Fusil de chasse

Vēsture

Fusil de chasse

Francijā ieroču ražošana kā liela rūpniecības nozare aizsākās Senetjēnā ap 1535. gadu. Pirmo bruņlietuvi izveidoja 1669. gadā. Līdz 1646. gadam ieroču ražošana tika uzsākta netālu esošajā Tulē. Arī tur 1690. gadā tika izveidota bruņlietuve. Francija 1630. gadā savā armijā ieviesa kramu pistoles. Gan Tulle, gan Senetjēna piegādāja kramu pistoles franču karaspēkam Amerikā. Tipiska 1690. gada musketes garums bija aptuveni 60 collas (1500 mm), un tās stobra garums bija aptuveni 44 collas (1100 mm). Aptuveni līdz 1718. gadam kapteiņi bija atbildīgi par to, lai katram karavīram būtu darba kārtībā esošs šaujamierocis, bet citādi kapteiņi ļāva karavīriem izvēlēties, kādu musketu viņi izmantos. Bieži vien tas nozīmēja, ka rotai, nemaz nerunājot par armiju, nebija standarta musketes. Tā bija izplatīta visu tā laika armiju kļūda. Situācija mainījās līdz ar 1717. gada parauga fušeli, kas standartizēja Francijas armijā izmantotās musketes un munīciju. Tas bija garāks par tā laika britu musketēm, kas deva franču karaspēkam priekšrocības. Tā garums bija 63 collas (1 600 mm) un 47 collas (1 200 mm) stobrs ļāva karavīriem šaut no trim rindām vienlaicīgi. Ar bajonetu tā priekšrocība bija tā, ka tā bija garāka. Garāka stobra un ieroča mērķēšanas priekšējā uzgaļa kombinācija to padarīja arī nedaudz precīzāku par britu musketēm. M1728 modelī tika ieviesti daži uzlabojumi, taču citādi tas bija tas pats musketes modelis. Vēl vairāk uzlabojumu tika veikti 1746. gadā, kad koka stobriņu nomainīja pret metāla stobriņu. Franču musketes šāva ar 18 lodēm uz mārciņu, kas atbilst .69 kalibram. Ceturtais modelis tika izdots 1754. gadā ar īsāku un vieglāku versiju virsniekiem. Virsnieku modelis svēra aptuveni 7 mārciņas (3,2 kg) un bija 54 collas (1400 mm) garš. Visi virsnieki, tostarp ģenerāļi, nēsāja virsnieka modeļa fušeli. Tos izmantoja Franču un indiāņu kara laikā, un daudzus no tiem izmantoja amerikāņi Amerikas revolūcijas laikā.

Fusil de chasse bija paredzēts medībām. Parasti Tull ražotās musketes tika izgatavotas pēc modeļiem, bet dažas medību fusekles tika izgatavotas pēc pasūtījuma. Atšķirību pamatā bija to paredzētais mērķis un tirgus. Katrā 1695. un 1696. gada līgumā par Tūla fabrikas musketēm bija paredzēts iegādāties "piecas medību musketes indiāņu vadoņiem". Vēlāk šos modeļus sāka dēvēt par Fusil fin (priekšnieka kategorijas musketēm). Šo muskešu kalibram bija jābūt 28 bumbiņas uz mārciņu (aptuveni 56 mm kalibrs), 45 collas (1100 mm) garām, "labi slīpētām un labi pulētām, ar smalkiem stiprinājumiem un plakanu aizslēgu". Šīs indiāņu vadoņiem dāvinātās mušketes bija eleganti medību musketes.

Fusil de traite

Jaunajā Francijā indiāņi, kas bija franču sabiedrotie, nēsāja franču fusili. Tie bija vai nu Fusils de chasse, vai de traite. Monongahelas kaujā 1755. gada jūlijā britu ģenerālis Edvards Bradoks vadīja savu karaspēku tieši uz iezemiešu un franču karaspēku, kas bija iekļuvuši ieroču ielenkumā. Braddoku neapšaubāmi nogalināja 62. kalibra lodes, kas tika izšautas no franču fuzola. Gludstobra Tulles musketes nēsāja lielākā daļa, ja ne visi, indiāņi, kas uzbruka Breddokam pie Monongahelas upes. Indiāņu karotāji ļoti labi rūpējās par savām musketēm un deva priekšroku franču fuzijām, nevis citur ražotiem ieročiem. Lai gan fusil de traite bija paredzēts kā lētāks tirdzniecības ierocis, daudzi indiāņi zināja atšķirību un deva priekšroku fusil de chasse. Lai gan uz Ameriku tika nosūtīti vairāki dažādi fuzilu modeļi, vieglā musket de chasse bija paredzēta tiem, kas medīja, lai pelnītu iztiku. To bija nepieciešams tik daudz, ka Saint-Étienne rūpnīcai nācās apmierināt papildu pieprasījumu. Lielākā daļa no tām tika nosūtīta uz Jauno Franciju, kur tirdzniecība bija galvenā nodarbošanās starp Amerikas pamatiedzīvotājiem un frančiem. Abas šķirnes tika izgatavotas ar dzelzs vai misiņa veidgabaliem, un lielākā daļa no tām bija 62. kalibra. Abas bija marķētas ar "Tulle" (agrāk rakstīts "Tvlle") uz slēdzenes plāksnītes. Tas apgrūtina arheoloģisko atradumu atšķiršanu divus gadsimtus vēlāk. Daudzām mūsdienās izgatavotajām reprodukcijām ir marķējums "Tulle".

Izmaksas

1750. gadā Tulē ražoto dažādo krampju pistoļu izmaksas bija šādas:

• Fusil de Chasse (parastais) - 15 līdz 20 livre. ASV dolāros 1997. gadā tas būtu no 30 līdz 40 dolāriem.
• Fusil de fin (priekšnieka pakāpe) - 25 līdz 40 livre. 1997. gada dolāros - no 50 līdz 80 dolāriem.
• Fusil de traite (parastais) - 9 līdz 15 livre. Aptuveni 18 līdz 30 dolāru 1997. gadā.
• Fusil de militarie (grenidiera vai parastā) - 20 līdz 30 livre. Aptuveni 40 līdz 60 ASV dolāru 1997. gadā.