Blondīne parasti nozīmē personu ar gaišiem, zeltainiem vai pelēcīgi gaišiem matiem. Angļu valodā bieži lieto formas blond un blonde, bet latviešu valodā sievieti apzīmē ar vārdu blondīne, vīrieti — ar vārdu blonds. Gaišos matus nosaka matu pigmenta — melanīna — daudzums un veids: blondiem matiem parasti ir mazāks eumelanīna daudzums, kas padara matus tumšākus, un relatīvi vairāk feomelanīna vai kopumā mazāk pigmenta.
Daži cilvēki ir blondīnes dabiski, jo to nosaka ģenētika — viņu priekštečiem bijuši līdzīgi gaiši mati, un tagad to nosaka vairāku gēnu kombinācija. Citos gadījumos gaiši mati var rasties ne-Ģenētisku iemeslu dēļ, piemēram, albīnismā, kad melanīna ražošana ir ļoti samazināta vai trūkst, vai arī matu krāsa tiek mainīta ar ķīmiskām vielām (piemēram, balinātāju). Saules gaisma un citi vides faktori var arī izraisīt matu izbalošanu uz gaišāku toni.
Ģenētika un cēloņi
Gaišu matu iedzimšana parasti ir poligēna (vairāku gēnu) īpašība — to nosaka daudzi gēni, kas ietekmē melanīna ražošanu un sadalījumu matā. Pēdējos gados ģenētiskās pētījumos identificēti vairāki lokusi, kas saistīti ar gaišu matu krāsu Eiropas populācijās, taču vienkārša “dominants/recesīvs” modeļa vietā parasti darbojas vairāku gēnu kombinācija un to varianti.
Albīnisms ir atsevišķa iedzimta stāvokļa grupa, ko izraisa mutācijas gēnos, kas iesaistīti melanīna sintēzē (piemēram, TYR, OCA2 u.c.). Albīnismi parasti ietver arī redzes problēmas un ļoti jutīgu ādu pret sauli, jo pigmenta trūkums skar plašāku organisma funkciju loku.
Vecums un vide: daudzi bērni piedzimst ar gaišākiem matiem, kas tumšāki ar gadiem — tā ir normāla fizioloģiska parādība. Savukārt saules iedarbība un skābekļa oksidācija var matu krāsu izbalināt, tāpēc cilvēki, kas bieži atrodas saulē, var likties gaišāki. Cilvēki arī izvēlas kļūt par blondīnēm, izmantojot matu krāsošanu un balināšanu; populāras ir dažādas procedūras un tonējošas šampūni, piemēram, violetie “toneri”, kas neitralizē dzeltenumu.
Izplatība un demogrāfija
Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju nav ģenētiski blondi. Dabiska blondīnu īpatsvara kodolsir Eiropas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā; dabiskās blondīnes bieži sastopamas ap Baltijas jūru un īpaši Ziemeļvalstīs — piemēram, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē un Somijā. Augsts gaišu matu īpatsvars ir arī starp cilvēkiem no eiropiešu izcelsmes, un daudz dabisku blondīņu ir redzamas Īrijā un Skotijā. Citos reģionos gaiši mati ir retāk sastopami, tomēr to var novērot arī Anglijā, Baltijas valstīs, daļā slāvu valstu (piemēram, Polijā), Krievijas ziemeļrietumos un starp Eiropas izcelsmes cilvēkiem, kuri dzīvo tālākās valstīs, piemēram, Kazahstānā. Dabiski blondīnes sastopamas arī diasporās Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidamerikā (piem., Argentīnā, Čīlē), kā arī Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē un Vācijā.
Sociālā nozīme un kopšana
Gaiši mati kultūrvēsturiski ir izraisījuši sabiedrības stereotipus un ideālus, tāpēc daudzi cilvēki izvēlas matu krāsu atbilstoši modei vai personiskai gaumei. Blondīņu uzturēšana pēc ķīmiskas krāsošanas bieži prasa regulāru kopšanu — mitrinošus maskas, siltuma aizsarglīdzekļus, krāsu saglabājošus šampūnus un retas retušēšanas vizītes frizierī, jo balināšana var saasināt matu trauslumu.
Veselības apsvērumi: cilvēkiem ar ļoti gaišu vai albīnisku pigmentāciju bieži ir lielāka jutība pret sauli (īpaši āda un acis), tāpēc jāievēro saules aizsardzība un jāseko acu veselībai. Tāpat cilvēkiem, kuri bieži balina matus, jāpievērš uzmanība matu un galvas ādas stāvoklim, lai izvairītos no bojājumiem un alerģiskām reakcijām uz ķīmiskajām vielām.
Kopumā "blondīne" ir gan fizioloģiska īpašība, ko ietekmē ģenētika un vide, gan arī sociāla kategorija ar dažādām kultūras un praktiskām nozīmēm. Matmateriālus, gēnu pētījumus un populācijas izplatības datus pēta ne tikai biologi, bet arī antropologi un sabiedrības pētnieki, lai labāk izprastu, kā šī īpašība veidojusies un kā tā mainās laika gaitā.
