 16. augusts |
| Anthony M. Frank | 1988. gada 1. marts |
| Marvin T. Runyon | gada 6. jūlijs, 1992 |
| Viljams J. Hendersons | 1998. gada 16. maijs |
| Džons E. Poters | gada 1. jūnijs 2001 |
| Patrick R. Donahoe | gada 6. decembris, 2010 |
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir Amerikas Savienoto Valstu Pasta dienesta izpilddirektors?
A: Amerikas Savienoto Valstu Pasta dienesta izpilddirektors ir Amerikas Savienoto Valstu Pasta dienesta izpilddirektors.
Jautājums: Cik ilgi Bendžamins Franklins bija pasta ģenerāldirektors?
A: Bendžamins Franklins bija pasta ģenerāldirektors nedaudz ilgāk nekā 15 mēnešus.
J: Kad ASV Pasta departaments tika reorganizēts par ASV Pasta dienestu?
A: ASV Pasta departaments tika reorganizēts par ASV Pasta dienestu 1971. gadā.
Vai pasta ģenerāldirektors ir valdības loceklis?
A: Nē, pēc reorganizācijas 1971. gadā pasta ģenerāldirektors vairs nav Ministru kabineta loceklis.
Vai bijušais pasta ģenerāldirektors var kļūt par prezidentu?
A: Nē, tā kā bijušais pasta ģenerāldirektors vairs nav izpildvaras loceklis, viņš nevar kļūt par prezidentu.
Jautājums: Kāds dokuments bija izdots pirms Bendžamina Franklina iecelšanas amatā un ASV neatkarības iegūšanas?
A: Pasta ģenerāldirektora amats ir izveidots pirms Bendžamina Franklina iecelšanas amatā un pirms ASV neatkarības iegūšanas; tas ir izveidots pirms ASV Konstitūcijas un Neatkarības deklarācijas.
Vai pirms 1775. gada pastāvēja amats, kas bija līdzīgs ģenerālpasta pārvaldnieka amatam?
A Jā, pirms 1775. gada pastāvēja amats, kas bija līdzīgs ģenerālpasta pārvaldnieka amatam; tomēr tas netika oficiāli noformēts līdz 1775. gadam, kad Kongress iecēla Bendžaminu Franklinu par pirmo oficiālo ģenerālpasta pārvaldnieku.
