Džeimstauna ir pilsēta Amerikas Savienotajās Valstīs. To 1607. gada 13. maijā dibināja aptuveni 100 vīriešu, zēnu un sieviešu, kas ieradās Virdžīnijā no Londonas Anglijā. Viņi nosauca pilsētu par Džeimstaunu karaļa Džeimsa vārdā. Šie vīrieši cerēja atrast zeltu un sudrabu, lai kļūtu bagāti. Džeimstauna bija pirmā pastāvīgā angļu apmetne teritorijā, kas vēlāk kļuva par Amerikas Savienotajām Valstīm. Pilsēta tika uzcelta Džeimstaunas salā gar Džeimsa upi. Šī vieta tika izvēlēta tāpēc, ka uz salas nedzīvoja vietējās indiāņu ciltis. Uzbūvēta uz pussalas, tā bija laba vieta, kur aizsargāties no citiem Eiropas kolonistiem.

Apmetnes dibināšana un pirmie mēģinājumi

1607. gada pavasarī trim kuģiem — Susan Constant, Godspeed un Discovery — ieradās aptuveni 100–104 kolonisti, vadībā bija kapteinis Kristofers Njūports. Pirmie gadi bija ārkārtīgi smagi: daudzi kolonisti cieta no bads, slimībām un slikti izvēlētas vietas sekām — purvainas vietas Džeimstaunas salā bija piepildītas ar moskītiem un stagnējošu ūdeni, kas veicināja malārijas un citu infekciju izplatīšanos. Turklāt trūka praktisku iemaņu lauksaimniecībā, jo daudzi ieradās kā 'džentlmeņi' meklēt bagātību, nevis strādāt zemē.

Attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem

Apmetnei no paša sākuma bija sarežģītas attiecības ar vietējo indiāņu kopienu, ko vadīja Pūahatana konfederācija. Sākotnējā fāzē notika tirdzniecība un sarunām līdzīgas mijiedarbības, taču bieži arī konflikti. Leģendārā figūra Pocahontas (īstajā vārdā Matoaka) un kapitāla lomas skaitlis Džons Smits (John Smith) parasti tiek saistīti ar šīm attiecībām; vēsturiski tās bija sarežģītas un bieži vardarbīgas.

Pārdzīvošana un izmaiņas

Ap 1609–1610. gadu vietējo kolonistu skaits saruka dramatiski — šo laiku vēsturē sauc par "Bada laiku" (Starving Time), kad ziemā 1609–1610 nomira liela daļa iedzīvotāju. Situāciju mainīja vēlākie piegādājumi, stingrāka disciplīna un jaunas lauksaimniecības tehnoloģijas. Nozīmīgu lomu spēlēja tabakas audzēšana — Džons Rolfs (John Rolfe) ap 1612. gadu ieviesa ekonomiski izdevīgu tabakas šķirni, kas kļuva par kolonijas galveno eksportproduktu un pamatu ilgtermiņa izaugsmei.

Politiskās un sociālās pārmaiņas

1619. gadā Virdžīnijas kolonijā tika izveidota pirmā angļu koloniālā pārstāvju sapulce — House of Burgesses, kas tiek uzskatīta par vienu no pirmajiem soļiem pret reprezentatīvās pārstāvības institūcijām Amerikas kontinentā. Tajā pašā gadā pie piekrastes tika nogādāti pirmie dokumentētie Āfrikas izcelsmes cilvēki, kuriem kolonijā tika noteikts verdzības stāvoklis; šis notikums iezīmē postošu un ilgstošu transatlantiskās verdzības sākumu angļu Ziemeļamerikā.

Arheoloģija un saglabāšana

Gadsimtu gaitā Džeimstaunas nozīme mainījās; daļa apmetnes drupas tika aizskalotas vai pārklātas, taču 20. un 21. gadsimta arheoloģiskie izrakumi, ko veica projekti kā "Jamestown Rediscovery", ir atklājuši būtiskas liecības — forta drupas, mājokļu pamatus, ikdienas priekšmetus un citus artefaktus, kas sniedz detalizētāku priekšstatu par pirmajiem kolonistiem un viņu dzīvi.

Mūsdienu nozīme un tūrisms

Tagad Džeimstaunas sala un apkārtne ir daļa no Colonial National Historical Park. Uz salas atrodas vēsturiskā vieta ar interpretācijas centriem, bet otrā Džeimsa upes krastā — rekonstrukcijas un muzeji (piemēram, Jamestown Settlement) ar dzīvajiem demonstrējumiem, repliku kuģiem un ekspozīcijām, kas stāsta par apmetnes dibināšanu, sadzīvi, attiecībām ar vietējiem iedzīvotājiem un koloniju attīstību. Džeimstauna ir būtisks vēstures avots, kas palīdz saprast agrīnās angļu koloniālās pieredzes ietekmi uz vēlāk veidojušos Amerikas sabiedrību.