Žils Anrī Poankarē — franču matemātiķis un zinātnes pionieris (1854–1912)
Žils Anrī Poankarē (Jules Henri Poincaré) (1854. gada 29. aprīlis – 1912. gada 17. jūlijs) bija franču matemātiķis un zinātnieks. Jau bērnībā viņu mēdza saukt par «matemātikas briesmoni» – talantīgu un neparasti ātri domājošu bērnu. Daudzi vēsturnieki un matemātiķi uzskata, ka viņš bija viens no pēdējiem cilvēkiem, kurš varēja apskatīt un saprast ļoti plašu matemātikas nozaru spektru pirms disciplīna kļuva tik lielā un specializētā, ka to vairs nevar apgūt viena cilvēka dzīvē.
Agrīnā dzīve un izglītība
Poankarē nāca no izglītotas ģimenes: viņa tēvs bija medicīnas profesors, bet radinieks Raimonds Poankarē vēlāk kļuva par Francijas prezidentu. Bērnībā viņš bieži slimoja, un sākotnēji māte viņu mācīja mājās. Vēlāk viņš ieguva izcilu izglītību Francijas vadošajās augstskolās, kur attīstīja plašu interesi gan par tīro matemātiku, gan par fiziku un filozofiju.
Galvenie zinātniskie ieguldījumi
Poankarē izmantoja savas matemātiskās prasmes, lai risinātu sarežģītas sava laika zinātniskas problēmas. Viņš pētīja mehānikas un dinamisko sistēmu jautājumus, un viņa darbi ieviesa kvalitatīvu pieeju diferenciālvienādojumiem. Viens no viņa nozīmīgākajiem ieguldījumiem bija saistīts ar trīs planētu, kas kustību analīzi un to savstarpējām ietekmēm orbītā, kas saistīts ar trīs ķermeņu problēmu. Poankarē atklāja, ka šādas sistēmas var rādīt ļoti sarežģītu, neperiodisku un jūtīgu atkarību no sākotnējiem apstākļiem — atklājums, kas vēlāk kļuva par viena no haosa teorijas pamatprincipiem.
Viņa pētījumi ietver tādus rezultātus kā Poankarē karte (Poincaré map), Poankarē atgriešanās teorema (Poincaré recurrence theorem), analīze par homokliniskajām trajektorijām un citi fundamentāli atklājumi diferenciālvienādojumu kvalitatīvajā teorijā.
Darbs fizikā un attiecības ar relativitāti
Poankarē interesējās arī par elektromagnētismu un optiku, rosinot jautājumus par to, kāpēc gaismas ātrums šķiet maksimālais iespējamo kustību ātrums Visumā. Dažas viņa idejas un analīze par transformācijām, ko veic Lorenca tipi, daļēji sakrīt ar domām, kas noveda pie speciālās relativitātes teorijas izstrādes. Tomēr pilno, konsekvento kinemātikas un laika/ telpas sapratni sniedza vēlāk Alberts Einšteins. Laikabiedru diskusijās dažkārt min, ka Poankarē konceptuāli vai ar atsevišķiem aprēķiniem «apspēlēja» dažus jautājumus, kas saistīti ar relatīvitāti, taču Einšteina darbs deva vispārēju un fiziski konsekventu teoriju. Relativitātes laukā bieži pieminēts arī termins relativitātes teorijas, kas saista abu zinātnieku ieguldījumus plašākā vēsturiskā kontekstā.
Topoloģija, Poankarē hipotēze un haoss
Poankarē aizsāka pētījumus, kas izveidoja pamatu mūsdienu topoloģijai un daudzām ģeometriskām idejām. Viņa sacītā un formulētā Poankarē hipotēze kļuva par vienu no slavenākajām problēmām matemātikā; tā tika atrisināta tikai aptuveni 100 gadus vēlāk (Grigorijs Perelmans 2003.–2006. gados), un šis rezultāts deva slaveno Poincaré problēmas risinājumu — vienu no Millenium problēmām. Viņš arī bija viens no pirmajiem autoriem, kuru darbi vedināja uz mūsdienu haosa teorijas idejām, aplūkojot, kā deterministiskas sistēmas var radīt sarežģītu un neprognozējamu uzvedību.
Rakstnieks un filozofs
Bez tehniskiem pētījumiem Poankarē bija arī aktīvs populārzinātnes autors. Viņš rakstīja eseju un grāmatu sērijas par zinātnes metodēm, matemātikas nozīmi un zinātnes filozofiju, cenšoties skaidrot sarežģīdas idejas vienkāršā un saprotamā valodā. Starp pazīstamākajiem darbiem ir tādi eseju krājumi, kā "Science and Hypothesis" (La Science et l'Hypothèse) un "Science and Method" (La Science et la Méthode), kuros viņš popularizēja domu par to, ka zinātnes teorijas bieži vien ir izvēles (konvencijas) starp vairākām iespējām un ir pakļautas empīriskai pārbaudei.
Mantojums
Poankarē palicis kā viena no visdažādākajām un ietekmīgākajām figūrām matemātikas un fizikas vēsturē. Viņa darbi ietekmēja daudzus laukus — no diferenciālvienādojumiem, dinamiskajām sistēmām un topoloģijas līdz matemātiskajai fizikai un zinātnes filozofijai. Viņa spēja raksturot sarežģītas idejas skaidri un pieejami padarīja viņu par iedvesmas avotu gan speciālistiem, gan plašai lasītāju auditorijai.


Žils Anrī Puankarē (1854-1912). Žila Anrī Puankarē fotogrāfija no žurnāla "Pēdējās domas" titullapas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Žils Anrī Poenkārs?
A: Žils Anrī Poenkārs bija franču matemātiķis un zinātnieks.
J: Kad viņš dzimis un kad nomira?
A: Viņš dzimis 1854. gada 29. aprīlī un nomira 1912. gada 17. jūlijā.
J: Kādu iesauku viņam deva cilvēki?
A: Kad viņš vēl bija bērns, cilvēki viņu dēvēja par "matemātikas briesmoni".
J: Kāpēc viņš ir tik slavens?
A: Viņš ir slavens tāpēc, ka daudzi cilvēki uzskata, ka viņš bija pēdējais cilvēks, kurš saprata visas matemātikas nozares, pirms šis priekšmets kļuva pārāk liels, lai kāds to varētu izdarīt.
J: Kāds zinātnieks bija Poinkārs?
A: Poenkārs bija matemātiķis un zinātnieks.
J: Cik ilgi dzīvoja Poinkars?
A: Viņš nodzīvoja 58 gadus, no 1854. līdz 1912. gadam.