Brūnā Besa jeb Land Pattern musketa ir britu īsās sauszemes parauga šaujamieroča iesauka, ko ražoja un lietoja lielākajā daļā 18. un 19. gadsimta no aptuveni 1725. līdz 1838. gadam. Land Pattern — plašāk pazīstams kā "Brown Bess" — un tā dažādie varianti bija .75 kalibra gludstobra flintloka musketes, kas kalpoja kā standarta ieroči britu sauszemes spēkiem visā Britu impērijā. Tas tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem militārajiem šaujamieročiem.

Konstrukcija un galvenās īpašības

Brown Bess bija vienkārša, robusta gludstobra musketa ar flintloka aizdedzes mehānismu. Tai raksturīgas šādas iezīmes:

  • gludstobra lode (.75 collu klases kalibrs), kas ļāva lietot lielu bumbuli un nodrošināja lielu triecienu;
  • flintloka mekanisms — žilete (flints) sit pret tērauda frizenu, radot sprakšķi un aizdedzinot barotni primārā traukā (pan), kas bieži bija jutīgs pret mitrumu un varēja izraisīt misfire (neuzsprāgt);
  • barošanas princips: papīra patrona, kas saturēja sprāgstvielu un lodi, pārgriešana un iesūkšana pa muftu, pēc tam primēšana ar nelielu daudzumu pulvera primārajā traukā;
  • konstrukcija bija veidota, lai būtu vienkārša ražošana un remontējama masveida armijā — stobra, mucas, koka atsaites un metāla stīpus mezgli bija viegli nomaināmi;
  • darbanības rādiuss un precizitāte: teorētiski efektīvais darbības rādiuss var sasniegt aptuveni 100 jardus (91 m), bet reālās kaujas situācijās musketes precizitāte bija daudz zemāka un brīvajā kaujsistēmā kaujinieki parasti šāva no aptuveni 50 jardiem (46 m) vai vēl tuvāk.

Praktiskā uguns intensitāte apmācītam karavīram parasti bija ap 2–3 šāvieniem minūtē; prasmīgāks ekipāžs varēja sasniegt vairāk, taču precizitāte tajā laikā nemainījās. Lielākā daļa defektu un nepietiekamu šaujamieroča darbību radīja flintloka mehānisms un laikapstākļi.

Taktika kaujā

Britu taktika ar Brown Bess lielā mērā balstījās uz stabiliem rindām, komandētiem šāvieniem un ātru pārkārtošanos uz tuvo distances kaujas finišu. Standarta kaujas secība bieži bija:

  • šaušana pa daļām — komandēti, sinhronizēti šāvieni, lai radītu barjeru un iznīcinātu pretinieka rindas;
  • pāriet uz tuvākas distances uzbrukumu, izmantojot taktiku un piespiežot pretinieku zaudēt formāciju;
  • cīņas noslēgums ar bajonetu — pēc uguns uzbrukuma piegāja tuvcīņai, kur garais vai īsais bajonets izraisa paniku un sakāvi.

Ražošana, varianti un izmantošana

Brown Bess ražoja gan privātie ieroču meistari, gan valdības arsenāli. Laika gaitā radās vairāki varianti, piemēram, garāki "Long Land" un īsākie "Short Land" modeļi, kā arī īpašas jūras (sea service) versijas un koloniālās/piemērotās modifikācijas, kas tika ražotas vai pielāgotas dažādiem teātriem, tostarp Amerikā, Karību jūrā, Eiropā un Indijā.

Musketu plaši izmantoja Napoleona karos, Amerikas Neatkarības karā, 1812. gada karā pret ASV un daudzos koloniālos konfliktos visā Britu impērijā. Tā masveida pieejamība un relatīvā vienkāršība bija svarīgs faktors britu armijas taktiskajā dominancē uz laukiem.

Trūkumi un tehniska attīstība

Kaut arī Brown Bess bija uzticama un piemērota tā laika masveida armijai, tai bija arī būtiski trūkumi: slikta precizitāte salīdzinājumā ar līnijas šautriņu šautenēm, jutība pret mitrumu (flintloka misfires), un ierobežota uguns intensitāte salīdzinājumā ar nākamajām aizdedzes sistēmām. No 1830. gadiem sāka izplatīties perkusijas vāciņa (percussion cap) tehnoloģija, un pēc 1838. gada Brown Bess un līdzīgas gludstobra musketes pakāpeniski nomainīja modernas perkusijas vāciņa sistēmas un vēlāk papildu riflētas garstobras šautenes.

Nosaukuma izcelsme

Nosaukuma "Brown Bess" izcelsme nav pilnīgi skaidra. Viens ticams skaidrojums norāda uz saistību ar vācu Braun buss, kas burtiski var tulkoties kā "brūns lielgabals" vai līdzīga nozīme, un kuras izcelsme varētu būt saistīta ar ieroča vizuālo izskatu vai nosaukuma aizguvumu no vācu ieroču terminoloģijas. Vēl cita hipotēze saka, ka "Bess" varētu būt cilvēvārda sarunvalodas forma vai sieviešu vārda atsauce (kāda laika žargonā — līdzīgi kā "Old Betsy"), bet neviens no skaidrojumiem nav pilnībā pierādīts. Ir arī vēsturiskas saites uz to, ka lielgabalu pasūtīja Lielbritānijas karaļa Džordža I, kurš pats bija no Vācijas, valdīšanas laikā, kas varētu papildināt vācu nosaukuma teoriju.

Mantojums

Brown Bess paliek simbols 18.–19. gadsimtu karavadošanas stilam un ir bieži sastopams vēsturiskajos atjaunošanas pasākumos, muzeju kolekcijās un vēsturiskajās publikācijās. Lai gan tehnoloģiski tas šodien ir novecojis, tā loma un masveida izmantošana palīdzēja veidot mūsdienu militārā ieroča attīstību un taktiku.