Fusil de chasse — franču medību fuzils: viegla gludstobra mušete
Fusil de chasse — franču medību fuzils no Tulles: viegla gludstobra muškete ar elegantu dizainu, bagātu vēsturi un tehniskām īpatnībām medībām un karadarbībā.
Francijā ražotais Fusil de chasse (fu-zi dee chā-se), sākotnēji nozīmēja "medību šaujamierocis" — viegls gludstobra flinta mušete, kas paredzēta medībām. Šos fusilus veidoja kā kompaktākas, elegantākas un manevrētspējīgākas alternatīvas lielajām karabīnēm vai standarta musketēm: tie bija salīdzinoši viegli, ar īsāku stobru un bieži smalkāku apdari. Raksturīgs dizaina elements bija tā sauktā "govs kājas" forma pie muguras (butt), kas palīdzēja mīkstināt atsitienu un uzlaboja komfortu medību laikā.
Ražošana un forma
Šāda La Peid stobra forma bija īpaši raksturīga Tulē ražotajiem garajiem ieročiem. Fusil de Chasse bieži izgatavoja Tulles (Francija) ieroču rūpnīcā, kurš bija pazīstams ar gludstobra ieroču ražošanu. Fusili bija ļoti līdzīgi Šarlevilas musketēm, kas arī tika ražotas Tulē, tomēr parasti tie bija vieglāki un īsāki — tieši tāpēc piemērotāki medībām un pārvietošanai pa mežu vai kalniem.
Nosaukums un valodas ietekme
Nosaukums fusil angļu valodā fonetiski izrunā "fusee". Franču valodas vārds Fusil, visticamāk, cēlies no itāļu valodas vārda fucile — šo etimoloģiju dažkārt mēģina sasaistīt ar citiem senākiem terminiem (piemēram, kramains), taču tulkojumi un skaidrojumi var atšķirties. No vārda fusil radies arī termins "fusilier", kas vēsturē apzīmēja noteiktu kājnieku vai ieroču vienību tipu, sākotnēji apsargājot ar flintlock tipa fusiliem apgādātus līdzekļus.
Versijas un pielietojums
Gan frančiem, gan britiem pastāvēja īpašas virsnieka fuzila versijas. Britu virsnieku fusili parasti balstījās uz konstrukcijām, kas saistītas ar Brown Bess musketei, taču virsnieka versijas bija smalkāk izgatavotas un bieži dekorētākas. Virsnieka fuzils parasti bija aprīkots ar siksnu, un stobrs bija par aptuveni 4 collām (~100 mm) īsāks, lai tajā varētu ievietot uzmavu bajonetu — tas padarīja ieroču saderību ar kājnieku ekipējumu ērtāku. Tomēr praksē virsnieka un parasto fusilu variantus reizēm sajauca vai modificēja savā starpā.
Pastāvēja arī ekonomiskāka, vienkāršota versija, ko sauca par fusil de traite (tirdzniecības pistole) — tā bija lētāka ražošanā un paredzēta plašākai izplatīšanai vai tirdzniecībai.
Tehniskie aspekti un vēsturisks pielietojums
Daži fusili bija pieejami 20 kalibra izmēros (20 bore; aptuveni .62 collu) — šos mazākos kalibrus izmantoja arī kā agrīnās šautenes priekštečus, jo īsāks stobrs un smalkāka apdare padarīja tos piemērotus individuālai lietošanai un precīzākai šaušanai pa soliņa mērķiem. 18. gadsimtā koloniālajā Amerikā fusili bija plaši izplatīta gludstobra musketes/karabīnes forma, un amerikāņi tos izmantoja arī Amerikas revolūcijas laikā gan kā medību ieročus, gan kā kaujas ieroci atkarībā no pieejamības un nepieciešamības.
Kopumā Fusil de chasse tipa ieroči simbolizē pāreju uz specializētākiem, lietotājam draudzīgākiem gludstobra ieročiem — tie apvienoja medību funkcionalitāti, samazinātu svaru un estētisku izstrādi, kas padarīja tos pieprasītus gan civilajā, gan militārajā lietojumā.
