Datu glabāšanas ierīces un atmiņas — definīcija, veidi un tehnoloģijas

Datu glabāšanas ierīce ir ierīce informācijas (datu) ierakstīšanai (glabāšanai). Ierakstīšanu var veikt, izmantojot praktiski jebkuru enerģijas veidu. Cilvēki jau tūkstošiem gadu ir saglabājuši datus, izmantojot attēlus un rakstīšanu. Mūsdienu datu glabāšanas ierīcē var glabāt informāciju, apstrādāt informāciju vai abas. Visbiežāk šo terminu lieto saistībā ar datoriem. Datu glabāšanas ierīces var pastāvīgi glabāt datus, piemēram, failus.

Elektroniskā datu glabāšana ir datu glabāšana, kurai nepieciešama elektrība, lai uzglabātu un atgūtu šos datus. Šajā kategorijā ietilpst lielākā daļa datu glabāšanas ierīču, kurām datu nolasīšanai nav nepieciešama vizuālā optika. Elektroniskos datus var uzglabāt gan analogā, gan ciparu signāla formātā.

Galvenie jēdzieni

• Volatilitāte: vai atmiņa saglabā datus bez enerģijas (nevolatīva) vai zaudē tos, kad enerģija izslēgta (volatīva). Piemēram, RAM ir volatīva, bet SSD un HDD — nevolatīvas.
• Kapacitāte: cik daudz datu ierīce var glabāt (GB, TB u.c.).
• Veiktspēja: ietver datu caurlaidspēju (MB/s), latentumu (ms vai μs) un IOPS (operācijas sekundē).
• Noturība un izturība: cik reizes ieraksti var tikt pārrakstīti (jo īpaši svarīgi flash atmiņām) un ilgtermiņa datu saglabāšana.
• Drošība un integritāte: ECС (kļūdu labošana), šifrēšana un rezerves kopiju politika.

Galvenie datu glabāšanas veidi

• Magnētiskā glabāšana: ietver cietos diskus (HDD) un magnētiskās lentes. HDD ir lētāka GB pret vienību, laba secīgai lasīšanai/rakstīšanai; lentas (piem. LTO) paredzētas lētai arhivēšanai un ilgam glabāšanas laikam.
• Optiskā glabāšana: CD, DVD, Blu‑ray — izmanto lāzera staru ierakstam/nolasīšanai. Labs arhivēšanai un daudzām lasīšanas reizēm, bet kapacitāte un ātrums parasti nepietiek lielu datu apjomu uzglabāšanai.
• Elektroniskā/flash atmiņa: SSD, USB zibatmiņas, SD kartes. Ātra piekļuve, zems latentums, augsta izturība lasīšanai; rakstīšanas ciklu ierobežojumi tiek risināti ar wear leveling un ECC.
• Volatīvā atmiņa (DRAM): ļoti ātra atmiņa, ko izmanto īslaicīgai datu glabāšanai un apstrādei; pārtraucot strāvas padevi, dati pazūd.
• Hibrīdie risinājumi (SSHD): apvieno magnētisko disku ar nelielu SSD kešatmiņu, lai uzlabotu veiktspēju, vienlaikus saglabājot lielu kapacitāti.
• Mākoņglabāšana: ievērojams pakalpojumu slānis, kas izmanto datu centrus — fiziski tas ir serveru disku komplekts un tīkla infrastruktūra. Nodrošina pieejamību, dublēšanu un mērogojamību.

Tehnoloģijas un interfeisi

• SATA un SAS: tradicionāli HDD un dažu SSD interfeisi serveros un personālajos datoros.
• NVMe (PCIe): augstas veiktspējas SSD interfeiss, kas piedāvā zemu latentumu un augstus IOPS, svarīgs datu bāzēm un intensīvām IO slodzēm.
• USB un Thunderbolt: ārējiem diskiem un zibatmiņām — ērta pārvietošanai un dublēšanai.
• Fibre Channel un iSCSI: SAN risinājumos datu centriem un uzņēmumiem, nodrošina lielu caurlaidspēju un zemu latentumu ar attālinātu disku piekļuvi.
• LTO (Linear Tape-Open): standarts magnētiskajām lentēm arhivēšanai.
• Programmatūras tehnoloģijas: RAID, failu sistēmas, deduplikācija, kompresija, enkripcija un automatizētas rezerves kopijas.

