Bey (Bejs) — Osmaņu tituls: vēsture, izcelsme un nozīme

"Bey" (osmaņu turku: بك "Beik", albāņu: bej, bosniešu: beg, arābu: بيه "Beyeh", persiešu: بیگ "Beyg" vai بگ "Beg") ir tradicionāls turku virsaiša tituls, kas apzīmē Osmaņu impērijas dažādu lielumu apgabalu vadītājus vai valdniekus. Sievietēm līdzvērtīgs tituls bija Begum.

Mūsdienās šis vārds joprojām tiek oficiāli lietots kā sociāls tituls vīriešiem. Tas tiek citēts pēc vārda un parasti tiek lietots kopā ar vārdiem, nevis uzvārdiem.

Šis vārds angļu valodā ienāca no turku bey, kas pats ir atvasināts no vecturku beg, kas formā bäg ir minēts jau Orhonas uzrakstos (8. gs. pēc Kristus) un parasti tiek tulkots kā "cilts vadonis". Patiesā vārda izcelsme joprojām ir strīdīgs jautājums, lai gan lielākoties tiek uzskatīts, ka tas ir aizgūts vārds no vecturku valodas. Šo vārdu turku valodā parasti uzskata par aizguvumu no kādas irāņu valodas. Tomēr vācu turkologs Gerhards Doerfers (Gerhard Doerfer) atvasinājumu no irāņu valodas novērtēja kā virspusēji pievilcīgu, bet diezgan neskaidru, un norādīja uz iespēju, ka vārds varētu būt patiesi turku vārds.

Funkcijas un vieta impērijas hierarhijā

Bey bija daudzfunkcionāls tituls — to lietoja gan kā militāru, gan civilu vadītāju nosaukumu. Atkarībā no laika posma un teritoriālās iedalīšanas bey varēja būt:

• vietējs feodāls vai provinces vadītājs;
• piemēram, mazāka līmeņa gubernators vai reģiona (sanjaka) pārvaldnieks;
• cilts vai klana līderis tradicionālajās turku un Centrālāzijas sabiedrībās;
• kā goda nosaukums savienotājos vai militāros ierēdņos.

Tituls bieži bija zemāks par tādiem amatiem kā paša (pasha) vai beylerbey (bey of beys, osmaņu valodā reizēm rakstīts kā bejlerbejs), tomēr prakses variācijas deva lielas pilnvaras atsevišķos gadījumos.

Izcelsme un etimoloģija

Vārda saknes meklējamas vecturku formā beg / bäg, kas minēta jau Orhonas uzrakstos (8. gadsimts). Etnolingvistiskā diskusija par vārda pirmcēloni turpinās — daži pētnieki redz iespējamu saistību ar irāņu valodu saistītām formām, citi (tai skaitā Gerhards Doerfers) uzsvēruši, ka irāņu atvasinājums ir iespējams, bet nedod pārliecinošu skaidrojumu, un ka vārds varētu būt vietējs turku cilmes terminiem.

Lietojums Osmaņu impērijā

• Administratīvais lietojums: Osmaņu administrācijā bey bieži apzīmēja sanjak (apgabala) vadītāju. Šie vadītāji bija atbildīgi par nodokļu iekasēšanu, tiesvedību un militāro mobilizāciju.
• Militārais lietojums: Tituls tika piešķirts arī kareivīgākiem vadītājiem vai jomās, kur vajadzēja vietējo autoritāti un karaspēka vadību.
• Godas un tituli: ar laiku bey kļuva arī par sociālu godu — tā lietošana tika paplašināta uz tautastērpu, vietējiem zemes īpašniekiem un pat kā pieklājības vārds.

Sieviešu ekvivalents un dzimumu lietojums

Kā norādīts, Begum bija tipisks sieviešu ekvivalents — bieži sievietes, kas bija cēlušās no bey ģimenēm vai kuru vīri bija bey, lietoja šo titulu. Mūsdienās ģeogrāfiski titula atvasinājumi un formas saglabājušies Balkānos, Dienvidāzijā un Tuvajos Austrumos.

Valodu varianti un atvasinājumi

Formas kā beg, bej, begum un citas atspoguļo reģionālās fonētiskās atšķirības un adaptāciju dažādās valodās. Titula izmaiņas bieži saistītas ar vietējo valodu fonētiku un ortogrāfiju, tādēļ tajā pašā reģionā var parādīties vairāki varianti.

Pāreja un mūsdienu lietojums

• Mūsdienu valodās bey dažviet darbojas kā pieklājības formāls elements (piem., turku valodā lieto pēc vārda — "Mehmet Bey").
• Dažās sabiedrībās titula forma ir pārgājusi uz uzvārdiem vai daļēji zaudējusi administratīvo nozīmi, kļūstot par kultūras vai sociālu marķieri.
• Balkānu un Dienvidāzijas reģionos variantu atstarpes (piem., Beg, Baig) joprojām parādās kā nosaukumi vai uzvārdi.

Piemēri un vēsturiskās personas

Vēsturē bija daudz ievērojamu personu ar šo titulu — gan reģionāli valdnieki, gan Osmaņu valsts ierēdņi un militārie līderi. Tituls bieži apvienots ar citiem amatiem (piem., beylerbey, kas nozīmē "beju bejs" un norāda uz augstāku pakāpi), kā arī ar vietējiem īpašumu nosaukumiem.

Secinājums

Bey ir daudzslāņains tituls ar bagātu vēsturisko un kultūras nozīmi. Sākot no ciltskungu un reģionālu vadītāju apzīmējuma vecturku laikos līdz Osmaņu impērijas administratīvai un sociālai lietošanai, tituls ir adaptējies un izplatījies daudzās valodās un reģionos. Lai gan etimoloģija nav pilnīgi noskaidrota, bey joprojām saglabā savu vietu gan kā vēsturiska, gan mūsdienīga pieklājības vai sociāla nosaukuma forma.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir "Bey"?

J: Kāds bija līdzvērtīgs tituls sievietēm?

J: Vai mūsdienās joprojām lieto vārdu "Bey"?

J: Kā "Bey" lieto kopā ar vārdiem?

J: Kāda ir vārda "Bey" izcelsme?

J: No kurienes ir cēlies vārds "Bey"?

J: Kāda ir "beg" nozīme senturku valodā?

Meklēt pēc burta