Divstobru franču šautenes, pilnībā izgrebtas un gravētas. Mākslas un rūpniecības muzejs Senetjēnā, Francijā
Vēsture
Fusil de chasse
Francijā ieroču ražošana kā liela rūpniecības nozare aizsākās Senetjēnā ap 1535. gadu. Pirmo bruņlietuvi izveidoja 1669. gadā. Līdz 1646. gadam ieroču ražošana tika uzsākta netālu esošajā Tulē. Arī tur 1690. gadā tika izveidota bruņlietuve. Francija 1630. gadā savā armijā ieviesa kramu pistoles. Gan Tulle, gan Senetjēna piegādāja kramu pistoles franču karaspēkam Amerikā. Tipiska 1690. gada musketes garums bija aptuveni 60 collas (1500 mm), un tās stobra garums bija aptuveni 44 collas (1100 mm). Aptuveni līdz 1718. gadam kapteiņi bija atbildīgi par to, lai katram karavīram būtu darba kārtībā esošs šaujamierocis, bet citādi kapteiņi ļāva karavīriem izvēlēties, kādu musketu viņi izmantos. Bieži vien tas nozīmēja, ka rotai, nemaz nerunājot par armiju, nebija standarta musketes. Tā bija izplatīta visu tā laika armiju kļūda. Situācija mainījās līdz ar 1717. gada parauga fušeli, kas standartizēja Francijas armijā izmantotās musketes un munīciju. Tas bija garāks par tā laika britu musketēm, kas deva franču karaspēkam priekšrocības. Tā garums bija 63 collas (1 600 mm) un 47 collas (1 200 mm) stobrs ļāva karavīriem šaut no trim rindām vienlaicīgi. Ar bajonetu tā priekšrocība bija tā, ka tā bija garāka. Garāka stobra un ieroča mērķēšanas priekšējā uzgaļa kombinācija to padarīja arī nedaudz precīzāku par britu musketēm. M1728 modelī tika ieviesti daži uzlabojumi, taču citādi tas bija tas pats musketes modelis. Vēl vairāk uzlabojumu tika veikti 1746. gadā, kad koka stobriņu nomainīja pret metāla stobriņu. Franču musketes šāva ar 18 lodēm uz mārciņu, kas atbilst .69 kalibram. Ceturtais modelis tika izdots 1754. gadā ar īsāku un vieglāku versiju virsniekiem. Virsnieku modelis svēra aptuveni 7 mārciņas (3,2 kg) un bija 54 collas (1400 mm) garš. Visi virsnieki, tostarp ģenerāļi, nēsāja virsnieka modeļa fušeli. Tos izmantoja Franču un indiāņu kara laikā, un daudzus no tiem izmantoja amerikāņi Amerikas revolūcijas laikā.
Fusil de chasse bija paredzēts medībām. Parasti Tull ražotās musketes tika izgatavotas pēc modeļiem, bet dažas medību fusekles tika izgatavotas pēc pasūtījuma. Atšķirību pamatā bija to paredzētais mērķis un tirgus. Katrā 1695. un 1696. gada līgumā par Tūla fabrikas musketēm bija paredzēts iegādāties "piecas medību musketes indiāņu vadoņiem". Vēlāk šos modeļus sāka dēvēt par Fusil fin (priekšnieka kategorijas musketēm). Šo muskešu kalibram bija jābūt 28 bumbiņas uz mārciņu (aptuveni 56 mm kalibrs), 45 collas (1100 mm) garām, "labi slīpētām un labi pulētām, ar smalkiem stiprinājumiem un plakanu aizslēgu". Šīs indiāņu vadoņiem dāvinātās mušketes bija eleganti medību musketes.
