Ļaunuma impērija: Reigana termins Padomju Savienībai (1983)
"Ļaunuma impērija" ir slavens termins, ko 1983. gadā lietoja ASV prezidents Ronalds Reigans (1911–2004). Ar to viņš apzīmēja Padomju Savienību un tās ietekmes sfēru — gan PSRS sastāvā esošās "republikas", gan padomju vadītās ekonomiskās un politiskās organizācijas, piemēram, "Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padomi" (Comecon). Reigana formulējums akcentēja morālu pretstatu starp Rietumu demokrātijām un padomju režīmu, nosaucot pēdējo par ļaunuma avotu starptautiskajās attiecībās.
Vēsturiskais un politiskais konteksts
Termins pirmo reizi parādījās Reigana runā 1983. gadā (slavenā uzruna bija vēsturiski saistīta ar viņa uzstājienu Nacionālajai evaņģēlistu asociācijai 8. martā). 1980. gadu sākums bija aukstā kara sasprindzinājuma periods: Padomju Savienība saglabāja stingru kontroli pār Austrumeiropas satelītvalstīm, un 1979. gadā notika PSRS iebrukums Afganistānā. Reigans izmantoja asu retoriku, lai izceltu ideoloģisko un drošības plaisu starp abām supervalstīm.
Ko Reigans ar to domāja
Reigans ar "Ļaunuma impēriju" norādīja uz padomju sistēmas autoritatīvo raksturu, cilvēktiesību pārkāpumiem un ekspansīvo ārpolitiku. Viņš uzsvēra, ka ASV politika nevar balstīties uz ilūziju par vienpusēju miera iegūšanu, ja pretējā puse saglabā vai paplašina savas militārās kapacitātes. Viņa vadmotīvs bija “miers caur spēku” — doma, ka drošība un stabilitāte vislabāk tiek nodrošināta, ja ASV saglabā spēcīgas aizsardzības spējas.
Padomju kontroles mehānismi un piemēri
Reigana formulējumā ietilpa gan PSRS iekšējās politiskās struktūras, gan ārējā ietekme Austrumeiropā. Tipiski piemēri, kas ilustrē Padomju Savienības iejaukšanos savās ietekmes zonās:
- Padomju Savienības sastāvā esošās republikās — Ukrainā, Baltijas republikās, Gruzijā u. c. — formāli bija ierobežota politiskā patstāvība;
- Satelītvalstis Austrumeiropā, piemēram, Polija, Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR), Čehoslovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija, kur PSRS ietekme izpaudās politiski un militāri;
- Militāras iejaukšanās piemēri: Ungārijas režīmu apspiešana 1956. gadā, Čehoslovākijas sacelšanās apspiešana 1968. gadā un 1979. gada iebrukums Afganistānā kā plašs starptautisks signāls par PSRS gatavību lietot spēku.
Atbildes politikas un kodolieroču jautājums
Runā par kodolieroču kontroli Reigans iestājās par abu pušu vienotu, pārbaudāmu samazināšanu, bet bija skeptisks pret vienpusējām atlaidēm: viņš apgalvoja, ka, ja tikai ASV samazinātu savus kodolarsenālus bez līdzvērtīgas padomju samazināšanas, tas būtu bīstams un maldinošs solis. Tajā pašā laikā Reigans atbalstīja militāro modernizāciju (tai skaitā vēlāk izslavēto Stratēģiskās aizsardzības iniciatīvu — SDI), uzskatot to par instrumentu, kas veicina sarunu pozīcijas un drošību.
Reakcijas un ilgtermiņa ietekme
Reigana "ļauņas impērijas" izteikums izraisīja plašu starptautisku rezonansi. Padomju vadība to stingri nosodīja, daļa Rietumu politikas analītiķu un kristīgās kopienas pārstāvju terminu kritizēja kā pārlieku polarizējošu vai nerezonējošu ar diplomātiju. Tajā pašā laikā frāze stiprināja daļas ASV sabiedrības atbalstu stingrākai līnijai pret PSRS un kļuva par simbolu Reigana aukstā kara stratēģijai.
Lai gan retorika bija asa, vēlākos gados Reigans sāka aktīvāk sarunāties ar PSRS līderi Mihailu Gorbačovu, kas noveda pie nozīmīgiem ieroču kontroles panākumiem — piemēram, 1987. gada INF līguma. Tas parāda, ka pēc sākotnējā konfrontācijas posma ASV politika savienoja spēcīgu aizsardzību ar spiedienu un diplomātiju, līdz ar to Reigana izteiktais termins palika kā laika zīme aukstā kara morālajam kodam.
Nozīme mūsdienu interpretācijās
Termins "Ļaunuma impērija" joprojām tiek minēts gan akadēmiskos pētījumos, gan populārākos vēstures pārskatos, kad runā par Aukstā kara ideoloģiju un Reigana prezidentūru. To interpretē dažādi: kā morālu paziņojumu, politisku retoriku, kas motivēja militāru modernizāciju, vai kā vienu no daudzajiem elementiem, kas kopā veidoja spiedienu, kas beigās noveda pie Padomju Savienības pārstrukturēšanas un beigām 1991. gadā.


Reigana uzruna Nacionālajā evaņģēlisko ticīgo asociācijā, 1983. g.
Tiešsaistes avots
- "Prezidenta Reigana runa Nacionālajā evaņģēlisko draudžu asociācijā," The Reagan Information Page, 1983. gada 8. marts.
· v · t · e | ||
| ||
Dzīve un politika |
| |
Prezidentūra |
|
Runas un debates |
|
Grāmatas |
|
Vēlēšanas, sapulces un priekšvēlēšanas |
|
Ģimene |
|
Reigana vārdā nosauktās lietas |
|
Albumi |
|
Filmas |
|
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir "Ļaunuma impērija"?
A: "Ļaunuma impērija" ir termins, ko lietoja ASV prezidents Ronalds Reigans, lai apzīmētu Padomju Savienību un tās satelītvalstis.
Q: Kad pirmo reizi tika lietots termins "Ļaunuma impērija"?
A: Pirmo reizi termins "Ļaunuma impērija" tika lietots vienā no Reigana runām 1983. gadā.
J: Ko Reigans savā runā ierosināja?
A: Savā runā Reigans ierosināja turpināt nebeidzamo karu starp labo un ļauno, uzsverot, ka abām pusēm jāvienojas par kodolieroču iesaldēšanu.
J: Ko Reigans uzskatīja par bīstamu, ja tikai ASV samazinātu savus kodolieročus?
A: Ja tikai ASV samazinātu savus kodolieročus, Reigans uzskatīja, ka tā būtu ļoti bīstama krāpšana, jo tā tikai radītu miera ilūziju.
J: Ko Reigans aizstāvēja šīs ilūzijas vietā?
A: Šīs ilūzijas vietā Reigans iestājās par to, ko viņš sauca par "mieru ar spēku".
J: Kas bija Comecon biedri?
A: Comecon (Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome) bija satelītvalstis, kuras formāli bija neatkarīgas, bet kuras vienmēr kontrolēja Padomju Savienība, vajadzības gadījumā izmantojot militāru spēku.
J: Kā Ronalds Reigans uzskatīja mieru?
A.: Ronalds Reigans uzskatīja, ka mieru var panākt ar spēku, nevis ar ilūzijām, ko rada kodolieroču samazināšana.