Viljams "Strata" Smits (1769. gada 23. marts – 1839. gada 28. augusts) bija angļu ģeologs, kurš izveidoja pirmo valsts mēroga ģeoloģisko karti. Viņa darbs nozīmīgi ietekmēja mūsdienu stratigrāfiju un lauka ģeoloģijas metodes.
Agrā dzīve un darbība lauka darbos
Smits dzimis zemnieku/amatnieku vidē un, kā norādīts tekstos, līdzīgi citam izciliem sava laika zinātniekiem, viņa izcelsme bija pieticīga: Viņš, tāpat kā cits izcils sava laika zinātnieks Maikls Faradejs, bija kalēja dēls. Jaunībā Smits strādāja par mērnieku un ceļoja pa valsti, piedaloties kanālu un ceļu izbūvēs, kas deva iespēju sistemātiski pētīt klintis, nogulumiežu izkārtojumu un fosiliju izplatību. Laika gaitā lauka novērojumi kļuva par viņa pamatā esošo datu avotu ģeoloģisko slāņu kartēšanai.
Atklājums par fosilijām un slāņu korelāciju
Smita galvenais zinātniskais nopelns bija atziņa, ka līdzīga vecuma nogulumiežos parasti atrodas līdzīga veida fosilijas. No tā izriet princips, ka noteiktas fosiliju grupas var kalpot kā rādītāji konkrētiem slāņu laikiem un ļauj korelēt slāņus dažādās vietās, pat ja tie neaizvietojas tieši viens ar otru. Šo ideju vēlāk dēvē par faunas (un floras) sukcesijas principu, kas kļuva par stratigrāfijas pamatu.
Ģeoloģiskā karte un publikācijas
Smits apkopoja Lielbritānijas (Anglijas un Velsas) un Dienvidskotijas vēsturisko ģeoloģiju vienotā dokumentā. 1815. gadā viņš publicēja savu slaveno karti A Delineation of the Strata of England and Wales with part of Scotland — pirmo krāsotu, visaptverošo ģeoloģisko karti, kurā slāņi tika attēloti ar atšķirīgām krāsām un pavadīta ar šķērsgriezumiem un paskaidrojumiem. Šis darbs parādīja, kā laukā iegūtie dati var tikt sistematizēti un parādīti kartogrāfiskā veidā, padarot ģeoloģisko kartēšanu par praktisku instrumentu resursu izpētei un inženierdarbiem.
Grūtības, plaģiāts un atzīšana
Smita karjera nebija viegla: viņa skops sociālais stāvoklis un ierobežotās izglītības iespējas apgrūtināja iekļaušanos zinātniskajās aprindās. Smita darbs tika daļēji izmantots un kopēts bez pienācīgas atzinības, un viņš piedzīvoja finansiālas grūtības — viņu skāra parādi un viņš pavadīja laiku parādnieku ieslodzījumā. Kā zināms, viņa darbs tika plaģiāts, un tas cieta viņa labklājību un reputāciju laikā, kad viņam visvairāk vajadzēja plašu atbalstu.
Vēlāk dzīvē Smits tomēr guva pelnītu atzinību no kolēģiem un plašākas sabiedrības. Viņa ieguldījumu novērtēja ģeologi un institūcijas, kas beidzot atzina viņa metožu nozīmīgumu un viņam tika piešķirtas godas balvas un publiska atzinība.
Mantojums
Viljams Smits tiek uzskatīts par mūsdienu stratigrāfijas un praktiskas ģeoloģiskās kartēšanas pionieri. Viņa princips par fosiliju izmantošanu slāņu korelācijā kļuva par vienu no ģeoloģijas pamatnostādnēm. Smita krāsotā ģeoloģiskā karte ietekmēja visus turpmākos ģeoloģiskos kartēšanas darbus un kļuva par paraugu, kā prezentēt ģeoloģisko informāciju. Mūsdienās viņa darbi un oriģinālās kartes tiek glabātas muzejos un arhīvos, un viņa vārds joprojām tiek pieminēts ģeoloģijas vēsturē kā nozīmīgs ieguldījums zinātnes attīstībā.
Īsa atskaites rindiņa: Viljams Smits — lauka mērnieks un kartogrāfs, kas konstatēja fosiliju nozīmi stratigrāfijā, publicēja 1815. gada valsts mēroga ģeoloģisko karti un, lai arī dzīves laikā piedzīvoja nozīmīgas grūtības, palika par būtisku figūru ģeoloģijas attīstībā.
