Baltā Roze — vācu pretestības grupa Otrajā pasaules karā (1942–1943)
Baltā Roze — Minhenes studentu un profesora vācu pretestības grupa (1942–1943), kas izplatīja brošūras pret Hitlera režīmu; varoņi un simbols Vācijas pretošanās stāstā.
Baltā roze bija vācu pretestības grupa, kas Otrā pasaules kara laikā pretojās nacistiem. Grupa darbojās galvenokārt no 1942. gada jūnija līdz 1943. gada februārim un bija sastāvējusi lielākoties no Minhenes Universitātes studentiem un viena profesora. Tās locekļi izplatīja brošūras un aicināja uz morālu un intelektuālu pretošanos Ādolfa Hitlera režīmam, nosodot tā slepkavības, politisku teroru un karu.
Darba veids un sūtījums
Baltā roze sagatavoja un izplatīja vairākas brošūras, kurās atklāti tika kritizēts nacistu režīms. Brošūras aicināja vāciešus pārtraukt klusēšanu, piecelties pret netaisnību un izmantot individuālu morālu izvēli. Dokumentos tika runāts par cilvēktiesību pārkāpumiem, ebreju vajāšanu un par Vācijas militārajām noziegumu sekām. Brošūras tika nokopētas ar rokas un mašīnrakstiem, tās atstāja universitātes ēkās, pasta kastēs un sūtīja pa pastu uz dažādām adresēm, lai sasniegtu plašāku auditoriju.
Galvenie dalībnieki un aresti
Starp pazīstamākajiem Baltās rozes dalībniekiem bija Hans un Sophie Scholl, Christoph Probst, Willi Graf, Alexander Schmorell un profesors Kurt Huber. Grupu 1943. gadā atmaskoja pēc ziņotāja informācijas. Pēc arestiem vairāki locekļi tika tiesāti īpaši skarbā režīmā — daudzi no viņiem saņēma nāvessodu un tika izpildīti nacistu ieslodzījuma iestādēs. Tās traģiskā likteņa dēļ Baltā roze kļuva par simbolu morālajai drosmei un pilsoniskajai sirdsapziņai.
Brošūru izplatīšana un sabiedroto reakcija
Pēc arestiem daļa Baltās rozes materiālu nonāca sabiedroto spēku rīcībā. Šīs brošūras tika nokopētas un ar lidmašīnu nometas virs Vācijas, lai izplatītu pretošanās vēstījumu arī ārpus universitāšu vidēm. Šāda plašāka izplatīšana palīdzēja nodot informāciju un pamudināt domāt par režīma noziegumiem arī tiem, kuri līdz tam par tiem nenojauta vai klusēja no baiļu dēļ.
Mantojums un atcerēšanās
Pēc Otrā pasaules kara Baltā roze Vācijā tika uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem iekšzemes pretestības veidiem pret nacismu. Vairāki locekļi kļuva par nacionāliem varoņiem — viņu piemiņai ir uzstādītas piemiņas zīmes, atmiņas plāksnes, daudzas skolas un ielas nes viņu vārdus, iznāk skaņas un kino darbi, teātra izrādes un pētnieciskas grāmatas par šo grupu. Baltā roze mūsdienās tiek interpretēta kā piemērs tam, ka pat autoritāra vidē individuāla drosme un ētiska rīcība var atstāt ilgstošu ietekmi uz sabiedrības atmiņu.
Svarīgi: Baltās rozes darbība bija īslaicīga, taču tās vēstījums — aicinājums uz cilvēcību, tiesiskumu un morāli — palika un iedvesmoja gan vācu sabiedrību pēc kara, gan vēlākas paaudzes.
Piemineklis "Weiße Rose" Ludviga Maksimiliāna Universitātes priekšā, Minhenē
Dalībnieki
Baltās rozes kodolu veidoja pieci studenti: Sophie Scholl, viņas brālis Hans Scholl, Alex Schmorell, Willi Graf un Christoph Probst. Visi bija nedaudz vecāki par divdesmit gadiem. Citi Baltās rozes biedri bija Hansa un Sofijas māsa Inge Scholl un filozofijas profesors Kurts Hubers.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Baltā roze?
A: Baltā roze bija vācu grupa, kas Otrā pasaules kara laikā pretojās nacistiem.
J: Ko darīja Baltā roze?
A: Baltā roze no 1942. gada jūnija līdz 1943. gada februārim izplatīja brošūras, kurās tika nosodīts Ādolfa Hitlera režīms.
J: Kas bija Baltās rozes biedri?
A: Baltās rozes biedri bija Minhenes Universitātes studenti un viens profesors.
J: Kad viņi izplatīja savus bukletus?
A: Baltā roze izplatīja savus bukletus no 1942. gada jūnija līdz 1943. gada februārim.
J: Cik ilgi viņi pretojās nacistu varai?
A: Baltā roze nacistu valdībai pretojās aptuveni 8 mēnešus, no 1942. gada jūnija līdz 1943. gada februārim.
J: Kur atradās grupas bāze?
A: Grupa darbojās Minhenes Universitātē.
J: Kādu vēstījumu nesa viņu brošūras?
A: Bukleti nosodīja Ādolfa Hitlera režīmu un izplatīja informāciju par nacistu varu.
Meklēt