Bombyliidae (bišu mušas) — sugas, dzīves cikls un apputeksnēšana
Bombyliidae (bišu mušas): uzzini par sugu daudzveidību, dzīves ciklu, ekoloģisko lomu un nozīmi apputeksnēšanā — noslēpumi, atklājumi un dabas fakti.
Bombyliidae ir mušu dzimta, kuras latviskais nosaukums ir bišu mušas. Šī dzimta ir plaša un daudzveidīga — aprakstītas vismaz 4500 sugas, taču daudzas vēl nav atklātas un aprakstītas. Tā ir viena no mazāk izpētītajām kukaiņu grupām, jo daudzu sugu dzīves cikli un uzvedība joprojām paliek neskaidri.
Izskats un uzvedība
Bišu mušas parasti ir matiņas, bieži atgādina bites vai citas ikusrites (mimikrija), kas palīdz izvairīties no plēsējiem. Tās var būt ļoti mazas — aptuveni 2 mm garas, bet dažas sugas ir ievērojami lielākas (spārnu garums līdz 40 mm). Pieaugušo mušu ķermeņi mēdz būt svītraini vai plankumaini; daļai sugu ir garš stublājs (proboscis), kas ļauj sasniegt dziļi iegrieztus ziedus. Šīs sugas ir pielāgojušies augiem, piemēram, Lapeirousia, kuriem ziedpumpuri ir gari un šaurāki. Bišu mušas ir enerģiskas, ar ātru un veiklu lidojumu — tās bieži redzamas suņušanos virs ziediem vai “statiskā” turēšanās gaisā pie zieda.
Barošanās un apputeksnēšana
Pieaugušās bišu mušas parasti barojas ar nektāru un ziedputekšņiem, tādējādi nodrošinot apputeksnēšanu. Dažas sugas, pateicoties garam stublājam, efektīvi apmeklē dziļziedīgus augus un var būt nozīmīgi apputeksnētāji konkrētām augu sugām. To nozīme apputeksnēšanā nereti tiek novērtēta par maz, jo bišu mušu loma lauksaimniecībā un dabas ekosistēmās nav tik pētīta kā bites vai tauriņi.
Dzīves cikls un attīstība
Bišu mušu dzīves cikls būtiski atšķiras no daudzu citu mušu. Lielākā daļa sugu ir parasitoīdi vai kleptoparazīti — to kāpuri attīstās uz citu kukaiņu kāpuru vai to barības. Bieži mērķis ir vienvietīgie bišu un skudru kāpuri, kā arī citi vaboles vai blaktis. Tipiskas iezīmes:
- Olu izvietošana: daudzas sugas izkliedē (”izšļaksta”) olas apkārtējiem substrātiem vai tieši blakus saimnieka ligzdai, dažas ieliek olas ligzdas atverē. Daļu olu virsma ir lipīga vai tām ir īpašas membrānas, kas nodrošina piestiprināšanos.
- Planīdija: pēc izšķilšanās kāpuri sākumā ir maza, aktīva un kustīga stadija (planīdija), kas meklē saimnieku un iekļūst tā ligzdā vai barības vietā.
- Kāpura attīstība: pēc iekļūšanas saimnieka barības rezervēs kāpurs attīstās un galu galā iznīcina saimnieku; pēc tam notiek pūpēšanās un metamorfose uz pieaugušo mušu.
- Laika un sezonālās variācijas: attīstības ilgums un vairākas paaudzes gadā atkarīgas no sugas un klimatiskajiem apstākļiem; daudzu sugu bioloģija vēl nav pilnībā izskaidrota.
Ekoloģiskā nozīme un izplatība
Bišu mušas sastopamas visā pasaulē, dažādās biotopos — no tuksnešiem līdz mežiem un zālājiem. Tās ietekmē gan apputeksnēšanu, gan populāciju regulēšanu, kontrolējot vienvietīgo bišu, vabolīšu un citu kukaiņu daudzumus caur parasitoīdismu. Tā kā daudzas sugas ir atkarīgas no noteiktiem saimniekiem, to populācijas var būt jutīgas pret saimnieku sugu samazināšanos, kas savukārt saistīts ar biotopu zaudēšanu un pesticīdiem.
