Viljams Smits — angļu ģeologs, valsts mēroga ģeoloģiskās kartes autors
Viljams "Strata" Smits (1769. gada 23. marts – 1839. gada 28. augusts) bija angļu ģeologs, kurš izveidoja pirmo valsts mēroga ģeoloģisko karti. Viņa darbs nozīmīgi ietekmēja mūsdienu stratigrāfiju un lauka ģeoloģijas metodes.
Agrā dzīve un darbība lauka darbos
Smits dzimis zemnieku/amatnieku vidē un, kā norādīts tekstos, līdzīgi citam izciliem sava laika zinātniekiem, viņa izcelsme bija pieticīga: Viņš, tāpat kā cits izcils sava laika zinātnieks Maikls Faradejs, bija kalēja dēls. Jaunībā Smits strādāja par mērnieku un ceļoja pa valsti, piedaloties kanālu un ceļu izbūvēs, kas deva iespēju sistemātiski pētīt klintis, nogulumiežu izkārtojumu un fosiliju izplatību. Laika gaitā lauka novērojumi kļuva par viņa pamatā esošo datu avotu ģeoloģisko slāņu kartēšanai.
Atklājums par fosilijām un slāņu korelāciju
Smita galvenais zinātniskais nopelns bija atziņa, ka līdzīga vecuma nogulumiežos parasti atrodas līdzīga veida fosilijas. No tā izriet princips, ka noteiktas fosiliju grupas var kalpot kā rādītāji konkrētiem slāņu laikiem un ļauj korelēt slāņus dažādās vietās, pat ja tie neaizvietojas tieši viens ar otru. Šo ideju vēlāk dēvē par faunas (un floras) sukcesijas principu, kas kļuva par stratigrāfijas pamatu.
Ģeoloģiskā karte un publikācijas
Smits apkopoja Lielbritānijas (Anglijas un Velsas) un Dienvidskotijas vēsturisko ģeoloģiju vienotā dokumentā. 1815. gadā viņš publicēja savu slaveno karti A Delineation of the Strata of England and Wales with part of Scotland — pirmo krāsotu, visaptverošo ģeoloģisko karti, kurā slāņi tika attēloti ar atšķirīgām krāsām un pavadīta ar šķērsgriezumiem un paskaidrojumiem. Šis darbs parādīja, kā laukā iegūtie dati var tikt sistematizēti un parādīti kartogrāfiskā veidā, padarot ģeoloģisko kartēšanu par praktisku instrumentu resursu izpētei un inženierdarbiem.
Grūtības, plaģiāts un atzīšana
Smita karjera nebija viegla: viņa skops sociālais stāvoklis un ierobežotās izglītības iespējas apgrūtināja iekļaušanos zinātniskajās aprindās. Smita darbs tika daļēji izmantots un kopēts bez pienācīgas atzinības, un viņš piedzīvoja finansiālas grūtības — viņu skāra parādi un viņš pavadīja laiku parādnieku ieslodzījumā. Kā zināms, viņa darbs tika plaģiāts, un tas cieta viņa labklājību un reputāciju laikā, kad viņam visvairāk vajadzēja plašu atbalstu.
Vēlāk dzīvē Smits tomēr guva pelnītu atzinību no kolēģiem un plašākas sabiedrības. Viņa ieguldījumu novērtēja ģeologi un institūcijas, kas beidzot atzina viņa metožu nozīmīgumu un viņam tika piešķirtas godas balvas un publiska atzinība.
Mantojums
Viljams Smits tiek uzskatīts par mūsdienu stratigrāfijas un praktiskas ģeoloģiskās kartēšanas pionieri. Viņa princips par fosiliju izmantošanu slāņu korelācijā kļuva par vienu no ģeoloģijas pamatnostādnēm. Smita krāsotā ģeoloģiskā karte ietekmēja visus turpmākos ģeoloģiskos kartēšanas darbus un kļuva par paraugu, kā prezentēt ģeoloģisko informāciju. Mūsdienās viņa darbi un oriģinālās kartes tiek glabātas muzejos un arhīvos, un viņa vārds joprojām tiek pieminēts ģeoloģijas vēsturē kā nozīmīgs ieguldījums zinātnes attīstībā.
Īsa atskaites rindiņa: Viljams Smits — lauka mērnieks un kartogrāfs, kas konstatēja fosiliju nozīmi stratigrāfijā, publicēja 1815. gada valsts mēroga ģeoloģisko karti un, lai arī dzīves laikā piedzīvoja nozīmīgas grūtības, palika par būtisku figūru ģeoloģijas attīstībā.
Smita slavenā 1815. gada Lielbritānijas daļas ģeoloģiskā karte
Mūsdienu Lielbritānijas ģeoloģiskā karte
Karte
1799. gadā Smits izveidoja pirmo plaša mēroga ģeoloģisko karti Bātas apkārtnei Somersetas štatā. Pirms tam viņš zināja tikai iezīmēt iežu vertikālo mērogu, bet nezināja, kā tās attēlot horizontāli. Tad Somersetas apgabala Lauksaimniecības biedrībā viņš atrada karti, kurā bija norādīti augsnes un veģetācijas veidi Bātas apkārtnē un to ģeogrāfiskais izplatījums. Dažādie tipi bija iekrāsoti. Izmantojot šo paņēmienu, Smits, pamatojoties uz saviem novērojumiem, varēja uzzīmēt ģeoloģisko karti, kurā bija redzami iežu atsegumi. Viņš izvēlējās vairākus iežu tipus, katram no tiem piešķirot savu krāsu. Tad viņš aplēsa katra iežu atseguma robežas, aizpildīja tās ar krāsu un ieguva aptuvenu ģeoloģisko karti.
