Jambiskais pentametrs ir metriķas veids — konkrēts dzejas ritma (mēra) modelis. Tas ir visizplatītākais meters angļu literatūrā un bieži izmantots gan sonetos, gan lugās un garos episkos tekstos.

Šie divi vārdi šķiet sarežģīti, jo nāk no grieķu valodas. Pentametrs nozīmē "sastāv no pieciem tikumiem", bet jambiskais — "sastāv no jambiem".

Ritms, ko vārdi veido rindā, tiek mērīts mazās zilbju grupās, ko sauc par "pēdām". Vārds "jambisks" attiecas uz izmantoto pēdu veidu, ko sauc par jambiem — pēda, kurā vispirms nāk neuzsvērta zilbe, kam seko uzsvērta zilbe (neuzsvērta–uzsvērta). Vārds "pentametrs" norāda, ka rindā ir piecas šādas pēdas.

Teorētiski tipiska jambiskā pentametra rinda satur desmit zilbes un piecus uzsvarus, kuri parasti atrodas otrajā, ceturtajā, sestajā, astotajā un desmitajā zilbē. Rindu parasti apzīmē ar zīmēm: "x" — neuzsvērta zilbe, un "/" — uzsvērta zilbe. Tātad vienkāršs jambiskā pentametra modelis izskatās šādi:

x / x / x / x / x /

Piemēri angļu dzejā

Daudzi slaveni angļu dzejnieki lietoja jambisko pentametru. Divi klasiskie lietojumi ir:

  • Sonets un mīlas dzeja (rīmēti pentametri) — piemēram, Viljama Šekspīra soneti, kas parasti veidoti jambiskā pentametrā ar rindu pāriem vai soneta shēmu.
  • Brīvais (blank) pentametrs — ne­rīmēts jambiskais pentametrs, kuru plaši izmantoja Džons Miltons (piem., "Paradise Lost") episkā blank verse tradīcijā.

Konkrēti piemēri (oriģinālvalodā) ar vienkāršu skaningu:

  • "Shall I compare thee to a summer's day?" — x / x / x / x / x / (Šekspīrs, Sonets 18).
  • "When I have fears that I may cease to be" — x / x / x / x / x / (Džons Kīts, piemērs no romantiskās dzejas).
  • "Of man's first disobedience, and the fruit" — x / x / x / x / x / (Džons Miltons, "Paradise Lost" atklāšanas rinda; piemērs blank verse).

Variācijas un izņēmumi

Reālajā dzejā rindas ne vienmēr satur precīzi desmit zilbes vai piecus vienādas dabas uzsvarus. Biežāk lietotās variācijas ir:

  • Feminīnā beigu zilbe (feminine ending) — rinda beidzas ar lieku neuzsvērto zilbi, radot 11 zilbes (piemēram, daudzas Šekspīra rindas). Tas rada nedaudz "mīkstāku" vai atvērtāku noslēgumu.
  • Sākotnējā inversija (initial inversion) — pirmajā pēdā var parādīties trohejs ("/ x" vietā "x /"), lai uzsvērtu sākumu vai mainītu ritma sajūtu.
  • Substitūcijas — vietā, kur sagaidāms jambis, dzejnieks var izmantot spondeju ("/ /") vai pyrrhicu ("x x") literārā izteiksmes dēļ.
  • Elizija un sinerēze — zilbju saīsināšana vai sapludināšana izrunā, lai piekļautos metriskajam modelim.
  • Enjambments — teikuma vai domas turpinājums nākamā rindā bez pauzes; tas ietekmē ritma sajūtu, bieži dodot plūdumu runai.

Kā skanēt (scansion) jambisko pentametru

Vienkāršs veids, kā noteikt, vai rinda ir jambiskā pentametrā:

  1. Izrunā rindu lēni un atzīmē zilbes.
  2. Mēģini sadalīt rindu par piecām potenciālām pēdām (grupām pa divām zilbēm).
  3. Atzīmē, kur ir dabiskie uzsvari — vai modeli var sakārtot kā neuzsvērta–uzsvērta (x /) piecas reizes?
  4. Pārbaudi iespējamās variācijas: vai rinda beidzas ar papildus neuzsvērto zilbi (feminīnā beiga) vai sākas ar inversiju?

Kāpēc tas ir svarīgi

Jambiskais pentametrs atšķirīgi ietekmē lasītāja vai klausītāja uztveri — tas var radīt dabisku, runājamam valodai tuvāku ritmu (tāpēc tas labi strādā dialogā teātrī), vienlaikus nodrošinot strukturālu rāmi, kas ļauj dzejniekam spēlēties ar uzsvariem un variācijām, lai izteiktu emocijas, uzsvērtu vārdus vai mainītu tempu.

Īsumā: jambiskais pentametrs ir elastīgs, jaudīgs rīks angļu dzejā — tas piedāvā precīzu ritmisku struktūru, ko dzejnieki izmanto gan stingrai formai (sonets), gan brīvākai episkai runai (blank verse).