Šis raksts ir par komponistu; par Itālijas pilsētu skatiet Gesualdo.
Karlo Džezualdo, pazīstams kā Džezualdo da Venosa (dzimis, iespējams, 1566. gada 8. martā; miris 1613. gada 8. septembrī), Venosas princis un Konzas grāfs, bija itāļu mūzikas komponists, lutīnists un slepkava. Viņš dzīvoja renesanses perioda beigās. Viņš ir slavens ar saviem skaisti izteiksmīgajiem madrigāliem, kas sarakstīti ļoti hromatiskā stilā (izmantojot daudz skaņu un plaisu). Viņš tiek pieminēts arī ar briesmīgu slepkavību.
Dzīve un slepkavība
Karlo Džezualdo bija aristokrāts: pēc dzimšanas un izglītības viņš ieņēma Venosas prinča un Konzas grāfa titulus, kas deva viņam lielu sociālo un tiesisko ietekmi. 1590. gadā viņš nonāca plašas publiskas uzmanības centrā, kad atklāja sievas laulības pārkāpumu un nogalināja viņu un viņas mīļāko. Šī slepkavība — tradicionāli saistīta ar viņa sievu Donnu Mariju d'Avalos un viņas mīļāko Fabrizio Karafu (Andrijas hercogu) — palika labi zināma un ietekmēja viņa reputāciju uz visu mūžu. Neskatoties uz smagajiem notikumiem, Džezualdo plaši netika sodīts, daļēji pateicoties viņa statusam, un viņš pēc tam daļēji atsacījās no sabiedriskās dzīves, vairāk laika veltojot komponēšanai un dzīvei savos īpašumos.
Mūzika un stils
Džezualdo mūzika ir izcils piemērs renesanses beigu eksperimentiem ar harmoniju un izteiksmi. Viņa madrigāli izceļas ar:
- stingru vārdu un mūzikas sasaisti (word-painting) — mūzika spēcīgi atainoja teksta emocijas;
- nekonvencionālu hromatismu un negaidītām disonancēm, kas radīja spēcīgu, bieži dramatisku efektu;
- asiem, pēkšņiem modulācijas pārejām un retoriskām pauzēm, kas uzsvēra tekstu un iekšējo emocionālo spriedzi.
Bez madrigāliem viņš komponēja arī garīgus darbus, no kuriem sevišķi pazīstami ir viņa Tenebrae-responsoriji un citi sakrālie skaņdarbi, kas demonstrē to pašu emocionālo intensitāti un harmonisko modernismu. Džezualdo bija arī lutīnists, un viņam bija izpratne par instrumentālo mūziku, kas ietekmēja viņa vokālo rakstību.
Darbi un mantojums
Džezualdo ir atstājis vairāku klāstu madrigālu un garīgo darbu manuskriptus un izdotas grāmatas. Lai gan viņa dzīves laikā daļa viņa reputācijas bija saistīta ar sensacionālajiem notikumiem, mūzikas vēsturē viņš kļuva ļoti nozīmīgs kā provokatīvs un oriģināls komponists. 20. gadsimta un vēlākā pētniecība un ieraksti atjaunoja interesi par viņa daiļradi — mūziķi un muzikologi atklāja, ka Džezualdo tehniskie un izteiksmes risinājumi bija priekšlaicīgi un novatoriski pretstatā sava laika estētikai.
Mūsdienās Džezualdo mūziku regulāri izpilda ansambļi, viņa darbi tiek pētīti mūzikas akademiskajā vidē, un plaša klausītāju auditorija var iepazīties ar viņa madrigāliem un sakrālajiem skaņdarbiem pateicoties ierakstiem un koncertiem. Viņa personība — ģeniāls, ekscentrisks un reizēm baisu gaitu — joprojām piesaista interesi gan par mūziku, gan par biogrāfijas stāstu.
Vērtējums
Karls Džezualdo tiek uzskatīts par vienu no spilgtākajiem renesanses beigu komponistiem. Viņa darbi demonstrē pārejas momentu no renesanses polifonijas uz bagātīgāku harmonisko valodu, kas savukārt ietekmēja vēlīnās renesanses un agrā baroka izpausmes. Lai gan viņa rīcība ārpus mūzikas atstāja tumšu ēnu uz viņa reputāciju, muzikālā mantojuma nozīmīgums ir nenoliedzams.
