Pūšļpurenes
Pūšļpurenes ir Utricularia - plēsīgo augu ģints. Ir aptuveni 230 sugas. Tās sastopamas saldūdenī un mitrā augsnē kā sauszemes vai ūdens sugas. Tās dzīvo visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Pūslīšus kultivē to ziedu dēļ, kas ir diezgan līdzīgi snapdragonu un orhideju ziediem.
Visas Utricularia ir plēsējas un ķer sīkus organismus ar pūšļiem līdzīgām lamatām. Sauszemes sugām parasti ir sīkas lamatas, kas barojas ar sīku upuri, piemēram, ūdens piesātinātā augsnē peldošiem vienšūņiem un vārpstiņām.
Slazdi ir no 0,2 mm līdz 1,2 cm lieli. Ūdens sugām, piemēram, U. vulgaris (parastais pūšļpūslis), pūšļi parasti ir lielāki, un tās var baroties ar ūdens blusām (Daphnia), nematodēm, pat mazām zivtiņām, moskītu kāpuriem un jauniem pūslīšiem.
Neraugoties uz to nelielo izmēru, slazdi ir ļoti sarežģīti. Ūdens sugu dzīvniekiem laupījums ar slotiņu slotiņām pieskaras sprūda matiņiem, kas savienoti ar lamatām. Kad pūšlis ir "ieslēgts", tajā ir negatīvs spiediens: kad slazds tiek iedarbināts, upuris ar ūdeni ap to tiek iesūkts pūšļa iekšienē. Kad pūšlis ir pilns ar ūdeni, durtiņas atkal aizveras. Viss process aizņem tikai desmit līdz piecpadsmit tūkstošdaļas sekundes.
Pūsļpurvālītes ir neparasti un ļoti specializēti augi. Pūslīši ir atzīti par vienu no sarežģītākajām struktūrām augu valstībā.
Jautājumi un atbildes
J: Kā zinātniski sauc pūšļpūšļa pūslīšus?
A.: Pūslīšu zinātniskais nosaukums ir Utricularia.
J: Cik ir pūšļpūšļa pūslīšu sugu?
A: Ir aptuveni 230 pūslīšu sugu.
J: Kur parasti dzīvo pūslīši?
A: Pūslīši parasti dzīvo saldūdenī un mitrā augsnē kā sauszemes vai ūdens sugas un ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.
J: Kādi izskatās pūšļpūšļa pūslīšu ziedi?
A: Pūsļpurvīšu ziedi atgādina snapdragonu un orhideju ziedus.
J: Kā pūšļpūšļa lamatas noķer savu upuri?
A: Pūslīšu slazdi ķer upuri ar sprūda matiņu, kas savienots ar slazda durtiņām, kurās ir negatīvs spiediens. Kad slazds tiek iedarbināts, upuris kopā ar apkārt esošo ūdeni tiek iesūkts pūšļa iekšpusē. Kad lamatas ir pilnas, durtiņas atkal aizveras; šis process aizņem tikai desmit līdz piecpadsmit tūkstošdaļas sekundes.
J: Ar kādiem organismiem barojas sauszemes sugas?
A: Sauszemes sugām parasti ir sīkas lamatas, kas barojas ar sīku upuri, piemēram, ūdens piesātinātā augsnē peldošiem vienšūņiem un vārpēdiņām.
J: Ar kādiem organismiem barojas ūdens sugas?
A: Ūdens sugām parasti ir lielāki pūšļi, un tās var baroties ar ūdens blusām (Daphnia), nematodēm, pat sīkām zivtiņām, moskītu kāpuriem un jauniem punduriem.