Praktiskie aspekti un izmantošanas scenāriji

• Hot storage: ātra piekļuve produktīvajiem datiem (SSD, NVMe).
• Warm storage: kompromiss starp cenu un pieejamību (HDD, hibrīdie risinājumi).
• Cold archive: retāk pieejami dati, kas jāglabā lēti (lentes, lēti HDD vai speciāli mākoņa archīvi).
• Rezerves kopijas un atjaunošana: svarīgi izvēlēties risinājumu ar versijām, deduplikāciju un izslēgšanas scenārijiem (disaster recovery).

Vēsturiska perspektīva

Datu uzglabāšana attīstījās no akmens plāksnēm un rokrakstiem līdz ciparu medijiem: perforētās kartes, magnētiskie būri un būri, magnetiskie būri un bungu atmiņas, magnētiskie diskdziņi, floppy diski, optiskās šķīvītes un mūsdienu SSD. Katram tehnoloģiskajam posmam bija savi kompromisi starp izmēru, cenu, ātrumu un uzticamību.

Nākotnes tendences

• Nepārtraukti attīstās NVMe un PCIe protokoli, kas vēl vairāk samazina latentumu un palielina caurlaidspēju.
• Noturīgāka pastāvīgā atmiņa (persistent memory) — piemēram, tehnoloģijas kā 3D XPoint (Intel Optane) — sapludina atmiņu un uzglabāšanu, samazinot piekļuves laiku.
• Ilgtermiņa arhivēšanas pētījumi: DNS/bioloģiskā glabāšana, hologrāfiskā glabāšana un citas eksotiskākas metodes, kas sola ļoti augstu blīvumu un ilgstošu datu saglabāšanu.
• Zaļāka atmiņa: energoefektivitāte un uz ilgtspējību orientēta ražošana kļūst arvien svarīgāka datu centra līmenī.

Kā izvēlēties piemērotu ierīci

• Nosakiet, cik bieži piekļūsiet datiem (hot vs cold).
• Novērtējiet nepieciešamo kapacitāti un budžetu — HDD parasti nodrošina izdevīgāko cenu/GB, SSD — veiktspēju.
• Izvērtējiet noturību un drošību — vai nepieciešama šifrēšana vai augsta izturība pret pārrakstīšanu?
• Plānojiet rezerves kopijas un atjaunošanas stratēģiju — nejauciet glabāšanu ar drošību.

Secinājums: Datu glabāšanas ierīču pasaule ir plaša — no lētiem magnētiskajiem diskiem un lentēm arhivēšanai līdz ātriem NVMe SSD operatīvai darbībai. Pareiza izvēle balstās uz piekļuves biežumu, veiktspējas prasībām, izmaksām un drošības nepieciešamību. Izprotot pamatprincipus (kapacitāte, latentums, izturība), var izvēlēties optimālu risinājumu gan mājas, gan uzņēmuma vajadzībām.

Ieraksta nesējs

Ieraksta nesējs ir fizisks materiāls, kurā tiek saglabāti dati, kas izteikti kādā no esošajiem ieraksta formātiem. Elektronisko datu nesēju gadījumā datus un ieraksta nesēju dažkārt dēvē par "programmatūru", neraugoties uz to, ka šis vārds biežāk tiek lietots, lai aprakstītu datoru programmatūru.

