Kajapo (Mebengokre) — Brazīlijas Amazones pamatiedzīvotāji

Izpēti Kajapo (Mebengokre) — Brazīlijas Amazones pamatiedzīvotāju vēsturi, kultūru, dzīvesvietu Rio Xingu reģionā un viņu cīņu par zemi un tradīcijām.

Kajapo (portugāļu: Caiapó [kɐjɐˈpɔ]) ir pamatiedzīvotāji Brazīlijā. Viņi dzīvo Brazīlijas Mato Grosso un Parā līdzenuma salās uz dienvidiem no Amazones baseina un gar Rio Xingu un tās pietekām. Kayapo sevi dēvē par "Mebengokre", kas nozīmē "avota cilvēki". Kayapo iedzīvotāji svešiniekus sauc arī par "poanjos".

Nosaukums un rakstība dažādās valodās var atšķirties: portugāļu valodā parasti lieto Caiapó vai Kayapó, latviešu tekstos bieži sastopams variants Kajapo, taču paši cilvēki lieto etnoni­mu Mebêngôkre (var arī rakstīt Mebengokre). Viņu valoda pieder pie Jê valodu grupas (jeb dažkārt ietverta plašākā Macro‑Jê saimē) un tiek dēvēta par Mẽbêngôkre vai Kayapó valodu.

Teritorija un dzīvesveids

Kajapo dzīvo izkliedēti pāri plašām upju ielejām un zemienēm, bieži kopienās, ko sauc par aldeias. Tradicionāli viņu pamatnodarbošanās ir mazgabarīta lauksaimniecība (swidden jeb "pārdegviena" lauksaimniecība), kur galvenā kultūra ir manioka (dažādos veidos apstrādāta), kā arī maize, pupas un citi dārzeņi. Papildus tie nodarbojas ar medībām, makšķerēšanu, vākšanu un tirdzniecību ar citām kopienām. Mūsdienās daļa iedzīvotāju piesaistīta arī atsevišķiem darba un sociālajiem projektiem, tomēr tradicionālās dzīves prakses ir saglabājušās.

Kultūra un rituāli

Kajapo kultūra ir bagāta ar rituāliem, seju un ķermeņa gleznojumu, spalvu galvassegām un rotām. Īpaši nozīmīgas ir ceremonijas, kas saistītas ar pārejas posmiem (piemēram, iniciācijām), medību un ražas svētkiem. Sociālā uzbūve ietver klanus un spēka grupas; pie varas vietējā mērogā ir vecākie un vadītāji (caciques), kuri organizē gan ikdienas, gan rituālu dzīvi. Māksla — seju zīmējumi, koka un tekstila izstrādājumi, pītas rotas — ir gan estētiska izpausme, gan nozīmīga identitātes daļa.

Politiskais uzdevums un aizsardzība

Kajapo ir bijuši plaši zināmi ar savu aktīvo lomu Amazones mežu aizstāvībā. Vadoņi, piemēram, Cacique Raoni (Raoni Metuktire), kļuva starptautiski pazīstami, pievēršot uzmanību mežu izciršanai, ieguvei un hidroelektrostaciju projektiem, kas apdraud tradicionālās teritorijas. Kajapo kopienas bieži iesaistās tiesiskās un diplomātiskās cīņās par zemes tiesībām, sadarbojas ar citām indiāņu organizācijām un nevalstiskajām organizācijām, lai panāktu reģionālu aizsardzību un resursu saglabāšanu.

Mūsdienu izaicinājumi

Liela daļa problēmu, ar kurām saskaras Kajapo, ir saistīta ar ārējiem spiedieniem: nelegāla mežu izciršana, minerālu ieguve, lauksaimniecības ekspansija, hidroelektrostaciju būve un inficēšanās ar slimībām, pret kurām nav imunitātes. Lai gan daļa teritoriju ir oficiāli atzītas par indiāņu rezervātiem un Brazīlijas valsts institūcijas (piemēram, FUNAI) mēģina nodrošināt tiesību aizsardzību, izpilde un kontrole bieži vien ir nepilnīga.

Saglabāšana un attīstība

Kajapo aktīvi strādā pie valodas, tradīciju un zināšanu nodošanas jaunajām paaudzēm. Ir izveidotas vietējās skolas un daļēji bilingvāla izglītība, tiek īstenoti veselības un drošības projekti, kā arī iniciatīvas ilgtspējīgai meža izmantošanai. Starptautiskā atbalsta un sadarbības rezultātā daži projekti palīdz stiprināt kopienu spēju aizstāvēt savas zemes un dzīvesveidu.

Vairāk informācijas par Kajapo var meklēt akadēmiskos avotos, dokumentālajās filmās un ziņojumos par Brazīlijas indiāņu tiesībām. Viņu cīņa par teritoriju un kultūras saglabāšanu tiek plaši atzīta kā svarīga daļa no globālām centieniem aizsargāt Amazones ekosistēmu un tās iedzīvotājus.

Meklēt pēc burta