Urāna ieguve
![2013 uranium mining, by country. Data is taken from.[1]](https://www.alegsaonline.com/image/World_uranium_mining_production.svg.png)
Urāna ieguves procesā no zemes tiek iegūta urāna rūda apstrādei. Kazahstāna, Kanāda un Austrālija ir trīs lielākās ražotājas, un kopā tās saražo 64 % no pasaules urāna. Derīgo urānu galvenokārt izmanto kā degvielu kodolspēkstacijām. Veselības un vides pētījumi liecina, ka urāna raktuvēs strādājošie ir pakļauti radiācijas riskam. Kongress 1990. gadā pieņēma tiesību aktus, lai palīdzētu tiem, kas cietuši ieguves rūpniecībā. Kopš 2014. gada jūlija urāna koncentrāta cena saglabājās tuvu piecu gadu zemākajam līmenim - urāna cena ir samazinājusies par vairāk nekā 50 % salīdzinājumā ar augstāko cenu 2011. gada janvārī, un tas atspoguļo pieprasījuma zudumu pēc 2011. gada Fukušimas kodolkatastrofas. Daži jaunu raktuvju un raktuvju paplašināšanas plāni ir atlikti.
Urāna ražošana pasaulē 2005. gadā.
Fons
2012. gadā pasaulē tika saražotas 58 000 tonnu urāna. Kazahstāna, Kanāda un Austrālija ir trīs lielākās ražotājas, un kopā tās saražo 64 % pasaules urāna. Citas nozīmīgas urāna ražotājvalstis ir Nigēra, Namībija, Krievija, Uzbekistāna, ASV, Ķīna un Malāvija.
Derīgo izrakteņu ieguvē iegūto urānu galvenokārt izmanto kā degvielu kodolspēkstacijām. Urāna rūdas parasti apstrādā, sasmalcinot rūdas materiālus līdz vienāda lieluma daļiņām un pēc tam apstrādājot rūdas, lai iegūtu urānu ar ķīmisko izskalošanu. Malšanas procesā parasti iegūst sausu pulveri, kas sastāv no dabiskā urāna, "dzeltenās raušiņas", ko urāna tirgū pārdod kā U 3O 8.
Vide
1950. gadā ASV Sabiedrības veselības dienests uzsāka visaptverošu pētījumu par urāna raktuvniekiem, kā rezultātā 1962. gadā pirmo reizi tika publicēta statistiskā korelācija starp vēzi un urāna ieguvi. Galu galā federālā valdība reglamentēja radona standartlielumu raktuvēs, 1969. gada 1. janvārī nosakot, ka tas ir 0,3 WL.
No 50 esošajām un bijušajām urāna ieguves vietām 12 štatos 24 ir pamestas, un par to apsaimniekošanu atbild ASV Enerģētikas departaments. Starp nejaušām noplūdēm no urāna dzirnavām minama 1979. gada Church Rock urāna dzirnavu noplūde Ņūmeksikā, ko dēvē par lielāko ar kodolatkritumiem saistīto atkritumu avāriju ASV vēsturē, un 1986. gada Sequoyah Corporation Fuels noplūde Oklahomā.
1990. gadā Kongress pieņēma Likumu par radiācijas iedarbības kompensācijām (RECA), ar kuru tika piešķirtas kompensācijas kalnrūpniecības rezultātā cietušajiem, un 2000. gadā tika pieņemti grozījumi, lai novērstu sākotnējā likuma kritiku.
Ekonomika
Urāna koncentrāta cena 2014. gada jūlijā saglabājās tuvu piecu gadu zemākajam līmenim, jo urāna cena ir samazinājusies par vairāk nekā 50 % salīdzinājumā ar augstāko cenu 2011. gada janvārī un atspoguļo Japānas pieprasījuma kritumu pēc 2011. gada Fukušimas kodolkatastrofas. Tā kā cenas joprojām bija zemas, 2014. gada februārī ieguves uzņēmums Cameco atcēla plānus paplašināt ražošanu esošajās Kanādas raktuvēs, lai gan turpināja darbu pie jaunas raktuves atvēršanas Cigar Lake. Arī Paladin energy 2014. gada februārī pārtrauca darbību raktuvē Malāvijā, norādot, ka pašreizējās cenās šī dārgā darbība rada zaudējumus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir urāna ieguve?
A: Urāna ieguve ir urāna rūdas ieguve no zemes, lai to pārstrādātu.
J: Kuras ir trīs lielākās urāna ražotājas pasaulē?
A: Kazahstāna, Kanāda un Austrālija ir trīs lielākie urāna ražotāji, un tie kopā saražo 64 % no urāna produkcijas pasaulē.
J: Kā galvenokārt izmanto urānu, kas iegūts kalnrūpniecībā?
A: Derīgo urānu galvenokārt izmanto kā degvielu kodolspēkstacijām.
J: Kāds ir risks, ar kādu saskaņā ar pētījumiem var saskarties urāna ieguvēji?
A. Veselības un vides pētījumi liecina, ka urāna ieguvēji ir pakļauti radiācijas riskam.
Vai valdība ir darījusi kaut ko, lai palīdzētu tiem, kurus skārusi urāna ieguve?
A.: 1990. gadā Kongress pieņēma tiesību aktus, lai palīdzētu tiem, kurus skārusi urāna ieguve.
Jautājums: Kāpēc pēdējos gados urāna koncentrāta cena ir ievērojami samazinājusies?
A. Urāna koncentrāta cena ir samazinājusies par vairāk nekā 50 % salīdzinājumā ar augstāko cenu 2011. gada janvārī, kas atspoguļo pieprasījuma kritumu pēc 2011. gada Fukušimas kodolkatastrofas.
J: Kāda ir Fukušimas kodolkatastrofas ietekme uz jaunu raktuvju un raktuvju paplašināšanas plāniem?
A: Daži jaunu raktuvju un raktuvju paplašināšanas plāni ir atlikti, jo pēc Fukušimas kodolkatastrofas ir samazinājies pieprasījums.
