Blondīne — definīcija, ģenētika, cēloņi un izplatība
Blondīne — definīcija, ģenētika, cēloņi un izplatība: uzzini par gēniem, albīnismu, vides ietekmi un reģionālo izplatību Baltijā un pasaulē.
Blondīne parasti nozīmē personu ar gaišiem, zeltainiem vai pelēcīgi gaišiem matiem. Angļu valodā bieži lieto formas blond un blonde, bet latviešu valodā sievieti apzīmē ar vārdu blondīne, vīrieti — ar vārdu blonds. Gaišos matus nosaka matu pigmenta — melanīna — daudzums un veids: blondiem matiem parasti ir mazāks eumelanīna daudzums, kas padara matus tumšākus, un relatīvi vairāk feomelanīna vai kopumā mazāk pigmenta.
Daži cilvēki ir blondīnes dabiski, jo to nosaka ģenētika — viņu priekštečiem bijuši līdzīgi gaiši mati, un tagad to nosaka vairāku gēnu kombinācija. Citos gadījumos gaiši mati var rasties ne-Ģenētisku iemeslu dēļ, piemēram, albīnismā, kad melanīna ražošana ir ļoti samazināta vai trūkst, vai arī matu krāsa tiek mainīta ar ķīmiskām vielām (piemēram, balinātāju). Saules gaisma un citi vides faktori var arī izraisīt matu izbalošanu uz gaišāku toni.
Ģenētika un cēloņi
Gaišu matu iedzimšana parasti ir poligēna (vairāku gēnu) īpašība — to nosaka daudzi gēni, kas ietekmē melanīna ražošanu un sadalījumu matā. Pēdējos gados ģenētiskās pētījumos identificēti vairāki lokusi, kas saistīti ar gaišu matu krāsu Eiropas populācijās, taču vienkārša “dominants/recesīvs” modeļa vietā parasti darbojas vairāku gēnu kombinācija un to varianti.
Albīnisms ir atsevišķa iedzimta stāvokļa grupa, ko izraisa mutācijas gēnos, kas iesaistīti melanīna sintēzē (piemēram, TYR, OCA2 u.c.). Albīnismi parasti ietver arī redzes problēmas un ļoti jutīgu ādu pret sauli, jo pigmenta trūkums skar plašāku organisma funkciju loku.
Vecums un vide: daudzi bērni piedzimst ar gaišākiem matiem, kas tumšāki ar gadiem — tā ir normāla fizioloģiska parādība. Savukārt saules iedarbība un skābekļa oksidācija var matu krāsu izbalināt, tāpēc cilvēki, kas bieži atrodas saulē, var likties gaišāki. Cilvēki arī izvēlas kļūt par blondīnēm, izmantojot matu krāsošanu un balināšanu; populāras ir dažādas procedūras un tonējošas šampūni, piemēram, violetie “toneri”, kas neitralizē dzeltenumu.
Izplatība un demogrāfija
Lielākā daļa pasaules iedzīvotāju nav ģenētiski blondi. Dabiska blondīnu īpatsvara kodolsir Eiropas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā; dabiskās blondīnes bieži sastopamas ap Baltijas jūru un īpaši Ziemeļvalstīs — piemēram, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Islandē un Somijā. Augsts gaišu matu īpatsvars ir arī starp cilvēkiem no eiropiešu izcelsmes, un daudz dabisku blondīņu ir redzamas Īrijā un Skotijā. Citos reģionos gaiši mati ir retāk sastopami, tomēr to var novērot arī Anglijā, Baltijas valstīs, daļā slāvu valstu (piemēram, Polijā), Krievijas ziemeļrietumos un starp Eiropas izcelsmes cilvēkiem, kuri dzīvo tālākās valstīs, piemēram, Kazahstānā. Dabiski blondīnes sastopamas arī diasporās Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidamerikā (piem., Argentīnā, Čīlē), kā arī Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē un Vācijā.
