Radniecība — definīcija, radniecības pakāpes, mantojums un likumi
Radniecība (saukta arī par "asinsradniecību", no latīņu valodas consanguinitas) nozīmē būt saistītam ar citu personu caur kopīgu izcelsmi. Radniecība var nozīmēt gan tiešu cilvēcisku saikni (piem., vecāks–bērns), gan attālas asinslīnijas (piem., brālēns vai brālēene). Daudzu jurisdikciju likumi nosaka radniecības pakāpes, aizliedzot noteiktas dzimumattiecības un laulības. Radniecības pakāpes tiek izmantotas arī, lai noteiktu mantojuma mantiniekus saskaņā ar likumiem, kas regulē mantošanu pēc likuma; šīs normas valstīs atšķiras.
Kas ir radniecības pakāpe un kā to aprēķina
Radniecības pakāpe ir skaitlis, kas parāda, cik "tuvs" ir radniecības attiecību līmenis starp divām personām. Pastāv divi galvenie veidi, kā aprēķināt pakāpes:
- Lineārais (tiesiskais) skaitīšanas veids: skaita šķēršļus pa paaudžu līnijām līdz kopējam senčam. Piemēram, vecāks un bērns — pirmā pakāpe; vectēvs un mazbērns — otrā pakāpe.
- Kolaterālais (romaniskais) skaitīšanas veids: skaita soli kopā uz kopējo senču un atpakaļ uz otru personu. Piemēram, brāļi un māsas — otrā pakāpe (viens solis uz vecākiem, otrs solis lejup).
Bieži sastopami piemēri
- 1. pakāpe: vecāks — bērns, adoptētais — adoptētājs (juridiski atzīts).
- 2. pakāpe: brāļi un māsas; vectēvs/vectecene — mazbērns (atkarībā no skaitīšanas metodes).
- 3. pakāpe: onkulis/tante — brāļabērns (brālēns, brālēne).
- 4. pakāpe un tālāk: attālākas radniecības formas, piemēram, brālēnu brālēni u.c.
Radniecība pēc laulības (afinitāte) un pieņemšana
Radniecība var rasties arī caur laulību — šo sauc par afinitāti (radniecību pēc laulības). Šīs attiecības juridiski nerada asins saikni, taču daudzās tiesiskajās sistēmās afinitāte var būt nozīmīga, piemēram, izslēdzot laulību starp noteiktiem radiniekiem vai ietekmējot mantas sadali.
Adopcija juridiski rada radniecību starp adoptēto un adoptētājiem, kas bieži tiek traktēta tāpat kā bioloģiska radniecība mantošanas un citu tiesību jautājumos.
Juridiskās un praktiskās sekas
- Laulību ierobežojumi: daudzi likumi aizliedz laulības starp tuvām asinsradniecības pakāpēm (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām). Konkrētas pakāpes un izņēmumi atšķiras pēc valsts.
- Kriminālās normas: dažās valstīs seksuālas attiecības starp tuviem radiniekiem var būt krimināli sodāmas (incests).
- Mantojums: radniecības pakāpes nosaka, kuri tuvinieki var pretendēt uz mantu, ja nav testamenta. Parasti tuvākās pakāpes mantinieki (piem., bērni, laulātais) aizņem prioritāti, bet konkrēti noteikumi atšķiras pēc likuma.
- Intereses konfliktu mazināšana: radniecība dažkārt ietekmē arī citas jomas — izbeigt tiesnešu izslēgšanu, medicīniskas piekrišanas, mantojuma sadalīšanas procesus u.c.
Kā pierādīt radniecību
- Dokumenti: dzimtas izziņas, dzimšanas un laulību reģistri, adopcijas akti.
- DNS testi: mūsdienās ģenētiskā testēšana bieži tiek lietota, lai pierādītu bioloģisku radniecību (piem., paternitātes vai citu tuvu saikņu noskaidrošanai).
Praktiski padomi un atgādinājumi
- Pirms jebkādu juridisku lēmumu pieņemšanas (laulība ar potenciālo radinieku, strīdi par mantojumu u.c.) konsultējieties ar juristu, jo noteikumi atšķiras starp valstīm.
- Ja ir šaubas par bioloģisko saikni, DNS tests var sniegt skaidrību, taču testēšanas secība un juridiskā atzīšana var prasīt īpašus formālus soļus.
- Ja runa ir par mantojumu, pārbaudiet attiecīgā reģiona mantošanas likumus vai sazinieties ar notāru, jo jurisdikcijas starpā var būt būtiskas atšķirības.
Radniecības jēdziens ir gan bioloģisks, gan juridisks — tas ietekmē personu tiesības un pienākumus daudzās dzīves jomās, sākot no laulībām un ģimenes attiecībām līdz mantošanai. Konkrētas sekas vienmēr jāskata attiecīgā valsts normatīvajā regulējumā.
Vēsture
Lielākajā daļā kultūru ir aizliegtas laulības starp personām, kuras ir cieši saistītas ar asinsradniecību (radniecība). Bija daži izņēmumi. Senajā Ēģiptē bieži precējās brāļi un māsas, kā arī tēvi un meitas. No vissenākajiem laikiem tās galvenokārt attiecās tikai uz karalisko ģimeni. Dažas teorijas uzskata, ka tas stiprināja karaļa tiesības uz troni. Bībeles vēsturē Ābrahāms apprecēja savu (pus)māsu Sāru.