1801. gadā viņš uzzīmēja aptuvenu skici, kas kļuva par "karti, kas mainīja pasauli".
1815. gadā viņš publicēja pirmo Lielbritānijas ģeoloģisko karti. Ar parastajiem simboliem tika apzīmēti kanāli, tuneļi, tramvaju ceļi un ceļi, kolhozi, svina, vara un alvas raktuves, kā arī sāls un alumīnija raktuves. Dažādos ģeoloģiskos veidus apzīmēja ar dažādām krāsām; kartes krāsoja ar roku. Karte ir ļoti līdzīga mūsdienu Anglijas ģeoloģiskajām kartēm. Tajā pašā gadā viņš publicēja arī savu darbu "Anglijas slāņu sadalījums" (Delineation of the strata of England). Citā savā grāmatā "Strata identified by organized fossils" (Londona, 1816-1819) viņš atzina, ka slāņi satur atšķirīgas fosilijas. Šīs fosiliju kopas varēja izmantot, lai salīdzinātu iežus starp reģioniem. Tas iezīmē Smita kā nozīmīgu figūru stratigrāfijas vēsturē.
1817. gadā viņš uzzīmēja ievērojamu ģeoloģisko vertikālo griezumu no Snoudona līdz Londonai. Diemžēl viņa kartes drīz vien tika kopētas (plaģiātas) un pārdotas par zemāku cenu, nekā viņš prasīja. Viņš nonāca parādos un galu galā bankrotēja.
1819. gada 31. augustā Smits tika atbrīvots no Karaļa soģa cietuma Londonā, kas bija parādnieku cietums. Viņš atgriezās savā mājā Bekingemas ielā 15, lai pie durvīm atrastu tiesu izpildītāju, un viņa māja un īpašums tika arestēts. Smits atkal vairākus gadus strādāja par ceļojošu mērnieku. Viens no viņa darba devējiem, sers Džons Džonstons, viņu atpazina un veica pasākumus, lai panāktu, ka viņam tiek izrādīta cieņa, ko viņš bija pelnījis. No 1824. līdz 1826. gadam viņš dzīvoja un strādāja Skārboro. Tur viņš bija atbildīgs par Jorkšīras piekrastei veltītā ģeoloģiskā muzeja - Rotondas - celtniecību. Rotunda 2008. gada 9. maijā tika atklāta kā "Rotunda - Viljama Smita ģeoloģijas muzejs".
Mantojums
- Pirmā Lielbritānijas ģeoloģiskā karte, kas viņa laikā tika daudz kopēta un kļuva par pamatu visām pārējām.
- Ģeoloģiskie pētījumi visā pasaulē ir viņa darba parādnieki.
- Viņa brāļadēls Džons Filipss jaunībā dzīvoja pie Viljama Smita un bija viņa māceklis. Džons Filipss kļuva par nozīmīgu personību 19. gadsimta ģeoloģijā un paleontoloģijā - cita starpā viņš pirmais precizēja lielāko daļu mūsdienās izmantotās ģeoloģisko laikmetu tabulas (1841. gadā).
- Viņa vārdā ir nosaukts krāteris uz Marsa.
- Londonas Ģeoloģijas biedrība par godu viņam katru gadu nolasa lekciju.
- Viņa darbs bija svarīgs pamats Čārlza Darvina darbam.
Viljama Smita fosiliju kolekcija, kas viņam palīdzēja izveidot pirmo ģeoloģisko karti, apskatāma Britu muzejā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Viljams "Strata" Smits?
A: Viljams "Strata" Smits bija angļu ģeologs, kurš izveidoja pirmo valsts mēroga ģeoloģisko karti.
J: Kāda bija Smita izcelsme?
A: Smits bija kalēja dēls, kas nozīmēja, ka viņa ģimene bija pieticīga.
J: Kā Smits izdarīja savus ģeoloģiskos atklājumus?
A: Smits savus ģeoloģiskos atklājumus izdarīja, kad viņš bija jauns vīrietis un strādāja par mērnieku, ceļojot pa valsti.
J: Kāds bija Smita lielākais atklājums?
A: Smita lielākais atklājums bija tas, ka līdzīga vecuma nogulumieži glabā līdzīga veida fosilijas, kas ļāva viņam tās identificēt, kad tās atradās virspusē dažādās valsts daļās.
J: Ko Smits darīja ar saviem atklājumiem?
A: Smits apkopoja Lielbritānijas (Anglijas un Velsas) un Dienvidskotijas vēsturisko ģeoloģiju vienotā dokumentā.
J: Kāda bija Smita attieksme zinātnieku aprindās, kad pirmo reizi tika publicēta viņa karte?
A.: Laikā, kad tika publicēta Smita karte, zinātnieku aprindās viņš bija gandrīz nezināms.
Jautājums: Kāpēc Smits vēlāk saskārās ar finansiālām grūtībām?
A.: Smita darbs tika plaģiāts, kas noveda viņu pie finansiāla sabrukuma un pat nonākšanas parādnieku cietumā.
