Džons Čērčils, 1. Marlboro hercogs KG (1650. gada 26. maijs - 1722. gada 16. jūnijs) bija ievērojams angļu karavīrs un valstsvīrs. Viņš dzīvoja piecu monarhu valdīšanas laikā 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā. No zema pakalpiņa Stjuartu nama galmā viņš 1670. gados un 1680. gadu sākumā uzticīgi kalpoja Jorkas hercogam. Tas viņam nodrošināja militāru un politisku izaugsmi, pateicoties viņa drosmīgajai un gudrajai meistarībai. Čērčils palīdzēja Džeimsam nostiprināties tronī. Tomēr tikai trīs gadus vēlāk viņš pameta savu katoļu skolotāju, lai dotos pie protestantu holandieša Vilhelma Oranžā. Par saviem nopelniem Viljama kronēšanas laikā viņš tika pagodināts ar Marlboro grāfisti (izrunā /'mɔ:l bəɹə/). Viņš kalpoja Deviņu gadu kara pirmajos gados un kļuva slavens. Tomēr apsūdzības jēkabītismā lika viņam atkāpties no amata. Kādu laiku viņš bija ieslodzīts tornī. Tomēr, kad 1702. gadā tronī sēdās karaliene Anna, Marlboro nodrošināja sev slavu un daudz naudas.
Kariere un militārais talants
Marlboro uzplaukumam palīdzēja viņa laulība ar ātro un temperamentīgo Sāru Dženingsu - Annas tuvu draudzeni. Viņš pirmais kļuva par britu spēku ģenerālkapteini. Pēc tam viņš kļuva par hercogu. Vēlāk viņš kļuva par bagātāko no visiem Annas pavalstniekiem. Lai gan galu galā viņš nespēja pilnībā sagraut savus ienaidniekus, viņa uzvaras ļāva Lielbritānijai kļūt ļoti varenai. Pateicoties viņam, 18. gadsimtā valsts kļuva arvien bagātāka.
Galvenie sasniegumi kara laukā
Čērčils bija galvenais sabiedroto karaspēka vadītājs Spānijas mantošanās karā (War of the Spanish Succession). Viņa stratēģiskā ģēnija un spēja koordinēt angļu un holandiešu spēkus deva virkni pārliecinošu uzvaru, starp kurām īpaši izceļas:
- Blenheima kauja (1704) — liela izšķiroša uzvara, kas apturēja Francijas ekspansiju;
- Ramjē kauja (1706) — nodrošināja Sabiedroto dominanci Nīderlandes frontē;
- Udeneras kauja (1708) un Malplekē kauja (1709) — turpināja sagraut Francijas spēkus Eiropā.
Politiskā ietekme, kritieni un atjaunošanās
Čērčils bija ne tikai ģenerālis, bet arī svarīga politiska figūra. Viņa tuvais draudzības un alianses līmenis ar karalieni Annu un ietekme valdībā ļāva viņam saņemt apbalvojumus, īpašumus un titulus. Tomēr viņa un viņa sievas ietekme radīja pretinieku lokus — pēc politiskām intrigām un apsūdzībām par sadrumstalotību un iespējamu saistību ar jēkabītiem viņš īslaicīgi nonāca nepatikšanās, tika arestēts un zaudēja amatus. Turpmākajās gados Čērčils atkal guva atzinību par militāriem panākumiem, taču politiskais svars mainījās, un galu galā viņam nācās atkāpties no centrālām valdības pozīcijām.
Personīgā dzīve un mantojums
Viņa laulība ar Sāru Dženingsu bija viens no noteicošajiem faktoriem viņa karjerā. Sāra bija ietekmīga pie karalienes un aktīvi lobēja par vīra interesēm. Par godu Marlboro militārajiem panākumiem un kā daļa no atalgojuma, Čērčilam un viņa ģimenei tika piešķirtas ievērojamas zemes un īpašumi — spožākais no tiem ir Blenhema pils (Blenheim Palace), kas vēlāk kļuva par ģimenes rezidenci un simbolu viņa statusam.
Nākotnes vērtējums
Historiskā skatījumā Džons Čērčils tiek atzīts par vienu no izcilākajiem britu karavadonim un valsts līderiem 18. gadsimta sākumā. Viņa stratēģiskās uzvaras mainīja Eiropas varu samēru, un viņa politiskās ambīcijas kopā ar Sāras veiksmēm deva viņam lielu bagātību un slavu. Pat ja viņam neizdevās pilnībā iznīcināt savus politiskos pretiniekus, viņa rīcība ievērojami ietekmēja Lielbritānijas izaugsmi un tās vietu Eiropas politikā 18. gadsimtā.