Seni un mūžīgi piemēri

• Optiskais
• Jebkurš acīm redzams objekts, ko izmanto vietas apzīmēšanai, piemēram, akmens, karogs vai galvaskauss.
• Jebkurš amatniecības materiāls, ko izmanto formu veidošanai, piemēram, māls, koks, metāls, metāls, stikls, vasks.
• Quipu
• Jebkura zīmogošanas virsma, kas varētu radīt rētas intensīvas karstuma iedarbības rezultātā (galvenokārt mājlopiem vai cilvēkiem).
• Jebkura marķēšanas viela, piemēram, krāsa, tinte vai krīts.
• Jebkurš priekšmets, uz kura var būt marķējuma viela, piemēram, papiruss, papīrs, papīrs, āda.
• Ķīmiskais
• RNS
• DNS
• Feromons

Mūsdienu piemēri pēc izmantotās enerģijas

• Ķīmiskais
• Mērlente
• Termodinamikas
• Termometrs
• Fotoķīmiskais
• Fotofilma
• Mehāniskais
• Tapas un caurumi
• Punkta karte
• Papīra lente
• Mūzikas rullītis
• Mūzikas kastes cilindrs vai disks
• Rieves (Skatiet arī Audio dati)
• Fonogrammas cilindrs
• Gramofonu ieraksts
• DictaBelt (rieva uz plastmasas jostas)
• Kapacitātes elektroniskais disks
• Magnētiskā krātuve
• Stieples ierakstīšana (nerūsējošā tērauda stieple)
• Magnētiskā lente
• Bungas atmiņa (magnētiskā bungas)
• Disketes disks
• Optiskā uzglabāšana
• Fotopapīrs
• X-ray
• Hologramma
• Paredzamā pārredzamība
• Optiskais disks
• Magnētiski optiskais disks
• Hologrāfiskais universālais disks
• 3D optisko datu glabāšana
• Elektriskais
• Pusvadītāju, ko izmanto gaistošās RAM mikroshēmās
• Peldošā aizvara tranzistors, ko izmanto gaistošās atmiņas kartēs

Mūsdienu piemēri pēc formas

Tipisks veids, kā klasificēt datu nesējus, ir ņemt vērā to formu un kustības (vai nekustīguma) veidu attiecībā pret atmiņas iekārtas lasīšanas/rakstīšanas ierīci(-ēm), kā norādīts sarakstā:

• Papīra karšu glabāšana
• Perforētās kartes (mehāniskās)
• lentes (garas, plānas, elastīgas, lineāri kustīgas lentes).
• Papīra lente (mehāniskā)
• Magnētiskā lente (lente ar vienu vai vairākām lasīšanas/rakstīšanas/dzēšanas galviņām).
• Disku glabāšana (plakans, apaļš, rotējošs objekts)
• Gramofona plate (izmantota dažu 80. gadu mājas datorprogrammu izplatīšanai) (mehāniskā)
• Disketes, ZIP disks (noņemams) (magnētiskais)
• Hologrāfiskais
• Optiskais disks, piemēram, CD, DVD, Blu-ray Disc.
• Minidisks
• Cietais disks (magnētiskais)
• Magnētiskā burbuļu atmiņa
• Flash atmiņa/atmiņas karte (cietvielu pusvadītāju atmiņa)
• xD-attēlu karte
• MultiMediaCard
• USB zibatmiņas diskdziņš (pazīstams arī kā "zibatmiņas diskdziņš" vai "keydrive").
• SmartMedia
• CompactFlash I un II
• Secure Digital
• Sony Memory Stick (standarta/Duo/PRO/MagicGate versijas)
• Cietvielu disks

Gūtenberga Bībele, kas izstādīta ASV Kongresa bibliotēkā un demonstrē drukātās lapas kā datu nesēju.


Grafiti uz publiskas sienas. Publiskās virsmas tiek izmantotas kā netradicionāli datu nesēji, bieži vien bez atļaujas.


Fotofilma ir fotoķīmisks datu nesējs

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir datu glabāšanas ierīce?

J: Cik ilgi cilvēki glabā datus?

J: Kādus enerģijas veidus var izmantot datu ierakstīšanai?

J: Ar ko mūsdienu datu glabāšana atšķiras no senās glabāšanas?

J: Kas ir elektroniskā datu glabāšana?

J: Kāda veida datu glabāšanas ierīces ietilpst elektronisko datu glabāšanas ierīču kategorijā?

J: Kādi ir divi formāti, kādos var uzglabāt elektroniskos datus?

Meklēt pēc burta