Lielākajā daļā agrīno sabiedrību pastāvēja noteikumi vai likumi, kas ierobežoja laulības starp radiniekiem. Tāpēc viņiem bija jāzina par radniecīgas krustošanās bīstamību.
Romas civiltiesības
Senajā Romā laulību reglamentēja civillikums. Saskaņā ar romiešu civiltiesībām pāriem bija aizliegts precēties, ja tie bija četru radniecības pakāpju robežās. Arī ģermāņu tautām bija noteikumi pret šādām laulībām, taču tie nebija tik stingri.
Viduslaiku Eiropa
5. gadsimtā, pēc Romas impērijas sabrukuma, baznīca pārņēma laulību regulēšanu. Sākumā tai nebija lielas ietekmes. Baznīcas vara pār laulībām pakāpeniski pieauga. Sākotnēji Baznīca ievēroja Romas civiltiesības. Devītajā gadsimtā baznīca palielināja aizliegto grādu skaitu līdz septiņiem. Viņi arī mainīja metodi, pēc kuras tās tika aprēķinātas. Eiropas muižnieki parasti precējās no savas sociālās šķiras. Galu galā viņi kļuva pārāk savstarpēji saistīti, lai laulātos saskaņā ar baznīcas noteikumiem. Daudzi uzskatīja par nepieciešamu nepakļauties Baznīcai. Laterāna IV koncils 1215. gadā samazināja aizliegto radniecības pakāpju skaitu no septiņām līdz četrām. Pāvests bija pilnvarots atcelt noteikumus konkrētiem pāriem. Bieži vien pāvests deva atbrīvojumus, kas ļāva precēties tuviem radniecīgiem pāriem. Tie gandrīz vienmēr bija paredzēti karaļnamam un muižniecībai. Dažkārt baznīca izmantoja radniecību, lai bloķētu laulības, kā tas bija Vilhelma Iemācītāja un Matildas Flandrijas gadījumā. Pāvests Leons IX 1049. gadā atteicās atļaut laulības. Viņš nenorādīja iemeslu, bet abi bija brālēni un māsīcas. Tomēr viņi tomēr apprecējās. Desmit gadus vēlāk, 1059. gadā, pāvests Nikolajs II beidzot piešķīra atļauju viņu laulībām. Neraugoties uz ierobežojumiem un likumiem, līdz pat 20. gadsimtam radniecīgas laulības Eiropā nebija retums.
Kopējais priekštečs
Radniecības pakāpi var ilustrēt ar radniecības un svainības tabulu. Katrs līnijas radniecības līmenis (t. i., paaudze vai meioze) parādās kā rinda. Personām, kurām ir radniecība radniecībā pēc asinsradniecības, ir viena rinda. Radniecība (asinsradniecība) atšķiras no radniecības (radniecība laulības ceļā), taču agrāk tās ir bijušas aizliegtas tajās pašās pakāpēs.
Ģenētiskās definīcijas
Vidējā DNS koplietošana starp radiniekiem | |
Vidējais koplietojamās DNS | Attiecības |
100% | identisks dvīņubrālis |
50% | vecāks / bērns |
25% | vecvecāki / mazbērni |
12.5% | vecvecvecāks / vecvecvecvecvecāks |
6.25% | vecvecvecvecāks / vecvecvecvecvecvecvecvecāks |
3.125% | vecvecvecāks / vecvecvecvecāks / vecvecvecvecvecvecvecvecāks |
50% | pilngadīgs brālis vai māsa |
37.5% | trīs ceturtdaļbērni un māsas |
25% | pusbrālis un pusmāsa |
Saistītās lapas
- Incests
- Radniecība
- Affinity
- Kognitīvā radniecība
- Māsīca
- Inbreeding
Jautājumi un atbildes
J: Ko nozīmē radniecība?
A: Radniecība nozīmē būt vienā radniecībā ar citu personu vai būt cēlušam no viena un tā paša priekšteča, no kura cēlusies cita persona.
J: Kāda ir termina consanguinity izcelsme?
A.: Termins "radniecība" cēlies no latīņu valodas vārda consanguinitas.
J: Kā daudzu jurisdikciju likumos tiek izmantoti noteikumi par radniecību?
A: Daudzu jurisdikciju likumi izmanto asinsradniecības noteikumus, lai noteiktu asinsradniecības pakāpes, aizliedzot dzimumattiecības un laulības. Šos noteikumus izmanto arī, lai noteiktu mantojuma mantiniekus saskaņā ar likumiem, kas regulē mantošanu pēc likuma.
Vai visās jurisdikcijās ir vienādi radniecības un svainības noteikumi?
A: Nē, radniecības un svainības noteikumi dažādās jurisdikcijās atšķiras.
J: Kāds ir radniecības pakāpes noteikšanas mērķis attiecībā uz laulību?
A.: Radniecības pakāpes noteikšanas mērķis attiecībā uz laulībām ir novērst asinsradniecību.
J: Kā izmanto radniecības un svainības pakāpes noteikumus, nosakot mantojuma mantiniekus?
A: Dzimtasbērnības noteikumus izmanto, lai noteiktu, kurš ir mirušā tuvākais asinsradinieks, lai noteiktu, kurš manto mantojumu.
J: Vai radniecība ir tas pats, kas radniecība?
A: Nē, radniecība un svainība ir atšķirīgi termini. Radniecība attiecas uz asinsradniecību, savukārt radniecība attiecas uz radniecību laulības vai adopcijas ceļā.