Rietumu garspīļu ehidna (Zaglossus bruijni) ir viena no ehidnām, kas dzīvo Jaungvinejā. Šīs sugas fosilijas ir atrastas arī Austrālijā, kas liecina par šīs dzimtas plašāku izplatību pagātnē. Zaglossus ģints ir viena no trim dzīvajām garspīļu grupām; kopumā pasaulē ir četras dzīvas ehidnu sugas, no kurām trīs pieder Zaglossus sugas un viena — īsspīļu ehidnu ģints.

Izskats un atšķirības

Rietumu garspīļu ehidna ir stalta, ar salīdzinoši garu, smalku snuķi (rēķi), kas palīdz izķert mīkstās zemē dzīvojošās radības. Tā ir lielāka par īsspīļu ehidnām un tai ir mazāk redzamu spinu. No citām Zaglossus sugām šo sugu var atšķirt arī pēc nagu skaita uz kājām — priekšējām un aizmugurējām kājām tai parasti ir trīs (retāk četri) nagi. Ķermeņa izmēri un masa variē, bet garspīļu ehidnas parasti ir ievērojami smagākas nekā īsspīļu sugas.

Izplatība un biotops

Rietumu garspīļu ehidna dzīvo kalnu reģionos — to novēro no aptuveni 1300 m līdz 4000 m virs jūras līmeņa. Galvenie biotopi ir kalnu pļavas, alpu un subalpu zālaugi, kā arī mitri kalnu meži (mākonainie meži). Šāda augstuma josla nodrošina gan barības resursus, gan apmešanās iespējas slēptai dzīvei.

Uzturs

Atšķirībā no īsspīļu ehidnām, kas pārtiek galvenokārt no skudrām un termītiem, garspīļu sugas, tostarp Zaglossus bruijni, pārsvarā barojas ar sliekām un citiem mīkstajiem bezmugurkaulniekiem, ko izrok no augsnes ar garo snuķi. Tās izmanto spēcīgas priekšējās kājas izrakšanai un naga palīdzību barības izcelšanai no zemes.

Vairošanās un dzīves cikls

Kā visi ehidnas, arī rietumu garspīļu forma pieder pie vienradžu zīdītājiem — monotremiem — tas ir, vienradži, vienīgie zīdītāji, kas dēj olas. Mātīte parasti izdēj vienu olu, kuru novieto speciālā somiņā (pouch), kur olai ir inkubācijas periods un pēc izšķilšanās mazuļi (puggle) piebarojas ar mātes pienu. Lai gan detalizēti dati par Zaglossus bruijni reprodukcijas bioloģiju laukapstākļos ir ierobežoti, tās reprodukcijas īpatnības kopumā atbilst monotremu tipiskajam modelim.

Apdraudējumi un aizsardzība

Tā ir apdraudēta suga, kuras populācija ir samazinājusies galvenokārt biotopu aizstarpēšanas, degradācijas un cilvēku medību dēļ. Kalnu mežu izciršana, lauksaimniecības paplašināšanās, ceļu būve un vietām arī kalnrūpniecība saīsina piemērotos dzīves apstākļus. Papildus tam garspīļu ehidnas tiek medītas kā barības avots — to gaļa ir labi vērtēta vietējās tautas tradicionālajos ēdienos, tāpēc medības ir nozīmīgs spiediena faktors. Lai arī Indonēzijas un Papua-Jaungvinejas valdības ir izdevušas normatīvus, kas aizliedz šo sugu komerciālas medības, vietējās un tradicionālās medību prakses daudzviet joprojām pastāv un to reglamentācija ir sarežģīta.

Atjaunošanās centieni un pētījumi

Medības, biotopu degradācija un ierobežots izplatības areāls ir galvenās problēmas, ko risina dabas aizsardzības organizācijas. 2006. gada februārī Conservation International vadītā ekspedīcija atrada šo sugu populāciju, ko viņi dēvēja par "pazudušu pasauli" savvaļas dzīvniekiem Fojas kalnos Papua provincē, Indonēzijā. Šādi atklājumi palīdz labāk novērtēt sugas izplatību un stāvokli, kā arī veicina aizsardzības programmu veidošanu, pētījumus par ekoloģiju un vietējo kopienu iesaisti sugu aizsardzībā.

Papildus fakti

  • Ehidnas un platypus ir vienradži, vienīgie zīdītāji, kas dēj olas.
  • Rietumu garspīļu ehidna ir nozīmīgs ekosistēmas elements — tā palīdz aerēt augsni un regulē bezmugurkaulnieku populācijas.
  • Aizsardzībai svarīga ir vietējo sabiedrību informēšana, likumdošanas izpilde un biotopu saglabāšana, tostarp kalnu mežu un pļavu aizsardzība pret izciršanu un degradāciju.

Kopumā Zaglossus bruijni ir retums, kam nepieciešama gan starptautiska, gan vietēja līmeņa uzmanība — gan biotopu saglabāšanā, gan tradicionālo medību prakses ilgtspējīgas pārvaldīšanas nodrošināšanā, lai šī unikālā monotremu suga varētu saglabāties nākotnei.