Monētu metāls

Vēsture

Visi šīs grupas elementi, izņemot rentgēnu, ir zināmi jau kopš aizvēsturiskiem laikiem, jo visi tie dabā sastopami metāliskā formā, un to iegūšanai nav jāizmanto ekstrakcijas metalurģija.

Raksturojums

Tāpat kā citām grupām, arī šīs saimes locekļiem ir raksturīgi elektronu konfigurācijas modeļi, jo īpaši ārējās čaulās, kas rada ķīmiskās uzvedības tendences:

Tie visi ir relatīvi inerti, pret koroziju izturīgi metāli. Varš un zelts ir krāsaini.

Šiem elementiem ir zema elektriskā pretestība, tāpēc tos izmanto elektroinstalācijām. Vara ir lētākais un visplašāk izmantotais. Integrēto shēmu savienojuma vadi parasti ir no zelta. Dažos īpašos gadījumos izmanto sudraba un apsudrabotus vara vadus.

Pieteikumi

Šiem metāliem, jo īpaši sudrabam, piemīt neparastas īpašības, kas padara tos būtiskus ne tikai naudas vai dekoratīviem nolūkiem, bet arī izmantošanai rūpniecībā. Tie visi ir lieliski elektrības vadītāji. Visvadošākie no visiem metāliem ir sudrabs, varš un zelts šādā secībā. Sudrabs ir arī vistermiski visvadošākais elements un visvairāk gaismu atstarojošais elements. Sudrabam piemīt arī neparasta īpašība, ka uz sudraba veidojošies traipi joprojām ir ļoti labi elektrovadoši.

Varš tiek plaši izmantots elektroinstalācijās un ķēdēs. Zelta kontakti dažkārt ir sastopami precīzās iekārtās, jo tie ir izturīgi pret koroziju. Sudrabu plaši izmanto kritiski svarīgos lietojumos kā elektriskos kontaktus, kā arī fotogrāfijā (jo sudraba nitrāts gaismas ietekmē pārvēršas metālā), lauksaimniecībā, medicīnā, audiofīlijā un zinātnē.

Zelts, sudrabs un varš ir diezgan mīksti metāli, tāpēc tos ir viegli sabojāt, ikdienā lietojot kā monētas. Dārgmetālu var arī viegli nodilināt un nolietot lietošanas laikā. Numismātikā šie metāli ir jāsaliedē ar citiem metāliem, lai monētām nodrošinātu lielāku izturību. Sakausējot ar citiem metāliem, iegūtās monētas kļūst cietākas, mazāk deformējas un ir izturīgākas pret nodilumu.

Zelta monētas: Zelta monētas parasti tiek izgatavotas no 90% zelta (piemēram, ASV monētas pirms 1933. gada) vai 22 karātu (92%) zelta (piemēram, pašreizējās kolekcionējamās monētas un Krugerrandi), bet atlikušo daļu svara veido varš un sudrabs. Tiek ražotas zelta monētas, kuru sastāvā ir līdz pat 99,999 % zelta (Kanādas zelta "Kļavas lapas" sērijā).

Sudraba monētas: Sudraba monētas parasti tiek izgatavotas vai nu no 90 % sudraba - ASV kaltajām monētām, kas kaltas pirms 1965. gada (tās bija apgrozībā daudzās valstīs), vai arī no sudraba (92,5 %) Lielbritānijas Sadraudzības un citām sudraba monētām, kas kaltas pirms 1920. gada, un pārējo sudraba monētu atlikušo daļu veido varš.

Vara monētas: Vara monētas bieži vien ir diezgan augstas tīrības pakāpes, aptuveni 97 %, un parasti tās ir sakausētas ar nelielu daudzumu cinka un alvas.

Inflācijas dēļ monētu nominālvērtība ir kļuvusi zemāka par vēsturiski izmantoto metālu nominālvērtību. Tā rezultātā lielākā daļa mūsdienu monētu ir izgatavotas no parastajiem metāliem - vara niķeļa (aptuveni 80:20, sudraba krāsā), kā arī niķeļa misiņa (vara (75), niķeļa (5) un cinka (20), zelta krāsā), mangāna misiņa (vara, cinka, mangāna un niķeļa), bronzas vai vienkārši pārklāta tērauda.

Saistītās lapas