Blondīne
Blondīne ir cilvēks ar gaišiem matiem. Saskaņā ar Merriam-Webster's vārdnīcu to var rakstīt gan kā blondīne, gan kā blondīne. Daži cilvēki ir blondīnes tāpēc, ka viņu matos ir mazāk pigmenta nekā tumšādainiem cilvēkiem. Būt blondīnam parasti nozīmē būt blondiem priekštečiem. Tad tas ir ģenētiski - blondīniem ir gēni, kas padara viņus blondus. Dažreiz tas nav ģenētiski - to sauc par albīnismu. Cilvēki var izmantot arī ķīmiskas vielas, lai kļūtu par blondīniem. Dažkārt izmanto balinātāju, lai padarītu cilvēka matu krāsu gaišāku.
Lielākā daļa cilvēku nav blondīnes pēc saviem gēniem. Tikai daži cilvēki, galvenokārt ar eiropiešu izcelsmi, ir blondīnes pēc gēniem, un arī dažiem Austrālijas aborigēniem ir cits gēns, kas padara viņus par blondīniem. Dabiski blondīnes visbiežāk sastopamas ap Baltijas jūru, īpaši Ziemeļvalstīs, piemēram, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē un Somijā, arī Īrijā un Skotijā ir daudz dabisku blondīņu. Saskaņā ar jaunākajām ģenētiskajām analīzēm austriešiem ir gan mtDNS, gan Y hromosoma. Daudz blondīņu ir arī Anglijā, Baltijas valstīs, slāvu valstīs (īpaši Polijā), Krievijas ziemeļrietumu daļā un starp Eiropas izcelsmes cilvēkiem, kas kopš Padomju Savienības laikiem dzīvo Kazahstānā. Dabiski blondīnes ir izplatītas arī Kanādā, ASV, Austrālijā, Jaunzēlandē, Argentīnā, Čīlē, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē un Vācijā. Gaišus matus var radīt arī vides faktori, jo īpaši saules gaismas iedarbība.
Blondīņu bērni
Antropologa Pītera Frosta karte par blondiem matiem. Visgaišāk dzeltenajā zonā blondie mati ir visizplatītākie (80 procenti vai vairāk vietējo iedzīvotāju). Jo tumšāka krāsa, jo mazāk blondīņu. Tumšākajā zonā gandrīz nav blondīņu.
Jautājumi un atbildes
J: Uz ko attiecas rakstība "blondīne"?
A: Vārds "blondīne" attiecas uz sievieti ar gaišiem matiem.
J: Kā cilvēki var kļūt par blondīniem?
A: Cilvēki var kļūt par blondīniem ģenētiski, albīnisma dēļ vai izmantojot ķīmiskas vielas, piemēram, balinātāju, lai padarītu matus gaišākus.
J: Kur visbiežāk sastopamas dabiskās blondīnes?
A: Dabīgie blondīņi visbiežāk sastopami ap Baltijas jūru un Skandināvijā, kā arī Īrijā, Skotijā, Anglijā, Baltijas valstīs, slāvu valstīs (īpaši Polijā), Krievijas ziemeļrietumu daļā un starp Eiropas izcelsmes cilvēkiem, kas kopš Padomju Savienības laikiem dzīvo Kazahstānā. Tie ir izplatīti arī Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā, Jaunzēlandē, Argentīnā, Čīlē, Nīderlandē un Vācijā.
Vai blondīnes ir ģenētiski iedzimtas?
A: Jā - daži cilvēki ir blondīņi, jo viņu matos ir mazāk pigmenta nekā tumšādainiem cilvēkiem, un parasti tas ir tāpēc, ka viņu priekšteči ir blondīņi, kas ir ģenētiski iedzimts. Tomēr ir arī gadījumi, kad tas nav ģenētiski, un to sauc par albīnismu.
J: Vai vides faktori var būt par iemeslu tam, ka kādam ir blondi mati?
A: Jā - saules gaismas iedarbība var radīt gaišu matu krāsu.
J: Vai dabiskie blondīņi ir biežāk sastopami starp noteiktu tautību pārstāvjiem?
A: Jā - dabīgie blondīņi ir biežāk sastopami starp cilvēkiem ar eiropiešu izcelsmi, kā arī dažiem Austrālijas aborigēniem, kuriem ir cits gēns, kas padara viņus blondus.
J: Vai Merriama-Vebstera vārdnīca atzīst abas vārda "blond/e" rakstības formas?
A: Jā - Merriam-Webster's Dictionary atzīst abus vārda "blond/e" rakstības veidus.
