Asins izpirkšana mormoņu doktrīnā — definīcija, vēsture un sekas
Asins izpirkšana mormoņu doktrīnā — definīcija, vēsture un sekas: no 19. gs. dogmas līdz Mountain Meadows traģēdijai un tās mūsdienu sociālajai ietekmei.
Asins izpirkšana (angļu: "blood atonement") bija doktrīna, kas tika izteikta un dažkārt skaidrota 19. gadsimta mormoņu teoloģijā. Tās būtība — ka dažu smagu grēku nožēlošanai vai "izpirkšanai" vienīgais pieņemamais veids ir grēcinieka asins izliešana — pārsteidza un biedēja gan mormoņu kopienas, gan tās kaimiņus un vēlākos vēsturniekus.
Definīcija un galvenās idejas
Asins izpirkšana mācīja, ka ir grēki, kas ir tik smagi (piemēram, slepkavība, bet dažkārt arī nodevība baznīcai, laulības ar citas rases pārstāvjiem vai citi rīcības veidi), ka par tiem nevar pilnībā samaksāt vienīgi ar grēku nožēlu vai sakramentiem. Doktrīnas retorikā dažkārt lietoja formulējumu "asins par asinīm" — ideja, ka tikai asins izliešana var nodrošināt pilnīgu taisnošanos attiecībā uz konkrētu noziegumu.
Vēsture un attīstība
Savulaik Mormoņu baznīca mācīja par asins izpirkšanu. Brigams Jangs pirmo reizi sludināja par asins izpirkšanu 1850. gados, lai gan Džozefs Smits un citi agrīnie līderi bija izteikuši idejas, kas pēc tam tika saistītas ar šo doktrīnu. Mācība attīstījās 19. gadsimta pēdējā ceturksnī, kad Jūtas teritorija un mormoņu sabiedrība bija pakļauta spiedienam no ASV federālajām varām un no kaimiņiem.
Doktrīna tika pasniegta gan kā teoloģisks arguments, gan kā spēcīga morāla un sociāla drauda, un tās interpretācija dažādās kopienās un vadības lokos atšķīrās. Daļa mācītāju lietoja to retoriski, lai iebiedētu vai disciplinētu, citi — aprakstīja to kā iespējamību, ko varētu pieprasīt dievišķa taisnīguma nodrošināšanai.
Savienojums ar vardarbību un teritoriālās prakses
Ideja par asins izpirkšanu noveda pie tā, ka daudzus gadus Jūtas štatā bija atļauts organizēt šaušanas vienības. Šādas paramilitāras grupas, teritorijas tiesu prakse un brāļu organizētā sociālā kontrole radīja spriedzi starp mormoņiem un viņu apkārtni. Doktrīna veicināja plašāku diskusiju par to, vai reliģiskā doktrīna var vai drīkst tikt īstenota ar vardarbību ārpus civilās tiesiskās sistēmas.
Viena no skarbākajām saistītajām epizodēm ir Mountain Meadows slaktiņš (1857), kurā mormoņi nogalināja dažus emigrantus no Arkanzasas. Šis noziegums ir bijis jaunāko vēsturnieku un tiesu izmeklēšanas priekšmets; daudzi uzskata, ka X laika teoloģiskais noskaņojums un doktrīnas, tostarp asins izpirkšanas retorika, radīja sociālu vidi, kas padarīja vardarbību iespējamu. Tomēr vēsturnieki joprojām strīdas par tiešo saistību starp doktrīnu un konkrēto rīcību — motivācijas bija daudzslāņainas un ietvēra politisku, militāru un sociālu komponentu.
Sekas un kritika
Asins izpirkšana atstāja ilgas politiskas un ētiskas pēdas: tā pastiprināja jau tā spriedzēm piepildītu attiecību starp mormoņiem un federālo valdību, padziļināja sabiedrības bažas par reliģiskās vardarbības iespējām un kļuva par argumentu mormoņu kopienu diskreditēšanai. Vairāki vēsturnieki un teologi uzsvēruši, ka doktrīna bieži tika neprecīzi interpretēta vai pārmērīgi dramatizēta, taču fakts, ka tā tika mācīta un dažviet praktiski atbalstīta, ir dokumentēts avotos.
Mūsdienu nostāja un ilgtermiņa ietekme
Savulaik lielākā daļa mormoņu ticēja asins izpirkšanai. Mūsdienās tā tic tikai daži fundamentālisti. Mūsdienu Mormoņu baznīca oficiāli ir attālinājusies no šīs doktrīnas retorikas un nepieņem vardarbību kā līdzekli reliģisku vai morālu jautājumu risināšanai; arī sabiedriskā un juridiskā doma par cilvēktiesībām un tiesiskumu nosoda šādu praksi.
Vēsturnieku un teologu skatījums
Vēsturnieki norāda, ka asins izpirkšana ir piemērs tam, kā teoloģiskas idejas var saasināt sociālas spriedzes un reizēm veicināt vardarbības izpausmes, īpaši kontekstā, kur institucionālās kontroles mehānismi ir vāji vai politiskā situācija ir nestabila. Teologi bieži analizē šo doktrīnu kā 19. gadsimta reliģiskās domas fenomenu, kas sakņojas konkrētā kultūras, politiskajā un juridiskajā laikmetā.
Visos apstākļos svarīgi atcerēties, ka doktrīnas interpretācija un prakse var būt ļoti atšķirīga starp laikiem un kopienām — tas, kas tika izteikts kā iespējamība vai spēcīga metafora vienā kontekstā, citā var nonākt līdz bīstamai un vardarbīgai rīcībai.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir asins izpirkšana?
A: Asins izpirkšana ir mācība, kas savulaik bija izplatīta mormoņu baznīcā un kas paredzēja, ka vienīgais veids, kā cilvēks, kurš ir izdarījis slepkavību, var izpirkt savu grēku, ir tikt nogalināts.
J: Kas pirmais sludināja par asins izpirkšanu?
A: Brighams Jangs pirmo reizi sludināja par asins izpirkšanu 1850. gados, taču iespējams, ka Džozefs Smits bija domājis par šo ideju jau pirms viņa.
J: Kas ir sods ar asinīm par asinīm?
A: Asins par asinīm ir cits asins izpirkšanas nosaukums, un to izmanto, lai sodītu cilvēkus, kas ir izdarījuši slepkavību.
Jautājums: Vai asins izpirkšana tika izmantota tikai par vardarbīgiem noziegumiem?
Atbilde: Nē, asins izpirkšana tika izmantota arī par nevardarbīgiem noziegumiem, piemēram, aiziešanu no baznīcas vai baznīcas noliegšanu, vai laulībām ar citas rases pārstāvi.
J: Kāda ietekme asins izpirkšanas idejai bija Jūtā?
A.: Asins izpirkšanas ideja noveda pie tā, ka Jūtā daudzus gadus tika izmantoti šaušanas pulki.
J: Kas ir Mountain Meadows slaktiņš?
A: Kalnu pļavu slaktiņš bija notikums, kurā mormoņi nogalināja dažus emigrantus no Arkanzasas. Tiek uzskatīts, ka slaktiņu ietekmēja ideja par asins izpirkšanu.
Vai lielākā daļa mormoņu joprojām tic asins izpirkšanai?
Atbilde: Nē, tikai daži fundamentālisti mormoņi joprojām tic asins izpirkšanai.
Meklēt