Kas ir hunta? Definīcija, vēsture un pasaules piemēri
Hunta ir spāņu valodas vārds (no spāņu vārda "junta", burtiski — "padome, sanāksme"), ko plaši lieto, lai apzīmētu militārās vai militāri vadītās diktatūras formu — valdību, kuru faktiski vada bruņoto spēku virsnieku grupējums pēc valsts apvērsuma vai citiem ārkārtas apstākļiem. Termins var būt izmantots gan neitrālā nozīmē (kā padome), gan kritiskā nozīmē, aprakstot autoritāru, nelegitīmu varas pārņemšanu.
Vēsture un izcelsme
Vārds "hunta" cēlies no spāņu/portugāļu termina, kurš vēsturiski nozīmē sapulci vai valsts padomi. 20. gadsimtā tas kļuva starptautiski pazīstams, aprakstot militāras grupas, kas pēc apvērsuma pārņēma varu daudzās Latīņamerikas, Āfrikas un Eiropas valstīs. Bieži hunta seko politiskai nestabilitātei, ekonomiskai krīzei vai konfliktam un apgalvo, ka pārņem varu, lai atjaunotu kārtību vai cīnītos pret iebrukumu vai revolūciju.
Raksturojums
- Vara koncentrācija — lēmumus pieņem mazs karavīru elites loks jeb padome.
- Konstitucionālo institūciju apturēšana — var tikt atcelta vai ierobežota parlamenta darbība, izsludināta ārkārtas stāvokļa kārtība vai militāra pārvalde.
- Mediju ierobežošana un cenzūra — mērķis kontrolēt informāciju un apslāpēt opozīciju.
- Cilvēktiesību pārkāpumi — aresti, izraidīšanas, spīdzināšana un politiskās slepkavības bijušas raksturīgas daudzām juntām.
- Ekonomiskas sekas — sankcijas, investīciju kritums un bieži ekonomiska izolācija starptautiskajā arēnā.
Pasaules piemēri
Vēsturē un mūsdienās pastāv daudzi hunta piemēri. Jau minētās valstis izteikti saistās ar militārajiem režīmiem:
- Grieķija — 1967.–1974. gadu periodā valdīja militāra hunta, kas izbeidza parlamentāro demokrātiju.
- Čīle — 1973. gada apvērsuma rezultātā Augusto Pinochet vadībā tika izveidota militāra valdība, kas ilga vairākus gadu desmitus.
- Mauritānija — valstī bijuši vairāki apvērsumi un militāras pārvaldības periodi.
- Gvatemala un Salvadora — Latīņamerikā militārie režīmi un juntas ietekmēja politisko attīstību visu 20. gadsimtu.
- Brazīlija — militārais režīms, kas sākās 1964. gadā, arī tiek minēts kā hunta laikmets.
- Dienvidvjetnama — 1960. gados un 1970. gadu sākumā notika vairākas militāras pārvaldības un juntas formai līdzīgas struktūras.
Mūsdienu piemēri
Mūsdienās par hunta paraugu bieži tiek minēta Mjanma (Myanmar), kur pēc 2021. gada militārā apvērsuma valsti faktiski pārvalda armijas vadīta pārvalde, izraisot plašas protestu kustības un starptautisku nosodījumu. Vēl viens regulāri minēts gadījums ir Taizeme, kurā pēdējo desmitgažu laikā notikuši vairāki apvērsumi un militāra iejaukšanās politikā.
Terminoloģijas nianses
Ir svarīgi atšķirt vārda nozīmes kontekstu. Spāniski un portugāliski "junta" vai "xunta" dažkārt nozīmē vienkārši padomi vai reģionālo administrāciju. Tā, piemēram, dažās Spānijas autonomās reģionālajās pārvaldēs ir institūcijas, kuras latviski var tulkot kā "hunta" vai "junta", taču šādos gadījumos tas nav saistīts ar militāru diktatūru — vārda nozīme ir administratīva vai vēsturiska, ne autoritāra.
Kāpēc hunta rodas un kādas ir sekas
- Iemesli: politiskā polarizācija, ekonomiska krīze, bažas par drošību, ārēja spiediena vai ideoloģiskas cīņas (piem., pretkomunistiskas kampaņas) var motivēt armiju iejaukties.
- Sekas: cilvēktiesību pārkāpumi, politiskās brīvības ierobežojumi, ekonomiskās sankcijas, emigrācija un ilgtermiņa sabiedrības traumatizācija.
- Starptautiskā reakcija: ANO, ES, reģionālās organizācijas un valstis bieži reaģē ar nosodījumu, diplomātisku izolāciju un ekonomiskām sankcijām; reizēm starpniecība noved pie pārejas perioda un atjaunošanas demokrātijas veidā.
Vai hunta vienmēr ilgst ilgi?
Ne vienmēr — dažas juntas mēģina nostiprināt varu gadu desmitiem, citas izveido īstermiņa pārvaldību, līdz tiek organizētas vēlēšanas vai tiek atjaunota civilmilitarā sadarbība. Dažos gadījumos militārās varas pārstāvēšana sajaucas ar civilu eliti un mēģina legimitizēt savu kontroli, bet citos — represijas un iekšējās pretrunas noved pie jauniem apvērsumiem vai režīma krišanas.
Kopsavilkums
Hunta parasti nozīmē militāru varu vai bruņoto spēku vadītu valdību, kas bieži kļūst par rezultātu valsts apvērsumam. Tā tradicionāli saistīta ar konstitucionālo institūciju apturēšanu, cenzūru un cilvēktiesību pārkāpumiem, taču terminam ir arī mazāk bīstama nozīme — kādas valodas vai reģiona administratīvs "padomes" apzīmējums. Piemēri, kas ilustrē gan vēsturiskos, gan mūsdienu aspektus, ietver Grieķiju, Čīli, Brazīliju, kā arī mūsdienu gadījumus kā Mjanma un Taizeme.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir hunta?
A: Hunta ir militāras diktatūras veids.
J: Kā huntas bieži nāk pie varas?
A: Huntas bieži nāk pie varas valsts apvērsuma rezultātā.
J: Vai jūs varat nosaukt dažas valstis, kurās kādreiz valdīja hunta?
Jā, kā piemērus var minēt Grieķiju, Čīli, Mauritāniju, Gvatemalu, Brazīliju, Dienvidvjetnamu un Salvadoru.
J: Kāda ir slavenākā hunta mūsdienās?
A: Mūsdienās slavenākā hunta ir Mjanmas hunta.
Vai Mjanma ir vienīgā valsts, kurā pašlaik valda hunta?
A: Nē, Taizeme ir vēl viens piemērs valstij, kurā pašlaik valda hunta.
Vai Spānijā ir kādas autonomās reģionālās valdības, kuras arī dēvē par huntu?
A: Jā, dažas autonomās reģionālās valdības Spānijā tiek sauktas arī par huntu.
J: Vai vārds "hunta" ir spāņu valodas vārds?
A: Jā, hunta ir spāņu valodas vārds.
