Darema
Durhema ir pilsēta Anglijas ziemeļaustrumos. Tā atrodas Dērhemas grāfistes pašvaldības apgabalā un ir lielākā ceremoniālā grāfistes grāfistes pilsēta. Tā atrodas uz dienvidiem no Ņūkāslas pie Tainas, Česterlestrītas un Sanderlendas un uz ziemeļiem no Dārlingtonas.
Durhema ir labi pazīstama ar savu Normandijas katedrāli un 11. gadsimtā celto pili, un tajā atrodas Durhemas Universitāte. Netālu no pilsētas centra atrodas arī Durhemas cietums. Durhemas pils un katedrāle ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Vēsture
Agrīnā vēsture
Arheoloģiskās liecības liecina, ka apmetnes šajā teritorijā ir bijušas kopš 2000. gada pirms mūsu ēras. Pašreizējā pilsēta ir skaidri saistīta ar 995. gadu pēc mūsu ēras, kad grupa mūku no Lindisfārnas nolēma apmetties šeit kopā ar svētā Kutberta mirstīgo atlieku, kas iepriekš glabājās Česterlestrītā (Chester-le-Street).
Viduslaiku vēsture
Pirms reformācijas svētā Kutberta svētnīca aiz Durhemas katedrāles Lielā altāra bija vissvarīgākā reliģiskā vieta Anglijā līdz pat svētā Toma Beketa mocekļa nāvei Kenterberijā.
Neskatoties uz to, ka normāņu iebrukuma laikā svētā relikvijas uz īsu brīdi tika pārvestas atpakaļ uz Svēto salu, tās tur glabājas līdz pat mūsdienām. Katedrālē glabājas arī svētā Beda kauli, kas vilina viduslaiku svētceļniekus uz pilsētu.
Durhemas ģeogrāfiskais novietojums vienmēr ir nodrošinājis tai svarīgu vietu Anglijas aizsardzībā pret skotiem. Pilsētai ir bijusi nozīmīga loma ziemeļu aizsardzībā, un Durhemas pils ir vienīgā Normanu pils cietoksnis, kas nekad nav cietis no ielaušanās. Nevilas krusta kauja, kas notika netālu no pilsētas 1346. gada 17. oktobrī starp angļiem un skotiem, bija slavenākā sava laikmeta kauja.
1544., 1589. un 1598. gadā pilsēta cieta no vairākiem mēra uzliesmojumiem.
Prince Bishops
Tā kā ziemeļaustrumu reģions atradās tik tālu no Vestminsteras, Durhemas bīskapiem bija ārkārtējas pilnvaras. Viņiem bija iespēja sasaukt savu parlamentu, pulcēt savu armiju, iecelt savus šerifus un tiesnešus, pārvaldīt savus likumus, iekasēt nodokļus un muitas nodevas, veidot gadatirgus un tirgus, izdot hartu, glābt kuģu vrakus, iekasēt ienākumus no raktuvēm, pārvaldīt mežus un kalt savas monētas.
Būtībā Vilhelms iekarotājs deleģēja daudzas pilnvaras bīskapiem visattālākajos Anglijas nostūros. Viņi bija viņa vīri, un lielākā daļa no viņiem bija karojuši Hastingsas kaujā. Šāds deleģēšanas stils turpinājās vēl daudzus gadsimtus. Tas īpaši attiecās uz Anglijas ziemeļiem un rietumiem, kas atradās vairāku dienu brauciena attālumā no Londonas.
Bīskapa pilnvaras bija tik plašas, ka bīskapa Antonija Beka pārvaldnieks 1299. gadā komentēja:
"Anglijā ir divi karaļi, proti, Anglijas Kungs, kurš valkā kroni kā savas valdīšanas zīmi, un Durhemas bīskaps, kurš valkā mitru kronīša vietā kā savas valdīšanas zīmi Durhemas diecēzē."
Visa šī darbība tika pārvaldīta no pils un ēkām ap Zaļo pili.
Katrs Durhemas bīskaps no 1071. līdz 1836. gadam bija princis bīskaps, izņemot pirmo normāņu iecelto bīskapu Valčeru, kuru dēvēja par grāfu bīskapu. Pēdējais Durhemas bīskaps bīskaps Viljams van Milderts nodibināja Durhemas Universitāti. Henrijs VIII samazināja dažas prinča bīskapa pilnvaras un 1538. gadā pavēlēja iznīcināt Svētā Kutberta svētnīcu.
Tiesiskā sistēma
Prinča bīskapiem bija arī sava tiesu sistēma, jo īpaši Durhemas kancelejas tiesa. Turklāt grāfistei bija arī savs ģenerālprokurors, kura pilnvaras izvirzīt apsūdzību krimināllietās centrālā valdība pārbaudīja bēdīgi slavenajā lietā Rex v. Mary Ann Cotton (1832). Tiesas un tiesu amatus grāfistē galīgi likvidēja 1873. gadā.
Durhemas pils un katedrāle
Ieeja bīskapa Beka Lielajā zālē
Padomes sastāvs
Padomi veido 50 padomnieki, kurus ievēl reizi četros gados (pēdējās vēlēšanas 2007. gadā). 2007. gadā padomi veidoja liberāldemokrāti (30), leiboristi (17) un neatkarīgie (3) deputāti.
Liberāldemokrāti pirmo reizi pārņēma kontroli pār padomi 2003. gada vēlēšanās. Leiboristiem pilsētas padome bija nepārtraukti kontrolēta kopš 20. gadsimta 80. gadu sākuma.