Sociālā nozīme un kopšana
Gaiši mati kultūrvēsturiski ir izraisījuši sabiedrības stereotipus un ideālus, tāpēc daudzi cilvēki izvēlas matu krāsu atbilstoši modei vai personiskai gaumei. Blondīņu uzturēšana pēc ķīmiskas krāsošanas bieži prasa regulāru kopšanu — mitrinošus maskas, siltuma aizsarglīdzekļus, krāsu saglabājošus šampūnus un retas retušēšanas vizītes frizierī, jo balināšana var saasināt matu trauslumu.
Veselības apsvērumi: cilvēkiem ar ļoti gaišu vai albīnisku pigmentāciju bieži ir lielāka jutība pret sauli (īpaši āda un acis), tāpēc jāievēro saules aizsardzība un jāseko acu veselībai. Tāpat cilvēkiem, kuri bieži balina matus, jāpievērš uzmanība matu un galvas ādas stāvoklim, lai izvairītos no bojājumiem un alerģiskām reakcijām uz ķīmiskajām vielām.
Kopumā "blondīne" ir gan fizioloģiska īpašība, ko ietekmē ģenētika un vide, gan arī sociāla kategorija ar dažādām kultūras un praktiskām nozīmēm. Matmateriālus, gēnu pētījumus un populācijas izplatības datus pēta ne tikai biologi, bet arī antropologi un sabiedrības pētnieki, lai labāk izprastu, kā šī īpašība veidojusies un kā tā mainās laika gaitā.
Blondīņu bērni
Antropologa Pītera Frosta karte par blondiem matiem. Visgaišāk dzeltenajā zonā blondie mati ir visizplatītākie (80 procenti vai vairāk vietējo iedzīvotāju). Jo tumšāka krāsa, jo mazāk blondīņu. Tumšākajā zonā gandrīz nav blondīņu.
Jautājumi un atbildes
J: Uz ko attiecas rakstība "blondīne"?
A: Vārds "blondīne" attiecas uz sievieti ar gaišiem matiem.
J: Kā cilvēki var kļūt par blondīniem?
A: Cilvēki var kļūt par blondīniem ģenētiski, albīnisma dēļ vai izmantojot ķīmiskas vielas, piemēram, balinātāju, lai padarītu matus gaišākus.
J: Kur visbiežāk sastopamas dabiskās blondīnes?
A: Dabīgie blondīņi visbiežāk sastopami ap Baltijas jūru un Skandināvijā, kā arī Īrijā, Skotijā, Anglijā, Baltijas valstīs, slāvu valstīs (īpaši Polijā), Krievijas ziemeļrietumu daļā un starp Eiropas izcelsmes cilvēkiem, kas kopš Padomju Savienības laikiem dzīvo Kazahstānā. Tie ir izplatīti arī Kanādā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā, Jaunzēlandē, Argentīnā, Čīlē, Nīderlandē un Vācijā.
Vai blondīnes ir ģenētiski iedzimtas?
A: Jā - daži cilvēki ir blondīņi, jo viņu matos ir mazāk pigmenta nekā tumšādainiem cilvēkiem, un parasti tas ir tāpēc, ka viņu priekšteči ir blondīņi, kas ir ģenētiski iedzimts. Tomēr ir arī gadījumi, kad tas nav ģenētiski, un to sauc par albīnismu.
J: Vai vides faktori var būt par iemeslu tam, ka kādam ir blondi mati?
A: Jā - saules gaismas iedarbība var radīt gaišu matu krāsu.
J: Vai dabiskie blondīņi ir biežāk sastopami starp noteiktu tautību pārstāvjiem?
A: Jā - dabīgie blondīņi ir biežāk sastopami starp cilvēkiem ar eiropiešu izcelsmi, kā arī dažiem Austrālijas aborigēniem, kuriem ir cits gēns, kas padara viņus blondus.
J: Vai Merriama-Vebstera vārdnīca atzīst abas vārda "blond/e" rakstības formas?
A: Jā - Merriam-Webster's Dictionary atzīst abus vārda "blond/e" rakstības veidus.
Meklēt