Identifikācija un pētījumi
Bišu mušu noteikšana līdz sugai reizēm ir sarežģīta — nepieciešama uzmanīga ķermeņa un spārnu uzbūves analīze, kā arī bieži genitaliju izpēte. Dzimtā skaitās vairākas simtiem ģinšu, bet daudzu sugu dabiskā vēsture un uzvedība vēl nav pietiekami dokumentēta. Pētījumi turpina atklāt jaunas sugas un uzlabot izpratni par to ekoloģisko nozīmi.
Secinājumi un saglabāšana
Bombyliidae ir svarīga un daudzveidīga mušu dzimta ar lielu taksonomisko un ekoloģisko nozīmi. Lai gan pieaugušie bieži barojas ar nektāru un ziedputekšņiem un var būt nozīmīgi apputeksnētāji, daudzu sugu dzīves cikli un ietekme uz ekosistēmām prasa papildu pētījumus. Izpēte, biotopu saglabāšana un saimnieku populāciju aizsardzība ir būtiski faktori, lai saglabātu šo interesanto un ekoloģiski nozīmīgo kukaiņu grupu.
Bišu atdarinājumi
Daudzas Bombyliidae izskatās kā bites, tāpēc šīs dzimtas kopējais nosaukums ir bišu mušas. Iemesls, iespējams, ir aposematisks: pieaugušie īpatņi ir drošāki no plēsējiem, jo tiem ir bišu brīdinājuma krāsas. Pieaugušās mātītes parasti dēj olas iespējamo saimnieku ligzdu tuvumā, bieži vien vientuļo bišu, lapseņu vai vaboļu kāpuriem.
Līšņi
Kukaiņu kāpuri ir plēsēji vai parazitoīdi citu kukaiņu oliņām un kāpuriem. No olām izšķiļas kāpuri, kas apēd "saimnieka" kukaiņa olas un kāpurus. Lai gan lielākā daļa bišu mušu parasti ir diezgan vai ļoti specifiskas saimniekmēslas, dažas sugas uzbrūk vairākiem saimniekiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds ir Bombyliidae dzimtas mušu kopējais nosaukums?
A: Bombyliidae dzimtas mušu kopējais nosaukums ir bišu mušas.
J: Cik ģinšu ir Bombyliidae dzimtas mušu saimē?
A: Bombyliidae dzimtas mušu saimē ir simtiem ģinšu.
J: Vai ir labi zināmi lielākās daļas Bombyliidae dzimtas mušu sugu dzīves cikli?
A: Nē, vairuma Bombyliidae dzimtas mušu sugu dzīves cikli ir slikti zināmi vai nav zināmi vispār.
J: Kāds ir bišu mušu izmēru diapazons?
A: Bišu mušas var būt ļoti mazas, sākot no 2 mm garām, līdz ļoti lielām mušām ar spārnu vēzienu līdz pat 40 mm.
J: Ar ko parasti barojas pieaugušas bišu mušas?
A: Pieaugušas bišu mušas parasti barojas ar nektāru un ziedputekšņiem.
J: Ar kādiem augiem labprātāk barojas bišu mušas ar garo stublāju?
A: Bišu mušas ar garo stublāju ir pielāgojušās tādiem augiem kā Lapeirousia, kuriem ir gari, šauri ziedpumpuri.
J: Aptuveni cik Bombyliidae dzimtas mušu sugu ir aprakstītas?
A: Bombyliidae dzimtas mušu saimē ir aprakstītas vismaz 4500 sugas, un, iespējams, vēl tūkstošiem sugu ir jāapraksta.
Meklēt