Fusil de traite
Jaunajā Francijā indiāņi, kas bija franču sabiedrotie, nēsāja franču fusili. Tie bija vai nu Fusils de chasse, vai de traite. Monongahelas kaujā 1755. gada jūlijā britu ģenerālis Edvards Bradoks vadīja savu karaspēku tieši uz iezemiešu un franču karaspēku, kas bija iekļuvuši ieroču ielenkumā. Braddoku neapšaubāmi nogalināja 62. kalibra lodes, kas tika izšautas no franču fuzola. Gludstobra Tulles musketes nēsāja lielākā daļa, ja ne visi, indiāņi, kas uzbruka Breddokam pie Monongahelas upes. Indiāņu karotāji ļoti labi rūpējās par savām musketēm un deva priekšroku franču fuzijām, nevis citur ražotiem ieročiem. Lai gan fusil de traite bija paredzēts kā lētāks tirdzniecības ierocis, daudzi indiāņi zināja atšķirību un deva priekšroku fusil de chasse. Lai gan uz Ameriku tika nosūtīti vairāki dažādi fuzilu modeļi, vieglā musket de chasse bija paredzēta tiem, kas medīja, lai pelnītu iztiku. To bija nepieciešams tik daudz, ka Saint-Étienne rūpnīcai nācās apmierināt papildu pieprasījumu. Lielākā daļa no tām tika nosūtīta uz Jauno Franciju, kur tirdzniecība bija galvenā nodarbošanās starp Amerikas pamatiedzīvotājiem un frančiem. Abas šķirnes tika izgatavotas ar dzelzs vai misiņa veidgabaliem, un lielākā daļa no tām bija 62. kalibra. Abas bija marķētas ar "Tulle" (agrāk rakstīts "Tvlle") uz slēdzenes plāksnītes. Tas apgrūtina arheoloģisko atradumu atšķiršanu divus gadsimtus vēlāk. Daudzām mūsdienās izgatavotajām reprodukcijām ir marķējums "Tulle".
Izmaksas
1750. gadā Tulē ražoto dažādo krampju pistoļu izmaksas bija šādas:
- Fusil de Chasse (parastais) - 15 līdz 20 livre. ASV dolāros 1997. gadā tas būtu no 30 līdz 40 dolāriem.
- Fusil de fin (priekšnieka pakāpe) - 25 līdz 40 livre. 1997. gada dolāros - no 50 līdz 80 dolāriem.
- Fusil de traite (parastais) - 9 līdz 15 livre. Aptuveni 18 līdz 30 dolāru 1997. gadā.
- Fusil de militarie (grenidiera vai parastā) - 20 līdz 30 livre. Aptuveni 40 līdz 60 ASV dolāru 1997. gadā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Fusil de Chasse?
A: Fusil de Chasse ir viegla gludstobra flintloka mušete, kas sākotnēji bija paredzēta medībām. Tam ir raksturīga "govs pēdas" forma, kas mīkstina atrāvienu, un to izgatavoja Tulles (Francija) ieroču rūpnīcā.
J: Kā izrunā franču nosaukumu "Fusil"?
A: Franču valodas nosaukums Fusil angļu valodā fonetiski izrunā "fusee".
J: Kādas vēl bija pieejamas Fusil versijas?
A: Bija virsnieka fusil, kas bija aprīkots ar siksnu, ar 4 collas īsāku stobru nekā stobrs, lai tajā varētu ievietot uzmavu bajonetu, un bija daudz labāk izgatavots nekā lētākā versija, ko sauca par fusil de traite (tirdzniecības pistoli).
J: Kāda kalibra bija lielākā daļa fuzilu?
A: Lielākā daļa fuzilu bija 20. kalibra (.62 kalibra).
J: Vai to izmantoja ne tikai kā medību ieroci?
A: Jā, to izmantoja arī kā agrīno šaujamieroču priekšteci, kas pazīstama kā fowling gun.
J: Kur amerikāņi vēstures gaitā izmantoja šo ieroci?
A: Amerikāņi šo ieroci izmantoja Amerikas revolūcijas laikā 18. gadsimta koloniālajā Amerikā.
Meklēt