Valensijas katedrāle — vēsture, arhitektūra un Svētā Grāla kauss

Atklāj Valensijas katedrāles bagāto vēsturi, gotikas arhitektūru, Quattrocento mākslu un iespējamo Svētā Grāla kausu — mistērija, māksla un ticība vienā vietā.

Valensijas katedrāle (Metropolitēna bazilikas katedrāle) ir veltīta Sv.Marijai. Baznīcu 1238. gadā sāka celt pirmais Valensijas bīskaps Pere d'Albalat. Tā tika uzcelta mošejas vietā. Mešeja tika uzcelta vietā, kur agrāk atradās vizigotu katedrāle. Šīs katedrāles galvenais stils ir gotikas arhitektūras Vidusjūras versija. Katedrālē ir arī romānikas, franču gotikas, renesanses mākslas, baroka un neoklasicisma elementi.

Pasaulē ir izplatīti vairāki kausi, kas tiek uzskatīti par Svēto Grālu. Viens no tiem atrodas katedrāles kapelā. Vairāki kristīgie vēsturnieki apgalvo, ka tas, kas atrodas kapelā, visticamāk, ir autentiskais kauss, kas tika lietots Pēdējā vakarēdienā. Tas bija oficiālais pāvesta kauss daudziem pāvestiem, un to ir izmantojuši daudzi citi, pēdējo reizi - 2006. gada 9. jūlijā - pāvests Benedikts XVI. Šis kauss ir datēts ar 1. gadsimtu. To katedrālei 1436. gadā uzdāvināja karalis Alfons el Magnànim.

Katedrālē atrodas arī daži no agrākajiem un labākajiem Quattrocento gleznojumiem Pireneju pussalā. Tos no Romas atveda Valensijas pāvesta Aleksandra VI pasūtītie mākslinieki. Aleksandrs VI vēl būdams kardināls, izteica lūgumu, lai Valensija kļūtu par arhibīskapa mītni. Pāvests Inocents VIII 1492. gadā to apstiprināja.

Vēsture — no vizigotiem līdz mūsdienām

Valensijas katedrāles vieta ir bijusi reliģiska centra sasaiste cauri gadsimtiem: sākot ar vizigotiskā laikmeta katedrāli, vēlāk – islāma periodā – tur tika uzcelta liela mešeja, un pēc Kristīgās atgūšanas (Reconquista) 13. gadsimtā vietā sāka būvēt jaunu katedrāli. Būvdarbi iesākās 1238. gadā, iesaistoties vietējai Baznīcai un karaļiem, un celtnes izveidē jutami iespaidi no dažādiem laikmetiem — tāpēc mūsdienās redzamas gan romānikas pamatkonstrukcijas pēdas, gan plašākas gotikas formas, gan no renesanses un vēlākajiem stiliem radīti piebūvējumi.

Galvenās celtnes pārbūves un papildinājumi risinājās no 13. līdz 18. gadsimtam. Piemēram, zvanu tornis — pazīstams kā El Miguelete vai Micalet — celts 14.–15. gadsimtā; tas ir arhitektoniski atšķirīgs un kalpo kā pilsētas orientieris. Cita svarīga daļa ir gotiskais klostera pagalms un kapelas, kas izveidotas un papildinātas dažādos laikos. Vēsturiskie notikumi, vietējā politiskā varas maiņa un Romas Kurijas iesaiste (sevišķi Borgia ģimenes saiknes ar Valensiju) ietekmēja gan katedrāles statusu, gan tās māksliniecisko apdari.

Arhitektūra un galvenās iezīmes

Katedrāle ir tipiska Vidusjūras gotikas varianta piemērs: tā ir trīsjomu (galvenā nav un sānu navu) bazilika ar izteiktu jūras piekrastes reģionam raksturīgu plānojumu. Galvenās arhitektoniskās iezīmes:

• Trīs naves ar šķērsnavi, poligonāla apses daļa un vairākas pusapaļas kapelas ap galveno altarējo;
• El Miguelete — astoņstūra zvanu tornis, pie kura var uzkāpt un no kura paveras panorāma uz vecpilsētu;
• Klostera pagalms (kloisters) — gotikas klostera arhitektūra ar vēlākām renesanses un baroka modifikācijām;
• Fasādes un kapelas — vairākas fasādes un atsevišķas kapelas rāda stilu mijiedarbību: renesanses portāli, baroka altāri un neoklasicisma elementu pievienojumi 18. gadsimtā;
• Interjera detaļas — kora koka darbu greznojumi, 14.–16. gadsimta zeltījumi, rokoko un baroka altāri, vitrāžas un citi liturģiski piederumi.

