Utricularia (pūšļpūslītes) — plēsīgi augi: sugas, slazdi, biotopi
Atklāj Utricularia (pūšļpūslītes) — plēsīgus ziedošus augus: sugas, unikālie slazdi, biotopi un aizraujošas ķeršanas stratēģijas.
Pūšļpūslītes (lat. Utricularia) ir sīki, bet ievērojami plēsīgo augu pārstāvji un viena no lielākajām šīs ģints grupām — ir aptuveni 230 dažādu sugu. Tās sastopamas gan sauszemes, gan ūdens biotopos un dzīvo visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Daudzas sugas tiek audzētas arī kā dekoratīvi augi — ziedu forma un krāsa bieži atgādina snapdragonu vai orhideju ziedus.
Dzīvesveids un biotopi
Utricularia sugas ir pielāgotas dzīvei skābu, bieži barības vielām nabadzīgu augsni vai ūdenī. Tās var būt:
- sauszemes — aug mitrās, purvainās augsnēs;
- ūdens — dzīvo brīvā ūdenī vai peldošās masas tuvumā;
- epifītiskas vai litofītiskas — aug uz koku stumbriem vai klintīm tropiskos apgabalos.
Šādos apstākļos fotosintēze nodrošina daļu vajadzīgo organisko vielu, tomēr dzīvnieku ķeršana sniedz papildu slāpekli un fosforu, kas ļauj izdzīvot barības vielu ierobežotā vidē.
Slazdi — uzbūve un darbības princips
Visas Utricularia ir plēsējas un izmanto īpašas slazdu struktūras — mazus pūšļus, kas ir vieni no sarežģītākajiem mehānismiem augu pasaulē. Slazdi var būt ļoti mazi vai relatīvi lieli: to izmēri svārstās no aptuveni 0,2 mm līdz 1,2 cm.
Ūdens sugām slazdi parasti ir lielāki un spēj noķert gan Daphnia), gan nematodēm, pat mazām zivtiņām, moskītu kāpuriem un jauniem pūslīšiem. Sauszemes sugu slazdi bieži ir sīkāki un barojas ar vienšūņiem un vārpstiņām.
Slazda darbības princips balstās uz negatīvu spiedienu pūslīša iekšienē un jutīgiem sprūda matiņiem. Kad upuris pieskaras šiem matiņiem, vārtiņi atveras un ūdens (vai gaisu sauszemes sugām) iesūcas iekšā, uzsūcot arī laupījumu. Durtiņas strauji aizveras, un process ilgst ļoti īsu brīdi — aptuveni desmit līdz piecpadsmit tūkstošdaļas sekundes (tas ir ap 10–15 milisekundēm).
Barības spektrs un nozīme ekosistēmā
Pūšļpūslītes ķer plašu laupījuma spektru — no mikroskopiskiem organismiem līdz kukaiņu kāpuriem un sīkām saldūdens radībām. Šī plēsoņošana palīdz uzturēt barības vielu apmaiņu purvos un citos mitros biotopos un dod priekšrocību augiem vietās, kur augsne ir nabadzīga.
Suga daudzveidība, ziedēšana un reprodukcija
Ģintī Utricularia ietilpst gan īpatnēji, smalki veidoti sauszemes dzinumi, gan izteikti ūdensveidīgie veģetācijas organi. Ziedi parasti ir spilgti un pievilcīgi apputeksnētājiem; tie ir iemesls, kāpēc daudzas sugas pavairo cilvēku audzētavas. Reproducēšanās notiek gan ar sēklām, gan veģetatīvi — stolonu vai fragmentu ceļā. Dažas ūdens sugas veido turjonus (zimoturīgas bumbuļveidīgas struktūras), kas nodrošina izdzīvošanu nelabvēlīgos apstākļos.
Kultivēšana un aizsardzība
Pūšļpūslītes audzē augstākas mitruma un bieži arī konkrētu ūdens kvalitātes prasību dēļ — daudzas sugas prasa tīru, zemu minerālvielu līmeni un pastāvīgu mitrumu. Dārzkopībā tās parasti audzē spainī vai speciālā substrātā, nodrošinot filtrētu vai destilētu ūdeni un pietiekamu gaismas daudzumu. Vienlaikus daudzas sugas ir apdraudētas sakarā ar purvu izžūšanu, kūdras ieguvi, lauksaimniecības paplašināšanos un ūdens resursu piesārņošanu, tāpēc aizsardzība un biotopu saglabāšana ir būtiska.
Īsumā
- Utricularia ir aptuveni 230 sugu ģints, kas sastopama daudzos biotopos; tās ir plēsīgas un izmanto pūšļveida slazdus.
- Slazdi ir ļoti efektīvi un ātri — izsūkšanas process notiek milisekundēs.
- Pūšļpūslītes papildina savu uzturu ar laupījumu, kas ļauj tām izdzīvot barības vielām nabadzīgās vietās.
- Daudzas sugas ir interesantas gan pētniekiem, gan hobija audzētājiem, taču tām draud biotopu iznīcināšana.
Jautājumi un atbildes
J: Kā zinātniski sauc pūšļpūšļa pūslīšus?
A.: Pūslīšu zinātniskais nosaukums ir Utricularia.
J: Cik ir pūšļpūšļa pūslīšu sugu?
A: Ir aptuveni 230 pūslīšu sugu.
J: Kur parasti dzīvo pūslīši?
A: Pūslīši parasti dzīvo saldūdenī un mitrā augsnē kā sauszemes vai ūdens sugas un ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu.
J: Kādi izskatās pūšļpūšļa pūslīšu ziedi?
A: Pūsļpurvīšu ziedi atgādina snapdragonu un orhideju ziedus.
J: Kā pūšļpūšļa lamatas noķer savu upuri?
A: Pūslīšu slazdi ķer upuri ar sprūda matiņu, kas savienots ar slazda durtiņām, kurās ir negatīvs spiediens. Kad slazds tiek iedarbināts, upuris kopā ar apkārt esošo ūdeni tiek iesūkts pūšļa iekšpusē. Kad lamatas ir pilnas, durtiņas atkal aizveras; šis process aizņem tikai desmit līdz piecpadsmit tūkstošdaļas sekundes.
J: Ar kādiem organismiem barojas sauszemes sugas?
A: Sauszemes sugām parasti ir sīkas lamatas, kas barojas ar sīku upuri, piemēram, ūdens piesātinātā augsnē peldošiem vienšūņiem un vārpēdiņām.
J: Ar kādiem organismiem barojas ūdens sugas?
A: Ūdens sugām parasti ir lielāki pūšļi, un tās var baroties ar ūdens blusām (Daphnia), nematodēm, pat sīkām zivtiņām, moskītu kāpuriem un jauniem punduriem.
Meklēt