Vācieši (Vācija): definīcija, vēsture, valoda un nacionālā identitāte
Vācieši (Vācija): izsmeļoša definīcija par vēsturi, vācu valodu un nacionālo identitāti — no frankiem līdz mūsdienām. Uzzini vairāk par kultūru un identitāti.
Vācieši vai apzīmējums vācu var attiekties uz vairākām saistītām, bet atšķirīgām lietām — valodu, pilsoņiem, etnisku grupu un vēsturiskām politiskām vienībām. Zemāk ir īss pārskats ar būtiskākajiem aspektiem un jēdzieniem.
- Viss, kas saistīts ar Vāciju
- Vācu valoda
- Vācieši, cilvēki no Vācijas vai kādas no agrākām valstīm tajā pašā apgabalā.
- Ģermāņi, cilvēki, kas runā ģermāņu valodās, tostarp vācu valodā un dažās citās valodās.
- agrīnā tauta, ko dēvēja par frankiem.
- Svētā Romas impērija (843-1806)
- Vācijas Konfederācija (1815-1866)
- Vācijas impērija (1871-1918)
- Veimāras Republika (1919-1933)
- Vācijas Demokrātiskā Republika jeb Austrumvācija (1949-1990)
Runājot par personu, tas var nozīmēt cilvēku, kurš dzīvo Vācijā, vai cilvēku, kurš sevi uzskata par "vācieti". Šāds pašidentifikācijas un juridiskais statuss var sakrist vai arī neatbilst viens otram — piemēram, pastāv etniskas vācu kopienas ārpus Vācijas un arī Vācijas iedzīvotāji, kuri nav etniski vācieši.
Vēsturisks pārskats
Reģiona politiskais un kultūras veidojums attīstījās gadsimtu gaitā. No agrīnajiem ģermāņu ciltīm un franku valsts izveides līdz viduslaiku Svētās Romas impērijas laikiem, teritorija bija sadalīta daudzu prinču un brīvpilsētu valstu kopienā. 19. gadsimtā notika konsolidācija — Vācijas Konfederācija un vēlāk 1871. gadā izveidojās Vācijas impērija. 20. gadsimts iezīmējās ar dramatiskām pārmaiņām: Veimāras Republika, nacistu režīms, Otrā pasaules kara sekas un pēc tam valsts dalījums un atkalapvienošanās (Rietumvācija un Austrumvācija, apvienošanās 1990. gadā).
Valoda
Termins vācu valoda aptver gan standardizēto literāro valodu (Hochdeutsch), gan plašu dialektu kopumu. Galvenās grupas ir:
- augšvācu un zemvācu dialekti;
- reģionālās mutācijas, piemēram, bavāru, švabu, saksu u.c.;
- literārā standartvaloda, ko izmanto medijos, izglītībā un oficiālajos dokumentos.
Vācu valoda ir viena no lielākajām ģermāņu valodām un nozīmīga Eiropas lingua franca zinātnē, literatūrā un rūpniecībā. Tā ir dzimtā valoda miljoniem cilvēku Vācijā, Austrijā, Šveicē un citviet.
Nacionālā identitāte un etnicitāte
Nacionālā identitāte var balstīties uz dažādiem faktoriem: valodu, kultūru, vēsturi, religiju un pilsonību. "Vācieši" var norādīt uz:
- juridisko piederību (Vācijas pilsoņi);
- etnisku piederību (cilvēki, kuru izcelsme saistīta ar vācu tautu);
- kultūras identitāti (cilvēki, kas runā vācu valodā un piekopj tradicionālās kultūras normas);
- diasporu — cilvēki vācu izcelsmes kopienās citās valstīs.
Identitāte ir dinamiska: migrācija, integrācija un globalizācija padara to daudzslāņainu. Mūsdienu Vācijā sastopamas daudzkultūru sabiedrības formas, kuras ietekmē gan vēsturiskie notikumi, gan pēdējo gadu migrācijas plūsmas.
Pilsonība, migrācija un diaspora
Vācijas pilsonība parasti tiek piešķirta pēc dzimšanas ar noteiktiem juridiskiem nosacījumiem vai naturalizācijas ceļā. Ir arī plašas vācu diasporas kopienas pasaulē — gan diaspora, kas radusies vēsturiski (piem., 19.–20. gs. emigrācija uz Ziemeļameriku), gan mūsdienu migrantu kopienas. Migrācija un atgriešanās ietekmē demogrāfiju, darba tirgu un valsts kultūru.
Kultūra un simboli
Vācu kultūra ietver daudzveidīgas literāras, mūzikas, filozofijas un zinātnes tradīcijas — no Bēthovena un Gētes līdz mūsdienu zinātniskiem atklājumiem. Nacionālie simboli (valsts karogs, himna) un svētki papildina valsts identitāti, tomēr katra reģiona kultūras īpatnības (tradīcijas, ēdieni, valodas varianti) ir ļoti izteiktas.
Mūsdienu konteksts
Mūsdienu Vācija ir viena no Eiropas politiski un ekonomiski ietekmīgākajām valstīm. Tās sabiedrība saskaras ar jautājumiem par integrāciju, demogrāfiju, ekonomisko pielāgošanos un atbildību par pagātnes notikumiem. Diskusijas par to, kas nozīmē būt "vācietim" šodien, turpina attīstīties un ietver gan juridiskus, gan kultūras aspektus.
Piezīme: šis raksts sniedz vispārīgu pārskatu; konkrētāki termini un definīcijas var atšķirties atkarībā no vēstures, socioloģijas un juridiskā konteksta.
Saistītās lapas
- Vācijas sudrabs
| Šajā disambiguācijas lapā ir uzskaitīti raksti, kas saistīti ar nosaukumu German. |
Jautājumi un atbildes
J: Kādas ir vārda "vācu" dažādās nozīmes?
A: Vārds "vācu" var attiekties uz jebko, kas saistīts ar Vāciju, vācu valodu, vāciešiem, cilvēkiem no Vācijas vai kādas agrākas valsts šajā teritorijā, ģermāņu tautām, cilvēkiem, kas runā ģermāņu valodās (tostarp vācu un dažās citās valodās), agrākajiem frankiem, Svēto Romas impēriju (843-1806), Vācijas konfederāciju (1815-1866), Vācijas impēriju (1871-1918), Veimāras Republiku (1919-1933) un Vācijas Demokrātisko Republiku jeb Austrumvāciju (1949-1990).
J: Ko nozīmē vārds "vācietis", kad runa ir par personu?
A: Runājot par personu, "vācietis" var nozīmēt gan cilvēku, kas dzīvo Vācijā, gan cilvēku, kurš sevi uzskata par vācieti.
J: Kas ir ģermāņu tautas?
A: Ģermāņi ir cilvēku grupa, kas runā ģermāņu valodās, tostarp vācu valodā un dažās citās valodās.
J: Kas bija franki?
A: Franki bija agrīna tauta, kas dzīvoja tajā pašā teritorijā, kur Vācija.
J: Kas bija Svētā Romas impērija?
A: Svētā Romas impērija bija teritoriju komplekss Centrāleiropā, kas pastāvēja no 843. līdz 1806. gadam.
J: Kas bija Vācijas konfederācija?
A: Vācijas Konfederācija bija 39 Vācijas valstu savienība, kas tika izveidota 1815. gadā un likvidēta 1866. gadā.
J: Kas bija Vācijas impērija?
A: Vācijas impērija tika izveidota 1871. gadā un pastāvēja līdz 1918. gadam. Tā bija federāla valsts, kurā ietilpa Prūsijas karaliste un citas Vācijas valstis.
Meklēt