Svētā Grāla kauss — tradīcija un diskusijas

Katedrāles Kapella del Santíssim Sagrament jeb Svētā Grāla kapela glabā sudraba ietvarā ievietotu gludu kausu, kas tradicionāli tiek identificēts kā Pēdējā Vakarēdiena kauss. Šī relikvija ir viena no pazīstamākajām reliģiskajām relikvijām Valensijā un piesaista gan ticīgos, gan vēsturniekus.

Par kausa izcelsmi pastāv dažādi uzskati. Daži kristīgie pētnieki to uzskata par autentisku 1. gadsimta trauku (tas ir datēts ar 1. gadsimtu), savukārt citi norāda, ka viduslaiku apšuvums un reliģiskā interpretācija ir formējusi kausa leģendu. Daļa no unikālās vēstures ir tā, ka šo kausu 1436. gadā esot uzdāvinājis karalis Alfons el Magnànim, un tas ir ticis izmantots īpašos liturģiskos brīžos. Vēsturiski ar to saistītas vairākas oficiālas ceremonijas — to ir izmantojuši arī pāvesti, pēdējo reizi 2006. gada 9. jūlijā, kad to izmantoja pāvests Benedikts XVI.

Autentiskuma jautājums joprojām ir atvērts: reliģiskā tradīcija, mākslas istoriskas liecības un materialu analīzes sniedz dažādus argumentus. Neatkarīgi no vēsturiskās izcelsmes, Svētā Grāla pieminēšana ir svarīga gan katedrāles identitātei, gan Valensijas kultūras mantojumam.

Māksla, kolekcijas un muzejs

Katedrāle glabā nozīmīgu mākslas kolekciju, kurā ietilpst gan reliģiskie priekšmeti, gan glezniecība un tekstilijas. Īpašu vietu ieņem Quattrocento (15. gadsimta) gleznojumi, ko uzskatīja par izcilākajiem Pireneju pussalā: tos, kā minēts, no Romas atveda mākslinieki, kurus bija ieteicis vai pasūtījis Valensijai saistītais pāvests Aleksandrs VI. Katedrāles muzejs (Museo Catedralicio) izstāda liturģiskos traukus, sudraba darbus, tekstīlijas, skulptūras un ērģeļu elementus, kā arī dokumentus par katedrāles vēsturi.

Apmeklētājiem — ko redzēt un praktiska informācija

Valensijas katedrāle atrodas vecpilsētas centrā, netālu no Plaza de la Virgen un Plaza de la Reina, un ir viegli pieejama gājējiem. Apmeklētājiem parasti pieejamas sekojošas iespējas:

• Apskate iekšienē, tajā skaitā galvenais nams un kora zona;
• Kāpšana uz El Miguelete torni — no tornīša paveras panorāma pār vecpilsētu;
• Vizīte Kapellā del Santíssim Sagrament, kur glabā Svētā Grāla kausu; jāpatur prātā, ka relikvijas apskate var būt ierobežota dievkalpojumu laikā;
• Muzeja apmeklējums — kolekcijas un pagātnes dokumentu izpēte;
• Guided tours (vadīti tūrē) — pieejamas vairākās valodās atkarībā no sezonas.

Praktiski padomi: apmeklējot svētās ēkas, ieteicams ievērot pieklājīgu apģērbu un ierasties ārpus masu dievkalpojumu laikiem, ja vēlaties mierīgāku apskati. Precīzu darba laiku, biļešu cenas un ekskursiju grafikus labāk pārbaudīt oficiālajās tūrisma lapās vai pie vietējiem informācijas centriem, jo tie var mainīties atkarībā no sezonas un svētku dienām.

Noslēgums

Valensijas katedrāle ir arhitektoniski un kultūrvēsturiski daudzslāņaina ēka — vieta, kur senie slāņi (vizigotiskā, islāma un kristīgā mantojuma) sakrīt ar bagātīgu mākslas krājumu un leģendām par Svēto Grālu. Tā ir būtisks pieturas punkts ikvienam, kas interesējas par Valensijas vēsturi, reliģijas mantojumu un arhitektūras daudzveidību.

Jautājumi un atbildes

J: Kam veltīta Valensijas katedrāle?

Q: Kad tika uzsākta baznīcas celtniecība?

J: Kur tā atradās tās vietā?

J: Kāds arhitektūras stils tajā izmantots?

J: Vai kapelā atrodas kauss, par kuru apgalvo, ka tas ir Svētais Grāls?

J: Kas šo biķeri uzdāvināja katedrālei?

J: Kā pāvests Aleksandrs VI Valensiju padarīja par arhibīskapa sēdekli?

Meklēt pēc burta