Peles (Arvicolinae) — mazi grauzēji: sugas, izplatība un bioloģija

Peles (Arvicolinae): sugu pārskats, izplatība un bioloģija — dzīves cikls, barība, dzīvotnes un dabiskie ienaidnieki.

Pele ir mazs pelei līdzīgs zīdītājs — grauzējs, kas pieder apakšdzimtai Arvicolinae. Šie dzīvnieki dzīvo gan mežos, gan pļavās, kā arī purvos, krūmājos un lauksaimniecības zemēs.

Taksonomija un sugu daudzveidība

Arvicolinae apakšdzimtā ir aptuveni 155 aprakstītas sugas. Šīs sugas sastopamas plašā areālā — Eiropā, Āzijā, Ziemeļāfrikā un Ziemeļamerikā. Tuvākie radinieki Arvicolinae ietver lemingi un ondatras, kas pieder tai pašai apakšdzimtai. Sugu sistemātika un taksonomija reizēm mainās, jo tiek veikti ģenētiski pētījumi.

Izskats un izmēri

Pieaugušo pļavu peļu ķermeņa garums atkarībā no sugas parasti ir aptuveni 7,5 līdz 17,5 cm (bez astes). Svars un ķermeņa forma ir dažāda — no smalkām, īsas astes sugām līdz robusutīm, ar spēcīgākām ķermeņa uzbūvēm. Bieži kažoka krāsojums ir brūngans vai pelēcīgs ar gaišāku vēderu, kas palīdz maskēties biotopā.

Barība un uzvedība

Peles pārsvarā ir herbivoras vai granivoras — tās ēd sēklas, zāli un citus augus. Dažas sugas papildus izmanto augu saknes, sīpolus un stublājus, savukārt atsevišķas sugas papildus uzturam izmanto arī kukaiņus un citas proteīna avotus, jo īpaši pavasarī un vasarā. Peles bieži savāc ēdienu groziņos vai toros, un rudenī tās var krāt rezerves ziemai.

Plēsēji un draudi

Daudzi citi dzīvnieki medī peles. Piemēram, dažas populāras plēsējas grupas ir pūces, putni — āboli (putni), kojoti, lapsas, lapsēni, lapsenes (zīdītāji), kaķi un čūskas. (Piezīme: iepriekš redzamie saite tekstu virsraksti jālasa kā saites, tomēr faktiski tie attiecas uz attiecīgajiem plēsējiem.) Peles arī cieš no slimībām un parazītiem, kas var ietekmēt populāciju izmaiņas.

Vaišanās, reprodukcija un dzīves cikls

Pelem ir īss vaišanās cikls. Grūsnības periods (gestācija) parasti ir ap 18–23 dienām, un viena metiena lielums var būt no 3 līdz 12 jauniem atkarībā no sugas un vides apstākļiem. Daudzas sugas veido vairākas metienus gadā (biežāk pavasarī un vasarā). Jaunie dzīvnieki attīstās ātri — jau pēc dažām nedēļām tie kļūst patstāvīgi.

Dzīves ilgums

Maza izmēra sugas parasti dzīvo īsu laiku — vidēji 3 līdz 6 mēnešus brīvā dabā — un retumis pārsniedz 12 mēnešus intensīvo plēsēju un sezonālo apstākļu dēļ. Lielākas sugas, piemēram, Eiropas ūdenspeles (Arvicola), var izdzīvot ilgāk; dažas no tām mēdz aiziet bojā otrajā ziemā vai vēlāk. Ievērojami daudz jauno (līdz pat 80–90 %) var iet bojā pirmajā dzīves gadā, it īpaši pirmajā mēnesī, kad tās ir īpaši pakļautas plēsējiem un izmaiņām barības pieejā.

Ekoloģiskā nozīme

Peles ir svarīga ekosistēmu sastāvdaļa: tās ietekmē augu sabiedrību dinamiku, veicina sēklu izplatīšanos un ir galvenais barības avots daudziem plēsējiem. Arī grauzēju rakšanas un tuneļu izveide palīdz augsnei aerēties un ietekmē ūdens infiltrāciju.

Attiecības ar cilvēku un aizsardzība

Cilvēkam peles var būt gan noderīgas (ekoloģiskā loma), gan kaitīgas — dažas sugas bojā kultūraugus, dārzu stādījumus un zemnieku ražas. Dažas sugas var pārnēsāt slimības (piem., hantavīrusu sugas) vai parazītus. Lielākā daļa voleu sugu nav apdraudētas, tomēr lokālas populācijas var samazināties dēļ biotopu izzušanas, lauksaimniecības intensifikācijas un urbanizācijas. Saglabāšanas pasākumi ietver biotopu aizsardzību, atbilstošu lauksaimniecības praksi un monitoringu retākiem vai lokāli apdraudētiem taksoniem.

Kopsavilkums: Arvicolinae — peles, lemingi un ondatra — ir ekoloģiski svarīgi mazie grauzēji ar plašu areālu un daudzveidīgu dzīvesveidu. Lai gan daudzas sugas dzīvo īsu laiku un ir pakļautas dabiskai selekcijai, tās nodrošina būtisku barības bāzi plēsējiem un ietekmē augu sabiedrību struktūru.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir vabolīte?

J: Kur dzīvo lapsenes?

J: Ar ko vabolītes pārtiek?

J: Kādi ir vabolēm tuvākie radinieki?

J: Kādi dzīvnieki medī lapsenes?

J: Kāds ir lapsenes dzīves ilgums?

Q. Cik ir griežu sugu?

Meklēt pēc burta