2011. gada Virdžīnijas zemestrīce bija 5,8 magnitūdu (Mw) stipra zemestrīce ASV, kas notika Virdžīnijas štatā 2011. gada 23. augustā pulksten 13:51 pēc Latvijas laika (17:51 UTC). Zemestrīces perēklis atradās aptuveni 60 km uz ziemeļrietumiem no Ričmondas un aptuveni 8 km attālumā no Mineral pilsētas Virdžīnijas štatā. Saskaņā ar ASV ģeoloģijas dienesta datiem, zemestrīces dziļums bija relatīvi neliels — apmēram 6 km — kas pastiprināja virsmas satricinājumus. Notikums tika saistīts ar Spotsilvānijas lūzumu — senu lūzuma līniju, kas atrodas Ziemeļamerikas plātnes iekšienē.
Pēcgrūdieni
Pēc galvenās zemestrīces reģistrēja virkni pēcgrūdienu. Pirmajās divpadsmit stundās pēc 5,8 Mw jau reģistrēja četrus pēcgrūdienus ar magnitūdām 2,8, 2,2, 4,2 un 3,4. Aptuveni 35 stundas pēc galvenās sitas sekoja sestais būtiskākais pēcgrūdiens ar magnitūdu 4,5. Līdz 30. augustam kopā bija novēroti 19 pēcgrūdieni, lielākā daļa no tiem bija salīdzinoši nelieli.
Ietekme un bojājumi
Zemestrīce tika sajusta ļoti plašā teritorijā — visā austrumu ASV un Kanādā, tostarp Washington, D.C., New York, Boston, kā arī Kanādas pilsētās Toronto un Montreal. Stiprā satricinājuma dēļ tika evakuētas vairākas valsts iestādes un publiskas ēkas, daļēji apturēti vilcienu satiksmes pakalpojumi un pārbaudītas būves drošības sistēmas.
- Daudzviet tika konstatētas plaisas ēkās — īpaši vecākās celtnēs un mūra skursteņos; vietējā infrastruktūra cieta pārsvarā nelielus un vidējus bojājumus.
- Vašingtonā tika ziņots par bojājumiem valsts pieminekļiem un katedrālēm — piemēram, National Cathedral guva ievērojamas bojātas arhitektoniskās detaļas, un vēlāk tika uzsākti restaurācijas darbi.
- Daži cilvēki guva vieglas traumas, taču lielu upuru vai plaša mēroga humānu katastrofu nebija.
- Kā piesardzība tika apturēta darbība dažās rūpniecības un enerģētikas iekārtās, tostarp kodoldegvielas objektos, kuriem pēc tam veica detalizētas pārbaudes.
Ģeoloģiskais un vēsturiskais konteksts
Austrumos no klinšu grēdām ir relatīvi maz spēcīgu zemestrīču, tāpēc šī notikuma izraisītā satricinājuma plašā jūtamība izraisīja lielu uzmanību. Šī bija tikai otrā 5,8 magnitūdu lieluma zemestrīce pēdējo 114 gadu laikā reģionā; cita līdzīga stipruma zemestrīce reģistrēta 1944. gadā pie Ņujorkas un Ontario robežas. Zemestrīces Austrumamerikā parasti ir intraplates — tās notiek vecu, reiz deformētu un salīdzinoši cietu akmeņu masīvu iekšienē, kur sprieguma uzkrāšanās izpaužas uz senām lūzuma līnijām.
Sekas un atjaunošana
Pēc zemestrīces tika veikta būvju un infrastruktūras pārbaude, kā arī uzsākti remontdarbi pie bojātām ēkām un pieminekļiem. Vietējās varas iestādes un federālās aģentūras revidēja drošības procedūras un seku novēršanas plānus, lai samazinātu riskus nākotnē. Sabiedrība un zinātniskās aprindas uzsver, ka, lai gan šādas zemestrīces austrumu ASV ir retas, tās var radīt ievērojamu ietekmi, jo reģionā ir daudz vecāku ēku un infrastruktūras, kas nav projektēta spēkam, kas izplata enerģiju tādā attālumā kā reģionā ar aukstāku un blīvāku garozu.
Šī 2011. gada Virdžīnijas zemestrīce palika nozīmīga gan zinātniskajā, gan sabiedriskajā atmiņā kā atgādinājums par intraplates zemestrīču spējām radīt plašu ietekmi reģionā, kur par izteiktām zemestrīcēm parasti nedomā.
